Jauna dzīve • IR.lv

Jauna dzīve

Marija Katrīna Dambe. Foto – Edmunds Brencis
Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Biedrība Free Riga nodarbojas ar pamestu māju «otrreizēju izmantošanu», ļaujot tajās uzplaukt zaļām iniciatīvām, kas gūst arī iedzīvotāju atsaucību

Būtiski organizēt kopienu

Biedrība Free Riga jau ceturto gadu saimnieko kādreizējās Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes telpās Viskaļu ielā, Ķīšezera krastā. Vērienīgajam projektam dots nosaukums Viskaļi — Dzīves kvalitātes dizaina institūts. Tā ietvaros milzīgās ēkas vairāk nekā 200 telpās ir iemitinājušies dažādi radoši, sociāli un vides projekti, iekārtotas mākslinieku pagaidu rezidences un izveidojusies kopiena, kas paver iespējas dzīvot zaļāk arī apkaimes iedzīvotājiem. Pērn Viskaļi bija viens no balvas Jaunais Eiropas Bauhaus saņēmējiem. Šī iniciatīva izveidota, lai sekmētu Eiropas Savienības zaļā kursa mērķu sasniegšanu, stāsta biedrības ilgtspējas un attīstības vadītāja Zane Ruģēna.

«Mūsu biedrība nodarbojas ar neapdzīvotu ēku apsaimniekošanu un atdzīvināšanu. Slēdzam līgumus ar to īpašniekiem un ļaujam telpās par nelielu samaksu izpausties dažādām iniciatīvām,» skaidro Zane. «Viena no mūsu pieejām ir tā, ka arvien skatāmies, kā var otrreizēji izmantot esošos materiālus. Meklējam risinājumus, kā visu darīt videi draudzīgi. Ne vienmēr tas ir iespējams.» Piemēram, ieceri ierīkot siltumnīcu, izmantojot tajā vecus logu stiklus, nācies atmest kā bīstamu. «Taču ideju pasūtīt no Ķīnas jau gatavu siltumnīcu arī noraidījām kā videi nedraudzīgu. Nolēmām, ka jāmeklē tomēr kāds vēl cits, ilgtspējīgs risinājums.»

Viskaļos ir gan koplietošanas telpas dažādām amatniecības nodarbēm, galdniecībai, metālapstrādei, šūšanai un dizainam, gan pieejams koplietošanas sporta inventārs. Vairums iniciatīvu turklāt tiek piedāvātas ne tikai Viskaļu rezidentiem, bet arī apkaimes iedzīvotājiem. Tā, piemēram, no aptuveni 30 tiešās pirkšanas pulciņa dalībniekiem Viskaļos tikai daži ir ēkas iemītnieki, stāsta Zane, kura pati ir pulciņa dibinātāja. Reizi nedēļā uz Viskaļiem atbrauc zemnieki un atved bioloģiski audzētus produktus, lai pārdotu tos bez starpniekiem un uzcenojuma.

«Pirms diviem gadiem mēs bijām izveidojuši arī Latvijā pirmo būvmateriālu apmaiņas punktu, kuru testējām sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru. Tā ir ļoti forša un vajadzīga lieta, kas mums te palikusi kā tradīcija, jo mēs ļoti aktīvi maināmies ar krāsām un citiem materiāliem, kas kādam paliek pāri,» Zane stāsta. «Protams, kopienā to visu ir vieglāk organizēt, taču nekas no tā nav raķešu zinātne, ko nebūtu iespējams darīt jebkurā Pļavnieku vai Purvciema daudzdzīvokļu mājā ar minimālu organizēšanu caur WhatsApp čatu. Taču kādam tas ir jādara.»

Būvē, lai varētu izjaukt

Zane Ruģēna. Foto – Edmunds Brencis

Visilgtspējīgākā ēka ir tā, kas netiek uzbūvēta, jo, pat uzbūvējot ļoti energoefektīvu māju un maksimāli samazinot tās radītos CO2 izmešus, tai būs kaut kāda negatīva ietekme uz vidi vienā, otrā vai trešā veidā. Piemēram, iznīcinot dzīvotnes, saka arhitekte Marija Katrīna Dambe. «Ēkas nesošo konstrukciju radīšana atkarībā no to tipa veido 30—50% no ēkas kopējās CO2 bilances. Cementa ražošana rada 7% no pasaules kopējiem izmešiem. Tāpat jāņem vērā, ka veco ēku nojaukšana rada atkritumus. Tāpēc apdzīvot vecas ēkas ir videi draudzīgi. Protams, jādomā par energoefektivitāti, lai neapkurinātu āra gaisu.»

Marija pasniedz ilgtspējīgu arhitektūru Vidzemes augstskolā un darbojas arī Viskaļos, kur cita starpā izstrādāts projekts ēkas galvenās ieejas pārbūvei, padarot to piemērotu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. To paredzēts izbūvēt, izveidojot lielu lokveida uzbrauktuvi, pa kuru ieeja ēkā būs pilnīgi visiem. Līdzšinējās kāpnes tiks saglabātas kā vieta, kur socializēties. Tas darīts ar nolūku, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nebūtu jānorāda, ka viņiem jādara kaut kas citādi nekā pārējiem. Uzbrauktuvei izmantos kaņepju betonu. Tas ir videi draudzīgs, nodrošina arī siltumizolāciju un ir nedegošs. Projekts gan savu realizāciju vēl tikai gaida.

Otra liela iecere Viskaļos ir pamazām siltināt atsevišķas ēkas daļas no ārpuses, tās apdarinot ar koku. Šāda ventilējama fasāde ļauj izmantot ilgtspējīgus materiālus un ir arī demontējama.

«Protams, būvniecībā vislabāk ir izmantot otrreizējus materiālus, taču tos bieži ir grūti dabūt, jo līdzšinējās būvniecības un nojaukšanas metodes neļauj saglabāt materiālu kvalitāti. Arī izvēloties jaunu materiālu, domājam par vides aspektiem. Izvēlamies tādus, kam mazāka ietekme, un veidojam konstrukcijas, kas ir demontējamas un remontējamas,» stāsta Marija. «Nelīmējam un nenaglojam, bet darām tā, ka tad, ja kādā brīdī jāizjauc, var dabūt augstvērtīgu materiālu. Aprites ekonomikas ideja jau nav, ka visam jāizskatās pēc mazdārziņa. Otrreizējiem materiāliem ir jābūt estētiski kvalitatīviem un piemērotiem dažādām lietotāju grupām.»

Agrāk mētājās šļirces

Anna Grabovska. Foto – Edmunds Brencis

Viens no iemesliem, kāpēc es šeit sāku dzīvot, bija te valdošā attieksme pret vidi, stāsta Lastādijas kvartāla, kuru biedrība Free Riga sāka apsaimniekot jau 2015. gadā, pārstāve Anna Grabovska. «Vairums ideju, kā dzīvot zaļāk, ir rezidentu iniciatīvas. Dažas no tām ar laiku kļūst par tradīcijām. Piemēram, kompostēšana. Kompostu izmantojam mūsu dārzkopības eksperimentos, kā arī sakopjot pieguļošo teritoriju, kas mums jādara pēc vienošanās ar īpašnieku Linstow Baltic.»

Anna dzīvo vienā dzīvoklī ar vēl pieciem cilvēkiem, arī tas ļauj taupīt resursus. Piemēram, uz visiem ir nepieciešama tikai viena veļasmašīna. Remontējot ēkas un labiekārtojot apkārtni, arvien tiek domāts, kā otrreizēji izmantot materiālus, piemēram, celiņš pagalmā ir izklāts ar betona plāksnēm, kas pirms tam sedza remontētas telpas grīdu. Pagalma soli un nojumes savukārt ir izgatavoti no vecām paletēm.

Kvartālā darbojas VeloStacija, kuras meistari regulāri rīko atvērtās velodarbnīcas. Uz tām ikviens var atnākt ar savu divriteni, lai diagnosticētu braucamrīka tehniskās vainas un saņemtu padomu, kā pašam tās novērst. Tāpat VeloStacijā visu diennakti ir pieejami instrumenti, ar kuru palīdzību to visu paveikt.

Gluži tāpat kā Viskaļu ielā, Lastādijā darbojas mantu apmaiņas punkts jeb brīvbode, kas abās vietās ir ļoti iecienīta arī citu apkaimes iedzīvotāju vidū. Lastādijā, kur tā darbojas vissenāk, brīvbode kļuvusi par vietu, uz kuru bieži nāk vietējie seniori. Reizēm vienkārši lai socializētos, Anna stāsta.

«Protams, tas, ko mēs darām, ir labi arī apkārtnei. Pirms šeit ievācāmies, mājas daudzus gadus bija stāvējušas tukšas. Šeit bija aizaugusi pieneņu pļava, kas pa gabalu izskatījās skaisti un mazliet romantiski, bet, kad pienāca tuvāk, tad visur mētājās šļirces un citas narkotiku lietošanas paliekas,» saka Anna Grabovska. «Mēs arī atdzīvinājām apkaimes seno nosaukumu Lastādija. Lielā mērā pateicoties mums, lemjot par ielu pārdēvēšanu Rīgas domē, daļa kādreizējās Maskavas ielas kļuvusi par Lastādijas ielu.»

Projektu atbalsta:

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu