Gruzīnu rakstnieka Beka Adamašvili romāns ir straujš skrējiens cauri literatūras džungļiem
Par spīti grāmatas nosaukumam, tā nebūt nav drūma vai melanholiska lasāmviela. Tieši otrādi — brīžiem šķiet, ka gruzīnu rakstnieks Beka Adamašvili ir centies ne teikumā nepalaist garām iespēju iepīt kādu ironisku atsauci uz pasaules literatūru un popkultūru. Katrā romāna Šajā romānā visi mirst rindkopā čum un mudž slaveni autori, viņu varoņi, pasaku tēli un filozofijas dižgari. Pat valoda regulāri pielāgojas tam vai citam autoram, piemēram, stāstā par Hemingveju: «Hemingvejs paspēra dažus soļus. Meža virzienā. Pamanīja Virdžīniju Vulfu. Pulkstenīšu pļavā. Pēdējā laikā par viņu visi runāja. Par viņu un šo Silviju Plātu. «Bovuāra viņas samaitājusi,» viņš nodomāja.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.