Vējš vai vētra?

Valstij piederošā uzņēmuma Latvijas Vēja parki vizualizācija, kā lielākie vēja ģeneratori varētu izskatīties Latvijas ainavā

Valsts joprojām mudina iesniegt jaunus vēja parku pieteikumus, lai enerģijas trūkumu Latvijā kompensētu ar zaļo ražošanu. Tomēr jau tagad skaidrs, ka tīkla jaudas visiem gribētājiem nepietiks. Vai varam nonākt situācijā, kad sabūvētas turbīnas Eifeļa torņa augstumā, kurām vēl jāpiemaksā par dīkstāvi?

Zaķukrogā, gabaliņu aiz Jūrkalnes, vējš sestdienas pusdienlaikā atpūtis aktīvistus no Pāvilostas, Ēdoles un Sārnates. «Man vairs nav, ko zaudēt, esmu gatava uz jebko,» aizkaitināta saka Beata Gipsere. Apkārt viņas mājai Ēdoles pusē iecerēti četri sauszemes vēja parki ar 125 turbīnām. Ja tos visus uzcels, no pagalma nevienu debespusi vairs nevarēs redzēt neskartu.

Beata nav vienīgā, kuru saniknojis veids, kā Latvijas kartē sadīguši punkti ar vēja parku iecerēm. Šobrīd ietekmes uz vidi novērtējumu gaida 39 attīstītāji. Salīdzinājumam — iepriekšējos septiņos gados izvērtētas tikai astoņas ieceres, pirms tam vēl četras, Ir noskaidro Vides pārraudzības valsts birojā.

Lielākā daļa šo punktu koncentrējas Kurzemē, netālu no jūras. 18 vēja parku ieceres var saskaitīt ceļa posmā no Ventspils līdz Liepājai vien. Tas nenozīmē, ka visi tiks uzbūvēti. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, it īpaši no ietekmes uz vidi novērtējuma. Tomēr iedzīvotāji ir nobažījušies, kā vērienīgie plāni mainīs ainavu.

Vēju mums vajag noķert, jo pašreiz nespējam saražot visu Latvijā nepieciešamo enerģiju. Vidēji gada griezumā importējam trešdaļu no patērētā, norāda Klimata un enerģētikas ministrija. Lai Latvija kļūtu energoneatkarīga, nepieciešami aptuveni 800 megavatu. Vēja enerģija tam būtu labs risinājums — salīdzinoši lēts, efektīvs un zaļš.

Tomēr vietējie iedzīvotāji tā nedomā, kad plāni iegūst konkrētas aprises un noskaidrojas, ka blakus sliesies 300 metru augstas turbīnas. Kā Eifeļa tornis! Tieši šādu milžu būvniecību Latvijas valsts mežu teritorijā iekšzemē plāno valstij piederošais uzņēmums Latvijas Vēja parki, bet LIAA projekts Elwind — jūrā starp Pāvilostu un Sārnati.

Nesekmīgais pētījums 

Mākoņainajā dienā helikopters Pāvilostas pievārtē pacēlās 252 metru augstumā. Kad tā aste sāk nozust mākoņos, to filmējošais videooperators pie sevis klusi nolamājas, aptverdams, kādu milzi te iecerēts uzbūvēt. Šī eksperimenta mērķis bija ieraudzīt, cik augstu sliesies pilsētiņai vistuvāk iecerētais vēja ģenerators, kā tas būs saskatāms no dažādām vietām. Un saskatāms būs labi, jo tas ir trīs viesnīcu Latvija augstumā.

Pāvilostas apkārtnē iecerēti trīs vēja parki, 135 turbīnas. Tas «pakļauj degradācijai Latvijas vides vērtības, nerēķinoties ne ar iedzīvotājiem, ne dabu, ne vidi kopumā», sašutušie iedzīvotāji rakstīja vēstulē Saeimai un trīs ministrijām.

Daudzas vēstules izsūtījuši arī netālās Sārnates aktīvisti. No Pāvilostas līdz Sārnatei 15—22 kilometru attālumā no krasta jūrā iecerēts Elwind vēja parks ar līdz 67 turbīnām 300 metru augstumā. Ieceri īsteno LIAA kopā ar igauņu partneriem, katrā no šīm valstīm paredzot izbūvēt pa parkam jūrā un arī elektroenerģijas starpsavienojumu.

Pērn medijos plaši izskanēja pārmetumi par projekta priekšizpēti. Igaunijā par pamatu ņēma karti, kas nosēta ar atzīmēm par vērtīgām dabas, kultūras un atpūtas vietām, turpretim Latvijas kontūrā kā tūrisma objekts nav atzīmēts pat Jūrkalnes stāvkrasts. 

«Man grūti pateikt, kas tur bija par iemeslu. Pētījuma veicējs, starptautiska [Nīderlandes] kompānija apgalvo, ka datus nesniedza Latvijas iestādes, bet Latvijas iestādes apgalvo, ka sniedza. Nenodarbojamies ar vainīgā meklēšanu, bet negribētos ticēt, ka šī kompānija no igauņiem datus paņēma, bet no Latvijas speciāli nepaņēma,» saka Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos.

Pat ja dati būtu pilnīgi, diez vai tas būtu mainījis vēja parka atrašanās vietu, viņa skaidro. Tūrisma faktori bijuši mazsvarīgi. Latvija izvērtēja divas vietas — Kurzemes rietumkrastā un Rīgas līcī. Otrai bija mazākas izredzes, jo līcis ziemā mēdz aizsalt un tajā mīt roņi.

Sākotnēji priekšizpētes ziņojums tika noslepenots. Tikai pēc uzstājīgiem iedzīvotāju aicinājumiem un atklājuma, ka igauņi to brīvi publicējuši internetā, to atvēra publikai. Ja tas būtu studenta kursa darbs, sekmīgu atzīmi nedabūtu, par kvalitāti vīpsnā sārnatnieki. 

Bēdīgais projekta sākums vietējiem iedzīvotājiem neļauj uzticēties tā virzītājiem, kuri sola veikt rūpīgu izpēti. «Esmu Latvijas patriote un gribu, lai šis projekts nestu pēc iespējas lielāku labumu Latvijai. Mēs neesam vides pretinieki, kuriem ir vienalga, kas jūrā notiek,» uz iedzīvotāju bažām atbild Štrovalde. 

Lai izpētītu Elwind ietekmi uz vidi, tiks veikti vairāk nekā 20 pētījumi, arī jūras gultnē. Šiem pētījumiem Latvijā un Igaunijā ES piešķīrusi 18,7 miljonus eiro, un tie noslēgsies 2026. gadā. Tikai pēc tam tiks pieņemts lēmums, vai un kur izvietot vēja turbīnas 200 kvadrātkilometru plašajā teritorijā.

Ja ietekmes uz vidi novērtējums ļaus saņemt atļauju būvniecībai, LIAA teritoriju izsolīs investoriem. Plānots to nodot uz 25—30 gadiem, lai saražotu 500—1000 megavatus.

Izsoles sākumcena nav vēl zināma, taču līdzīga apjoma projekti iepriekš pasaulē esot izsolīti pat par miljardu un vairāk, stāsta Štrovalde.  Vēja parka prasībās LIAA apņēmusies noteikt, ka turbīnas pēc dzīves cikla beigām jāpārstrādā. «Mēs negribam nodarīt pāri Latvijai un jūrai. Tieši otrādi — gribam panākt, lai mums ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar inovācijām.»

Tagad Ekonomikas ministrija sagatavojusi likumprojektu, kurā cita starpā paredzēts vēja parkam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Tas palīdzētu īstenot projektu bez papildu būvniecības procesa kavējumiem un gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. 

Steiga ar īpaša statusa noteikšanu nav saprotama Latvijas Hidroekoloģijas institūtam, kas šajā teritorijā ar ES līdzfinansējumu veic vērienīgu jūras gultnes pētījumu un biotopu kartēšanu, kas jāpabeidz 2025. gadā.

«Nav tā, ka es kā Žanna d’Arka gribētu iestāties, lai mēs nekur nebūvētu vēja parkus. Es domāju, ka tā būs neizbēgamība,» sarunu sāk Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. Taču viņas vadītajā projektā jau tagad atklāts, ka 79 kvadrātkilometri no 200, kas atvēlēti Elwind projektam, būs atzīstami par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem. 

Teritorijā ir akmeņu sēkļi, kas bagātīgi ar mīdijām un piekrastes aļģēm, un tie ir Eiropas līmeņa aizsargājami biotopi. Maziem pingvīniem līdzīgajiem alku putniem par godu nosauktajā sēklī pētnieki uzgājuši morēnas māla nogulumus, kurus līdz šim citos sēkļos nav redzējuši. Tie plešas aptuveni pusotra kvadrātkilometra teritorijā. «Nolaidām kameru un pēkšņi ieraudzījām milzīgu ēnu. Skatāmies uz augšu un redzam, ka tur ir vismaz kādi divi trīs metri,» stāsta zinātniece. 

Pētījuma gaitā paredzēts izstrādāt arī aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānus un izveidot lielu aizsargājamo teritoriju ap Alku sēkli. Visu piekrasti no Akmeņraga uz augšu gar Jūrkalni līdz nākamajam ragam, stāsta Andersone. Tas nozīmētu, ka aizliegs pat piekrastes zveju. «Kurzemes iedzīvotāji skatās uz mani un saka, ka viņi palīdzēs novērst vēja parka būvēšanu, bet, kad es atnākšu un teikšu, ka te būs aizsargājamā teritorija, kur jūs nedrīkstēsit zvejot, tad viņi nāks ar dakšām un lāpām pie mums atkal. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums,» viņa nopūšas.

Nav tik vienkārši! 

Interese par vēja un saules parku būvniecību ir liela visā pasaulē, apliecina Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. «Par Latviju ir interese nevis tāpēc, ka mums šeit ir skaidri spēles noteikumi, bet tāpēc, ka ir ļoti maz uzbūvētu vēja parku,» viņš skaidro. Patiesi, kamēr Lietuvas vēja parkos jau ražo 1000 megavatu, Latvijā tīklam pieslēgti tikai 85 megavati, informē Klimata un enerģētikas ministrijā.

Eiropas Savienība plāno, ka līdz 2030. gadam vismaz 43% no patērētās enerģijas jābūt no atjaunīgiem resursiem. Pašlaik vidēji Eiropā tie ir tikai 17%.

Arī Latvija apņēmusies kāpināt vēja enerģijas apjomus par 971 megavatu jau līdz 2026. gadam. 

Vēja parku izbūve prasa pamatīgas investīcijas, aptuveni 1,6 miljonus eiro par kilovatu, rēķina Nāburgs. Viņš prognozē, ka no visiem pieteiktajiem projektiem līdz reālai būvniecībai tiks kādas 120 vēja turbīnas, turklāt sešu gadu laikā. Tā ir niecīga daļa no 1532 turbīnām, kuras uzņēmēji pieteikuši ietekmes uz vidi novērtējumam, jo Latvijas valsts mežu un Latvenergo kopuzņēmums Latvijas Vēja parki vien saskaņojumam ir pieteikuši 370 turbīnas. 

«Tas nav tik vienkārši,» viņš saka. «Ja iziet cauri godīgi un pēc būtības, būs ļoti liels atbirums.» 

Lielākais siets ir ietekmes uz vidi novērtējums, kas vēja parkiem jāiziet, pirms saņemt būvatļauju un iespēju rezervēt jaudu. Izvērtējums prasa pāris, reizēm pat piecus gadus. Piemēram, ietekmi uz putniem mēra divus pavasarus un divus rudeņus.

2022. gadā Vides ministrija Artūra Toma Pleša vadībā mēģināja šo posmu atvieglot, faktiski paredzot iespēju vēja parku attīstītājiem nokārtot nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu. «To, vai komersantam ir jāveic šī procedūra, noteiktu šaurs ierēdņu loks, kas uzreiz paver spekulācijas, cik šie ierēdņi būtu objektīvi,» toreizējo ieceri kritizē Nāburgs. Asociācija asi iebilda. Galu galā pieņemtajā likumā vienīgā reālā priekšrocība ir iespēja saīsināt sabiedriskajai apspriešanai paredzēto laiku. Nāburgs šo likumu sauc par sasteigtu un bezjēdzīgu brāķi. Viņaprāt, tas ir lāča pakalpojums nozarei, ja «kādiem komersantiem apšaubāmā procedūrā tiktu iedota iespēja ļoti ātri šos parkus būvēt, neizvērtējot vidi, ainavu, ietekmi uz cilvēkiem». «Nozarei tā jau ir vēsturiskā bagāža ar sliktu reputāciju, tas nostiprinātu pārliecību, ka vēja industrija ir kaut kas joprojām necaurspīdīgs un politizēts,» saka Nāburgs.

Interesanti, ka bijušais ministrs Plešs tagad sācis darbu uzņēmumā EWE Neue Energien, kas pieder Dānijas un Vācijas energofirmām un plāno izbūvēt vēja parkus dažādās Latvijas vietās, radot kopumā aptuveni 500 megavatu lielu jaudu. Pētījumi jau tiekot veikti, bet uzņēmums vēl nav vērsies Vides pārraudzības valsts birojā. Izstrādājot likumprojektu 2022. gadā, ministrs vēl nav nojautis, ka vēlāk pats nonāks vēja enerģijas nozarē, Plešs saka Ir.

Tikmēr enerģētikas ministrija plāno jaunus atvieglojumus vēja parkiem — zaļo koridoru. Daļai vēja parku tas sagādātu lielāku elastību vides ietekmes procedūrām vai pašvaldību lēmumu pieņemšanā, skaidro valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle. Tas vēl esot apspriežams jautājums, bet «nevaram lieki kavēties, jo projektu attīstītāji jau gaida rindā».

Pagaidām gan nav skaidrs, cik nopietni ir katra attīstītāja plāni. To labi ilustrē piemērs ar elektrības pārvades tīklā nākotnes attīstībai rezervēto jaudu — vairāk nekā 6000 megavatiem. No tiem lielākā daļa pieteikta saules parkiem, bet vējam rezervēti 890. 

Taču jau tagad iecerēto vēja parku kopējais apjoms ir daudzas reizes lielāks, pārsniedz 15 tūkstošus megavatu. Protams, nav zināms, cik no tiem reāli tiks uzbūvēti, bet ministrija jau plāno ieviest divas ražotāju kategorijas — pirmie, kas dabūs būvatļaujas, iekļūs A kategorijā. Pārējiem piešķirs B kategoriju, kam ļaus laist tīklā elektrību tikai tad, ja A kategorija nav to pilnībā noslogojusi. Ja ierobežojums būtu lielāks par 10% no saražotās jaudas, valsts varētu to uzņēmējiem kompensēt. Ja būsim nonākuši līdz šādam brīdim, tad vēja parki, visticamāk, strādās eksportam. 

Projektu skaitu samazinās vēl cits jauns siets, ko uzlikusi Aizsardzības ministrija — tā izveidojusi karti, kurā vēja parku zonas salāgotas ar militāro radaru izvietojumu. Vēja ģeneratori nevar atrasties 50 kilometru zonā no Krievijas un Baltkrievijas robežas. Šī iemesla dēļ nerealizētas var palikt piecas ieceres netālu no robežas. Latvijas kartē ir vēl vairākas šādas sarkanās zonas, bet lielākā valsts daļa iekrāsota dzeltena, kas nozīmē, ka vēja parku būvēšana teorētiski iespējama, ja vien to traucējumi tiek kompensēti, piemēram, ar papildu radaru uzstādīšanu.

Jaunā ainava

«Kāda ir šī biznesa cena?!» aktīvists Armands Broks ir šokēts par ieceri būvēt Eifeļa torņa augstuma vēja turbīnas Latvijas mežos, tāpēc portālā Manabalss.lv iesniedzis iniciatīvu Par labāku praksi vēja parku izbūvei Latvijas mežos. Viņš dzimis Valkā. Šajā pusē, starp Valmieru un Valku, plānots vēja parks ar 20 ģeneratoriem.

Lai izvietotu līdz pat 300 metrus augstās vēja turbīnas, būs jāizcērt mežs. Katrai turbīnai nepieciešams aptuveni hektārs un vēl divi tās papildu infrastruktūrai, Ir stāsta Latvijas Vēja parku vadītājs Jānis Urtāns. Turbīnas būvē tik augstas tāpēc, ka no 250 metriem vairs nav starpības, vai turbīna atrodas pie jūras vai iekšzemē. Trīs augstās turbīnas saražo tikpat daudz enerģijas, cik Grobiņas vēja parka visas 30 turbīnas, kas slejas 70 metrus. Kopumā Urtāns cer, ka LVP pa visu Latviju izdosies izbūvēt turbīnas, kas saražos 800 megavatus elektrības, tātad aptuveni 120 augstos vēja ģeneratorus. Tas varētu prasīt aptuveni miljardu eiro lielas investīcijas, kuru atmaksāšanās laiks varētu būt 20 gadi.

Valmieras—Valkas vēja parkam iecerētā zeme atrodas aptuveni divus kilometrus šaurā joslā starp divām Eiropas mēroga aizsargājamām teritorijām — ainavu apvidu Ziemeļgauja un Sedas purvu. Broks ir aizkaitināts. Latvijas dabas ainavas iekļautas kultūras kanonā, taču reāli neviens tās nesargā.

«Nacionālajā attīstības plānā ir definēts ainavu un kultūrvēsturiskās koncentrācijas zonas, arī Valmieras—Valkas vēja parka teritorija ietilpst šajā zonā. Vienlaikus nav nekāda aizlieguma tur veidot vēja parkus,» saka arī ģeogrāfs Dāvis Valters Immurs, kurš veic ainavu novērtējumu gan šim, gan Limbažu vēja parkam.

Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijās vēja parkus būvēt aizliegts, bet netiek ņemts vērā, ka vēja stacijas šajās vietās būs redzamas. Ainavu ekspertīze Latvijā neesot sakārtota, turklāt šajā jomā sertificētu ekspertu arī īsti neesot. Piemēram, ekspertīzi var sniegt arī ainavu arhitekti, «kas pēc būtības ir kvalificēti izplānot parku vai daiļdārzu», kritizē Immurs. Viņš gan norāda, ka vēja parku pretinieki ir skaļi, taču neatspoguļo objektīvu ainu sabiedrībā. «Manā burbulī uzskata, ka vēja ģeneratori nav nekas slikts un daļā gadījumu tas pat papildina ainavu, piemēram, vienmuļu vai degradētu,» komentē Immurs.

Vides pārraudzības valsts biroja pārstāve Vineta Maskava norāda, ka vadlīnijas par vizualizāciju veidošanu esot noteiktas, taču piekrīt: «Protams, katram ekspertam ir savs subjektīvais skatījums. Vienam patīk ainava ar vēja stacijām, citam nepatīk.» Lai to labotu, valdība marta beigās apstiprinājusi Ainavu politikas ieviešanas plānu, kurā paredzēta sabiedrības izglītošana, kā arī ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu zināšanu uzlabošana un ainavu pētniecība.

«Man personīgi tā ainava patīk, tāpēc es nesaprotu to problemātiku,» par iedzīvotāju protestiem spriež Rozentāle no klimata ministrijas. Puse iedzīvotāju atbalsta vēja parku attīstību, viņa atsaucas uz SKDS aptaujām. Tomēr atbalsts esot uz pusi mazāks, kad iedzīvotājiem vaicā, vai vēja parku viņi gribētu savā tuvumā.

Rozentāle ir pārliecināta, ka daļai iedzīvotāju ir pretenzijas, jo viņi nejūt ieguvumu. To ministrija cer labot ar kompensācijām. Šobrīd tiek apspriests priekšlikums, ka vēja parka īpašnieks maksātu 2000 eiro gadā par katru uzstādīto megavatu. Pusi pašvaldībai, otru pusi iedzīvotājiem, kas dzīvo divu kilometru rādiusā ap vēja parku.

Vēl vienu nākotnes ieguvumu atgādina Nāburgs no nozares asociācijas — vēja un saules parkiem arvien vairojoties, radīsies elektrības pārpalikums, kas savukārt samazinās cenas. Enerģijas pārpalikums stimulēšot to, ka Baltijas valstīs ienāk jauni, elektrību daudz patērējoši ražošanas uzņēmumi, kuri radīs darbavietas. «Gudra elektrības izmantošana un uzkrāšana atver daudz iespējas enerģētikā, kur ar spožām idejām varēs reģionāli vai globāli iekarot kādas nišas. Ja vienīgais, ko redzam vēja stacijā, ir stabs, un neredzam pozitīvo ietekmi, tad ir skumji,» saka Nāburgs.

Tikmēr rīdziniece Iveta Zeidaka, kurai ir lauku mājas Bauskas pusē, šopavasar domā — stādīt vai nestādīt krūmmellenes? Nepilna kilometra attālumā no viņas mājas meža ielokā ieplānots līdz 300 metru augsts vēja ģenerators. Iveta ik pa laikam šeit labdarības vārdā aicina atpūsties nedziedināmi slimos. Pašai pēc operācijas izveidojusies neiroloģiska saslimšana. Znotam, kas deklarēts īpašumā, ir migrēna. Kādu ietekmi vēja ģeneratoru ēnas mirgošana pagalmā atstās uz cilvēkiem ar neiroloģiskām saslimšanām? Iveta to mēģina noskaidrot gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan Veselības ministrijā, bet pagaidām atbildes nav saņēmusi. Kamēr viņa negūs zinātnē balstītus argumentus, ka milzīgie ģeneratori nerada riskus, sieviete nav droša, vai veselības labad nebūs jāpamet savas lauku mājas, ja tieši blakus tuvāko gadu laikā uzslies vēja milzi.

Helikopters virs Pāvilostas 252 metru augstumā — tas bija eksperiments, lai redzētu, cik augstu sliesies pilsētiņai vistuvāk iecerētais vēja ģenerators

Eiropā uzstādītās vēja enerģijas  jaudas, 2023

Megavati

Dati: WindEurope

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem