«Jumta pakalpojums»

Tieši pirms sešiem gadiem 30. maija rītā nošāva maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku. Likumsargi ir pārliecināti, ka unikālā izmeklēšanas eksperimentā iegūti neapgāžami pierādījumi — noziegumu pasūtīja uzņēmējs Mihails Uļmans ar biznesa partnera Aleksandra Babenko atbalstu. Kā šo pasūtījuma slepkavību izdevās atklāt?

Uzvilcis cepuri un brilles, slepkava ieradās pēc nesamaksātās naudas, 110 tūkstošiem eiro. «Ko maskējies?» pajautāja uzņēmējs Aleksandrs Babenko, un abi turpināja sarunu. Vīrieši tikās firmas Mono teritorijā Katlakalna ielā, kas atrodas netālu no tirdzniecības centra Akropole. Tobrīd uzņēmējs nenojauta, ka patiesībā notiek izmeklēšanas eksperiments. Pie viņa atnākušais Viktors Krivošejs sadarbojas ar policiju, tikšanās tiek filmēta un savāktie pierādījumi novedīs uz apsūdzēto sola gan Babenko, gan viņa biznesa partneri Mihailu Uļmanu. Nākamajā dienā policija viņus aizturēja.

Tas beidzot bija pagrieziena punkts Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, ko policija bija izmeklējusi jau četrus gadus. Bija 2022. gada 24. maijs. Drīz vien sekoja apsūdzības visiem trim: slepkavības izpildītājam Krivošejam — Krievijas pilsonim, kas uz «darbiem» mēdza ierasties Latvijā, pasūtītājam Uļmanam un atbalstītājam Babenko. Viena svarīga iesaistītā gan trūka. Slepkavības organizators Genādijs Vaļagins, kopš 90. gadiem pazīstamais kriminālais darbonis no Haritonova grupējuma, divus mēnešus agrāk tika nogalināts Pļavniekos.

Kā noprotams, tieši Vaļagina alkatība palīdzējusi izmeklētājiem atšķetināt šo pasūtījuma slepkavību. Viņš bija pievācis daļu nolīgtās summas. Par slepkavību bija apsolīti 200 tūkstoši izpildītājiem un vēl 100 tūkstoši pašam organizatoram. Lai gan pasūtītāji visu naudu Vaļaginam bija samaksājuši, viņš slepkavam ar šoferi bija atdevis tikai aptuveni 70 tūkstošus abiem kopā. «Vaļagins tā mēdzis darīt,» vēlāk intervijā man apstiprina policijas izmeklēšanas vadītājs Romāns Jašins.

Kad Krivošejs atgādināja Vaļaginam par nesamaksātajiem 110 tūkstošiem, tas solījis runāt ar Babenko un gādāt naudu. Taču pēc atgriešanās Maskavā Krivošejs pamanījis, ka tiek izsekots. Bailēs par dzīvību 2022. gada pavasarī ieradies Latvijā un beidzot piekritis sadarboties ar policiju.

Krivošeju aizturēja 6. aprīlī pie viesnīcas Baltvilla Baltezerā sēžam uz soliņa. Pie viņa atrada rakstisku atzīšanos un arī telefonā nofilmētu video, kurā viņš atzīstas Bunkus slepkavībā un detalizēti izklāsta, kā tā notika, kas bija iesaistītie. Un tad 23. maijā izmeklēšanas eksperimentā viņš ieradās pie Babenko pēc naudas.

Kad vīrieši satikās Mono teritorijā, Krivošejs izstāstīja par tikšanos ar Vaļaginu un prasīja naudu, ko nebija saņēmis par Bunkus slepkavību. Piedāvājis gan maksāt nevis uzreiz, bet nākamajā dienā vai pat vēlāk — kad ir iespējams. «Babenko pats uzstājīgi pateica — tūlīt atdošu, kāpēc jums braukāt?» stāsta Jašins. Iegājis ēkā un pēc aptuveni desmit minūtēm atgriezies ar 110 tūkstošiem eiro skaidrā naudā.

Gan nauda, gan sarunas ieraksts tagad ir svarīgi pierādījumi krimināllietā. Tā ir pirmā reize policijas izmeklēšanas vēsturē, kad ar šādu eksperimentu izdevies atklāt tieši pasūtītāja lomu slepkavībā, uzsver Jašins.

«Šī saruna pasaka faktiski visu — apstiprina, ka par slepkavību līdz galam nebija samaksāts. Sarunas laikā šī nesamaksātā daļa 110 tūkstoši eiro tiek atnesta. Pēc tam šo naudu fiksējām, izņēmām. Un šajā sarunā bija runāts arī par neveiksmīgo mēģinājumu 2016. gadā,» intervijā skaidro lietas prokurors Aldis Lasmanis.

Lai gan aizstāvība cenšas pasniegt šo eksperimentu kā provokāciju un naudas izspiešanu, jo Babenko ar slepkavību neesot nekāda sakara, izmeklētāji jau bijuši gatavi šādam scenārijam. Tāpēc Babenko aizturēja nevis uzreiz, bet tikai nākamajā dienā, dodot diennakti laika vērsties pēc palīdzības policijā, taču viņš to netika darījis. Turklāt eksperimenta laikā Babenko nevienā brīdī nav bijis nobijies — to ļoti labi varot redzēt videoierakstā, stāsta Jašins. «Babenko atradās sava ofisa teritorijā, apkārt ir apsargi, novērošanas kameras, pults, telefoni viņam bija līdzi, neizskatījās, ka viņš būtu iebiedēts. Viņš labprātīgi iznesa naudu un nodeva to Krivošejam.» Beigās abi vēl apmainījušies ar telefona numuriem — Babenko devis mājienu, ka drīz ar Krivošeju sazināsies, jo būs «viens darbiņš».

Izmeklētāju ieskatā iegūtie pierādījumi ir neapgāžami, bet tiesas vērtējums vēl jāgaida.  Krimināllietu tiesai nodeva pērn aprīlī, un 20. maijā notika pirmā sēde. Tiesnese Sigita Dolniece neprognozē, cik drīz gaidāms spriedums.

Nupat tiesvedībā bija aptuveni mēnesi gara pauze. Bija beidzies divu gadu termiņš apsūdzēto turēšanai apcietinājumā, taču pēc tiesneses Dolnieces lūguma apgabaltiesa visiem to pagarināja vēl uz trim mēnešiem. Būs iespējams lūgt vēl vienu šādu pagarinājumu, taču novembrī iestāsies maksimālais termiņš — ja nebūs notiesājoša sprieduma, apsūdzētie būs jāatbrīvo un tiesvedība jāturpina sarežģītākos apstākļos.

Traucēja biznesam

Nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku nošāva 2018. gada 30. maija rītā. Ap 8.40, kad viņš brauca uz darbu, Mežaparkā pie Brāļu kapiem slepkava no garām braucošas kravas automašīnas atklāja uguni ar kalašņikova automātu.

38 gadus vecā maksātnespējas administratora baltais Range Rover džips nobrauca no ceļa un ietriecās kapu nožogojumā. Bunkus nomira notikuma vietā. Tikmēr slepkava ar šoferi to jau bija pametuši. Auto ar viltotām numura zīmēm atrada sadedzinātu netālu, nostāk no cilvēku plūsmas un novērošanas kamerām.

Tas bija jau otrais mēģinājums nogalināt maksātnespējas administratoru. Šajā pašā apkārtnē 2016. gadā slepkavība neizdevās, jo nenostrādāja ierocis. Bunkus par draudiem dzīvībai rakstīja iesniegumu policijai, taču izmeklēšana beidzās bez rezultāta, un lietu noilguma dēļ izbeidza.

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus sašautā automašīna Mežaparkā 2018. gada maijā.
Foto — LETA

Pēc Bunkus nogalināšanas 2018. gadā lietas izmeklēšana jau pirmajās dienās nonāca pārvaldē, kura specializējusies sarežģītu slepkavību atklāšanā. Izmeklēšanas darbu vadīja Romāns Jašins, tobrīd pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Policija pārbaudīja vairākas versijas, kā ticamāko izvirzot Bunkus profesionālo darbību. Viņš bija viens no redzamākajiem maksātnespējas nozares spēlētājiem, veiksmīgs un labi pelnošs. Pavedieni bija vairāki, Bunkus bija skaļi iesaistījies dažādās lietās. Karsts temats bija ABLV bankas likvidācija, par kuru Bunkus izrādīja aktīvu interesi un mēģināja ar ASV lobija starpniecību panākt, lai viņu izraudzītos par likvidatoru. Pārbaudīja arī versiju par maksātnespējīgo Trasta komercbanku, kuras likvidācijas procesu gadu iepriekš no ietekmīgā maksātnespējas administratora Māra Sprūda komandas bija pārņēmis administrators Armands Rasa sadarbībā ar Bunku. Un bija vēl viena versija — Bunkus konflikts ar alkohola tirgotāju Mihailu Uļmanu.

«Mēs pārbaudām visus faktus, bet praksē mēs nosakām prioritātes versiju. 2016. gadā un 2018. gadā primārā versija bija Uļmans,» tiesā liecināja Jašins.

Mihaila Uļmana un Mārtiņa Bunkus ceļi krustojās 2008. gadā, kad jauno juristu iecēla par pārtikas vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas administratoru. Konstatējis, ka neilgi pirms maksātnespējas valde, tajā skaitā Uļmans, izsaimniekojusi uzņēmuma aktīvus, Bunkus vērsās tiesā un sākotnēji vinnēja. 2015. gadā Bunkus caur tiesu no trim bijušajiem valdes locekļiem atguva 721 tūkstoti eiro. Taču Uļmans turpināja cīņu par šo naudu un panāca labvēlīgu spriedumu Augstākajā tiesā tikai dažas dienas pirms Bunkus nāves, vēlāk atgūstot 600 tūkstošus.

«Rego Trade bija tikai tāda dzirkstele, kas viņu noveda tālāk,» intervijā stāsta Mārtiņa brālis Kristaps Bunkus. 2016. gada pavasarī Mārtiņš Bunkus bija vērsies KNAB, Latvijas Bankā, FKTK, jo kā cita uzņēmuma AIZKO maksātnespējas administrators bija konstatējis naudas legalizācijas shēmu trīs miljonu eiro apmērā caur inkasācijas uzņēmumu, tālāk izmantojot Latvijas Pasta bankas kontus un Mego lielveikalu tīklu, kas tobrīd viss piederējis Uļmanam. «Manā ieskatā tas bija būtisks aspekts, kas tikai varēja palielināt apdraudējumu šai Uļmana ēnu impērijai,» saka Kristaps.

Mārtiņu Bunku pirmo reizi mēģināja nogalināt 2016. gada rudenī. Slepkavam Krivošejam bija dots uzdevums viņu nošaut no garām braucoša motocikla, taču tas neizdevās izvēlētā ieroča dēļ — Agram sistēmas triecienšautenei bija defekts, šāviena brīdī tā nenostrādāja. Šis ierocis bijis īpaši iemīļots slepkavības organizatoram Genādijam Vaļaginam.

Policija neatrada vainīgo, bet Mārtiņš Bunkus neapstājās. 2017. gadā viņš atkārtoti vērsās FKTK un VID saistībā ar naudas atmazgāšanas riskiem Latvijas Pasta bankā. Saspīlējums ar Uļmanu turpinājās.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Uļmans ar Babenko uzstājīgi prasījuši nogalināt Bunku un izteikuši Vaļaginam neapmierinātību, ka «darbs» nav izdarīts līdz galam.

Krivošejs liecībās stāsta, ka 2018. gadā Vaļagins viņu izsaucis steidzamā kārtā no atvaļinājuma, lai nošautu Bunku. Steiga bijusi tāpēc, ka Bunkus daudz bijis ārzemēs, arī jūnija sākumā plānojis doties prom uz ilgāku laiku — ceļojumā uz Indiju. Tāpēc slepkavība bija jāpaveic dažās dienās, kamēr viņš bija Latvijā. Bunkus nupat bija atgriezies no ciemošanās pie brāļa ģimenes Itālijā, vēlāk intervijā stāsta Kristaps Bunkus. Mārtiņš bijis piekusis, nokrities svarā, domās iegrimis. «Viņš minēja, ka ir pārguris no visām tām cīņām un grib izbeigt to visu. Ka nevēlas tādu dzīvi,» Kristaps atceras pēdējo dienu sarunas ar brāli.

Jašins, kurš slepkavību izmeklēšanā darbojas jau 20 gadus, neizslēdz iespēju, ka Bunkus pirms nāves ticis brīdināts. «Mārtiņš kaut ko juta, viņš bija nobijies. Tas atklāti nekur nav pateikts, bet to sapratām, runājot ar tuviniekiem, draugiem.» Jašins pieļauj, ka pats Vaļagins varēja satikties ar Bunku un pateikt — «tu man esi pasūtīts par 100 tūkstošiem, ja gribi atcelt pasūtījumu, samaksā 150 tūkstošus», kam tāpat sekotu «uzmetiens». Kriminālajā pasaulē tā esot ierasta prakse.

Skaidrs ir viens — uz Indiju ceļojumā Mārtiņš Bunkus neaizbrauca. Atkārtotā slepkavība izdevās.

Puzles gabaliņi sakrīt

Jau izmeklēšanas sākumposmā 2019. gadā policijas rīcībā nonāca informācija par «killeru Viktoru no Maskavas», kurš Latvijā veic pasūtījuma slepkavības. Taču cauri visam noziegumam vijās daudz nopietnāka kriminālās pasaules figūra — slepkavības organizators Genādijs Vaļagins jeb Dļinnijs.

Lietas materiālos atrodoties Babenko personīgi rakstīts iesniegums, kurā viņš norāda, ka Vaļagins bija kriminālās pasaules pārstāvis, kurš risināja problēmas, veica atsevišķus uzdevumus Babenko labā un viņš maksāja algu par šādiem «jumta pakalpojumiem». Skaidri uzrakstīts, ka šādus pakalpojumus Babenko izmantojis jau no 90. gadiem, liecināja Jašins.

Babenko bijis tas, kurš norēķinājās par pakalpojumu, jo komunicējis ar kriminālo pasauli. Uļmans uztverts kā biznesmenis, baņkieris, «kā līmeni augstāks», Jašins atsaucas uz lietā iegūtajām ziņām. Taču liecībās abi visu laiku minēti kopā — «kad bija runa par cilvēkiem, kuriem bija saskarsme ar Babenko vai Uļmanu, neviens nedalīja viņus, visu laiku liecinieki teica: viņi», skaidroja Jašins. Tāpat kā citus, arī viņus sarunās nesauca vārdos, bet iesaukā — par ebrejiem. Bunkus saukāts par čortu, advokātu.

Runājot par Krivošeju, Jašins bez vilcināšanās pasaka tieši: «Ļoti cietsirdīgs, nežēlīgs un mantkārīgs — piķis viņam ir augstāks par visu.» To izmeklētāji secinājuši, kad Krivošejs stāstījis par citiem noziegumiem, kuros iesaistīts. «Viņš to pasniedza tā, ka viņam cilvēka dzīvība neko nenozīmē, zvērs.»

Sīkāk par to, kā uzņemti kontakti ar Krivošeju, neļauj atklāt izmeklēšanas noslēpums. Taču sadarboties ar policiju viņš piekrita 2022. gada pavasarī, pats sajūtot dzīvības briesmas pēc tam, kad bija jautājis Vaļaginam par nesamaksāto naudu. Sākotnēji pēc slepkavības Vaļagins samaksājis mazāk par pusi no solītā un pamatojis — pasūtītāji neesot apmierināti, ka darbs nebija izdarīts jau pirmajā reizē, un «pasakiet paldies, ka jums vispār kaut ko samaksāja». Patiesībā Vaļagins «uzmetis» abus, jo Babenko arī izmeklēšanas eksperimenta laikā apstiprinājis, ka samaksājis visu solīto summu, stāsta Jašins.

Vienlaikus tobrīd, kad Krivošejs bija sācis interesēties par nesamaksāto summu, izmeklēšanā pamanītas dažādas kustības. Piemēram, Uļmana advokāti pēc četru gadu klusuma sākuši interesēties, kāds statuss lietā ir viņu aizstāvamajam.

«Tas parādīja, ka viņš [Krivošejs] aizkustināja to mehānismu. Viņi vienkārši nobijās, ka kaut kas notiek. Rekur, šis cilvēks atbrauc, un pastāv risks, ka viņš runās,» skaidro Jašins. «Un tā ir svēta lieta, ja bandā bija pat mazākās šaubas, ka kāds var nodot vai iegāzt, tad, sorry, novāca viņu, un viss,» Jašins atsaucas uz vairāku liecinieku stāstīto par Vaļagina darba stilu.

Krivošejs sākotnēji piekrita ar izmeklētājiem sadarboties un sniedza plašas liecības par Bunkus slepkavību. Taču vēlāk tās mainīja un savu vainu noliedz.

2022. gada septembrī izmeklēšanas tiesnese Anastasija Pasjuga atbrīvoja Krivošeju no apcietinājuma. «Man nav saprātīga izskaidrojuma,» par šo lēmumu saka prokurors Lasmanis un atzīst, ka laiks, kad Krivošejs atradies uz brīvām kājām, bijis ļoti sarežģīts izmeklēšanai. Bet mantkārība devusi pamatu Krivošeju aizturēt atkārtoti. Proti, viņš ticies ar Bunkus vecāko brāli Kasparu un pieprasījis naudu. Izmeklētājiem bijis zināms, ka pēc naudas saņemšanas Krivošejs gatavojies pamest valsti.

Pēc atkārtotas apcietināšanas toruden viņš paziņoja, ka nav saistīts ar Bunkus slepkavību. Iespējams, arī tam iemesls ir mantkārība, jo tieši tobrīd Uļmana uzņēmums Mono izsludināja miljons eiro atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atklāt «īstos» vainīgos slepkavībā.

«Tā ir atstrādāta shēma, pēc kuras Bunkus tika noslepkavots,» tiesā skaidroja izmeklēšanas vadītājs Jašins. Organizators Vaļagins pats izvēlējies rīku un paņēmienu, kā slepkavību izdarīt. Vācis komandu un sadalījis lomas — kurš šaus, kurš vadīs auto, kurš veiks novērošanu. Viss darīts tā, lai cilvēki savā starpā nekomunicētu un nezinātu cits citu.

Liecībās noskaidrots, ka Vaļagins tikšanos ar noziegumu pasūtītājiem un izpildītājiem jau no 90. gadiem organizējis savā īpašumā Katlakalnā — bijušajā padomju armijas bāzē. Apjomīgajā teritorijā ar betona sētu un apsardzi neviens no malas tā vienkārši iekšā nevarēja tikt. Īpašumā bijusi pirts, šautuve, angārs, liela garāža. Tajā līdz Bunkus slepkavības dienai glabājies arī noziegumā izmantotais kravas auto.

Kurš to vadīja slepkavības brīdī, policijai nav izdevies noskaidrot. Zināms, ka Volkswagen markas auto Lietuvā iegādājies un uz Rīgu atvedis Krivošejs kopā ar personu, kas nav saistīta ar noziegumu. Auto pielāgots slepkavības izdarīšanai — nomainītas riepas un aizmugurējā tentā uztaisīts lodziņš, lai var redzēt mērķi. Kravas kastē uzstādīts metāla stienis, kur novietot ieroci.

Automāts, ar kuru Bunku nošāva, nav atrasts. Visticamāk, Vaļagins ieroci paslēpis citur pēc tam, kad Krivošejs bija to noglabājis norādītajā vietā. «Skaidrs, ka tas darīts ar mērķi, lai pēc tam nevarētu atklāt noziegumu, jo ierocis ar mūsdienu iespējām varētu nest būtisku informāciju,» saka prokurors Lasmanis.

Aizstāvības lēnā taktika

Kopš aizturēšanas brīža apsūdzētie Uļmans un Babenko atrodas apcietinājumā. Viņi savu vainu apsūdzībās noliedz. Ja līdz novembra beigām lietā nebūs sprieduma, viņi būs jāatbrīvo, jo tiks sasniegts maksimālais termiņš, kādā apsūdzētos par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var turēt apcietinājumā.

Gada laikā, kopš tiesa skata lietu, advokāti izmantojuši klasiskus procesa novilcināšanas paņēmienus. Jau pirmajā sēdē maijā lūdza laiku, lai apsūdzētie ar tulka palīdzību iepazītos ar visiem lietas materiāliem. Tiesa deva trīs mēnešus. Par to sašutis ir Kristaps Bunkus. «Es saprotu, ka citu valstu, bet ne jau Latvijas pilsoņiem! Pilsoņi, kam ir multimiljonu bizness Latvijā, pēkšņi nesaprot latviski…»

Tāpat advokāti atkārtoti tiesā nopratina lieciniekus, kuri nopratināti un viņu liecības rakstiski fiksētas jau pirmstiesas stadijā. Kristaps Bunkus kā cietušais apmeklē gandrīz visas sēdes un atminas situācijas, kad no trim aicinātajiem lieciniekiem viens liecina tikai dažas minūtes. «Bet resursi tam tiek tērēti. Ja tajā dienā nekas cits nav ieplānots, tiek izbojāta vesela sēde, kā tas ir bijis ļoti daudz reizes.»

To, ka cīņā tiek izmantoti visi līdzekļi, liecina arī prokurora Lasmaņa lūgums tiesai pērn decembrī lemt par lietas turpmāku skatīšanu slēgtās sēdēs, lai pasargātu vairākus lieciniekus, kuri saņēmuši draudus. Apsūdzētie tam nepiekrita, un tiesa prokurora lūgumu noraidīja.

Taču vienam no lieciniekiem joprojām piemērota procesuālā aizsardzība. «No prakses varu teikt, ka ir jābūt ļoti stipram pamatojumam, lai cilvēkiem piešķirtu tādu programmu. Saprotiet, tas nav tāpēc, ka cilvēkam vienkārši sagribējās,» situācijas nopietnību uzsver Jašins. Par liecinieka ietekmēšanu policija sākusi atsevišķu kriminālprocesu — «tās darbības, ko esam piefiksējuši, ir ļoti nopietnas», bet liecinieka drošības dēļ sīkāk nevar komentēt.

Prokurors Lasmanis min vēl citus iebiedēšanas gadījumus. Viens no lieciniekiem tiesas zālē paziņojis, ka sadurts viņa suns un draudēts ģimenei, lai panāktu liecību maiņu. Cits liecinieks Dmitrijs Grečņevs tiesas zālē pat atteicies sniegt liecības, lai arī ticis informēts, ka par to draud kriminālatbildība. Šis cilvēks ticis «izķengāts publikācijās», ko par tiesas procesu gatavo portāls Pietiek.com. Tāpat masveidā tiekot publicēta apmelojoša vai no konteksta izrauta informācija, visticamāk, lai manipulētu ar sabiedrisko domu.

Kad Lasmanim un Jašinam jautāju par izskanējušo ziņu, ka policijas izmeklēšanas laikā par tās gaitu noplūdusi informācija, abi neslēpj sarūgtinājumu un atzīst, ka tā tiešām bijis. Tāpat visu laiku bijuši mēģinājumi izmeklētājiem piespēlēt viltus pavedienus un novirzīt no reālām aizdomām.

«Mēs konstatējām, ka atsevišķas izmeklēšanas darbības mums sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ nenes nekādu rezultātu. Tas bija ilgstošu laika posmu. Faktiski nonācām līdz brīdim, kad konstatējam, ka tas nav gadījums vai neveiksme, bet kādas personas likumsakarīgu darbību rezultāts,» saka Lasmanis. Arī Jašins apstiprina: «Bija tādi nopietni gadījumi, kuru apspriedē piedalījās tikai daži — seši septiņi — cilvēki, un tad atskaitīt, kurš tur bija tāds, nebija grūti.»

Vai tam ir saistība ar bijušo Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Sozinovu, kurš amatu policijā paralēli bija apvienojis ar darbu Uļmanam tobrīd piederošajā Latvijas Pasta bankā, Jašins nekomentē. Sozinovs ir apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nelikumīgām darbībām ar valsts noslēpumu, lietu joprojām izskata tiesa.

Šajā otrdienā, 28. maijā, pēc gandrīz mēnesi ilga pārtraukuma, kas saistīts ar apcietinājuma termiņa pagarināšanu, tiesai bija jāatsāk lietas izskatīšana. Taču sēde bija ļoti īsa — tiesa no rīta pa telefonu bija saņēmusi informāciju, ka apsūdzētais Babenko pirmdien vēlu vakarā aizvests uz slimnīcu un operēts. Advokāts neko sīkāk nevarēja paskaidrot, tikai to, ka operācija «nebija plānota».

Kad apjomīgās lietas izskatīšanu varēs turpināt, pagaidām nav zināms. Līdz šim jau ir nopratināti visi prokuratūras pieteiktie liecinieki, izvērtēti rakstveida pierādījumi, un tiesas izmeklēšana tuvojas noslēgumam. Apsūdzētie ir pieteikuši aptuveni 50 lieciniekus, un tiesai jālemj, cik no tiem aicināt. No šī lēmuma atkarīgs, cik raiti lieta virzīsies tālāk, atzīst prokurors Lasmanis. Tikmēr izmeklēšanas vadītājs Romāns Jašins šo kriminālprocesu sauc par izaicinājumu visai tieslietu sistēmai. «Ja šo nevar, tad nav jēgas, varam likt pārējās lietas plauktā.»

Par Mārtiņa Bunkus slepkavību apsūdzētie

Mihails Uļmans — par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu

Aleksandrs Babenko — par uzkūdīšanu un atbalstīšanu

Viktors Krivošejs — par slepkavības izdarīšanu

Krimināllikumā paredzētais sods 

Mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 15 līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

2016
27. septembris. Mežaparkā no braucoša motocikla slepkava mēģina nošaut Mārtiņu Bunkus, taču ierocis nenostrādā. Izmeklēšana beidzas bez rezultāta

2018
30. maijs. Mežaparkā nošauj maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus

2022
11. marts. Pļavniekos nošauj Genādiju Vaļaginu, kurš vēlāk izmeklēšanā konstatēts kā Bunkus slepkavības organizētājs
6. aprīlis. Policija Baltezerā aiztur Viktoru Krivošeju, kurš atzīstas Bunkus slepkavībā
23. maijs. Izmeklēšanas eksperimentā Krivošejs pieprasa un saņem no Aleksandra Babenko 110 tūkstošus eiro kā nokavētu samaksu par slepkavību
24. maijs. Policija aiztur Uļmanu, Babenko, Krivošeju
21. septembris. Izmeklēšanas tiesnese Anastasija Pasjuga atbrīvo no apcietinājuma Krivošeju
21. oktobris. Policija atkārtoti aiztur Krivošeju par jauna nozieguma izdarīšanu
24. novembris. Policija nodod lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai

2023
26. aprīlis. Prokuratūra nodod lietu tiesai
20. maijs. Rīgas pilsētas tiesā lietu sāk skatīt tiesnese Sigita Dolniece
16. augusts. Tiesa atsākas pēc tam, kad doti trīs mēneši, lai apsūdzētie ar tulka palīdzību iepazītos ar materiāliem

2024
16. maijs. Tiesa uz trim mēnešiem pagarina apsūdzēto apcietinājumu, kam beidzies likumā noteiktais divu gadu termiņš