Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai
Lielveikala vadītāja, kura darbu noliktavā sākusi pēc bezdarba perioda un 20 gados izveidojusi iespaidīgu karjeru tirdzniecībā, vai pilots, kurš laikus ieguvis tehniķa kvalifikāciju, turpina strādāt arī pēc aiziešanas pensijā. Piemēru garākai darba dzīvei, nereti ar krasiem karjeras pagriezieniem, ir daudz, un tos veido ne tikai demogrāfija, bet arī pašu cilvēku vēlme izmantot savu potenciālu.
Sabiedrībai novecojot, daudzās jomās profesionāļiem jāstrādā ilgāk, jo jauniešu, kam nodot stafeti, kļūst arvien mazāk. Lai arī joprojām vecākiem cilvēkiem ir grūtāk atrast vietu darba tirgū, daudz kas atkarīgs gan no pašiem kandidātiem, kam jābūt gataviem mācīties kaut ko jaunu, gan no darbavietas atvērtības dažādu paaudžu sadarbībai.
Ir Nauda iztaujātie nodarbinātības eksperti vērtē, ka vecāki cilvēki tiek uzskatīti par kūtrākiem jaunu iemaņu apgūšanā. Piemēri un uzņēmumu pieredze rāda — jaunieši dažādas prasmes apgūst ātrāk, bet vecāki cilvēki, it sevišķi tie, kuri nolēmuši mainīt profesiju, mācās mērķtiecīgāk un precīzāk ievēro termiņus, jo labāk plāno laiku. Personāla eksperti uzsver — katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, un labāko rezultātu var iegūt komandā, kurā rit produktīva dažādu vecumu profesionāļu komunikācija un valda spēja mācīties citam no cita.
Ko prot un ko gaida
Pirmspensijas vecuma cilvēki ir mazāk motivēti mainīt darbu, jo daļai vēl saglabājusies padomjlaika attieksme — līdz pensijai strādāt vienā darbavietā ir goda lieta, vērtē CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs. «Ilgi darītu darbu bail mainīt, jo zūd prasmes un vēlme pielāgoties jaunai specifikai. Darba devēju pieņēmums, ka vecāki cilvēki vairs nevēlas mācīties, pazemina konkurētspēju kandidātiem ap 50 gadiem un pirmspensijas vecumā. Gribu uzsvērt, ka tas nav mans uzskats. Manuprāt, katrs kandidāts jāvērtē individuāli.»
Par konkurētspējas krituma objektīvo iemeslu darba tirgū Kolosovs uzskata prasmju plaisu, proti, atšķiras tas, ko cilvēki prot darīt, un tas, kas darba tirgū ir nepieciešams. «Ja vien tas nav sociālais uzņēmums, darba devēja mērķis ir pelnīt ātri un daudz, līdz ar to viņš priekšroku dod kandidātiem, kuru mācīšana un potenciālā atdeve būs ātrāka un lielāka. Tiesa, ne visos uzņēmumos. Zinot, ka darba roku valstī trūkst, es ieteiktu darba devējiem intervēt un testēt pēc iespējas lielāku kandidātu skaitu, jo tikai tā var objektīvi novērtēt gan personību, gan digitālo pratību, gan prasmes. Citādi pakļaujamies nimba efektam, secinājumus balstot uz bildi CV vai gadskaitli, kad beigta skola.»
Speciālists piebilst, ka pārāk mazas pieredzes dēļ tiek diskriminēti arī jaunieši, uzskatot viņus par neparedzamiem, jo, iespējams, vēl nezina savu karjeras mērķi. Tomēr uzņēmumi ir vairāk tendēti dot iespēju jaunam cilvēkam, jo tam ir daudz labākas digitālās iemaņas un ātrāk var iemācīt vajadzīgās prasmes.
Jāstrādā ilgāk
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka ar katru gadu pamazām pieaug nodarbināto skaits un īpatsvars pirmspensijas un pensijas vecumā. Palielinās arī jaunāko darbinieku grupa 15—24 gadu vecumā, bet sarūk strādājošo skaits un īpatsvars grupā no 25 līdz 34 gadiem.
Mazumtirdzniecības tīklā Rimi Latvia 45% no darbiniekiem ir vecuma grupā 50+, informē personāla vadītāja Gundega Kirilka. «Rimi pieredze liecina, ka darbinieki vecuma grupā 50+ novērtē stabilitāti, ko sniedz darba devējs, un šiem darbiniekiem raksturīga lojalitāte, precizitāte un uzcītība.»
Šādi rādītāji ir mērķtiecīgas personāla politikas rezultāts. Kopš 2016. gada Rimi atlases kampaņā uzrunā potenciālos darbiniekus tieši vecuma grupā 50+. «Redzam, ka gados vecākiem darbiniekiem viena no galvenajām barjerām ir bailes pieteikties darbā un pieņemt jaunus izaicinājumus,» kampaņu pamato Kirilka. «Uzrunājot šo auditoriju, uzsveram, ka svarīga ir ne tikai profesionālā, bet arī dzīves pieredze, it īpaši veikalā, kur diendienā jākomunicē ar apmeklētājiem.»
Iekļaujoša attieksme pret visu vecumu darbiniekiem valda arī aviokompānijā airBaltic, uzsver vecākā viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Aronberga. «Mums ir vairāki desmiti kolēģu vecumā 50+. Pilotiem un stjuartiem likumā noteikts ierobežojums, proti, strādā līdz 65 gadiem, bet pēc tam iet pensijā vai maina darba virzienu.»
Kompānijā airBaltic ir divi stjuarti vecumā 50+, savukārt tehniskā personāla un pilotu grupā vecāku profesionāļu ir vairāk. «Tās ir profesijas, kurās kvalifikācijas iegūšana prasa piecus, desmit un vairāk gadu. Otra lielākā grupa ir piloti pirmspensijas vecumā, kas bieži ir mūža profesija,» atklāj Aronberga. «Katru gadu sveicam 10, 15, 20, 25 gadus ar mums strādājušos kolēģus, tādu darba jubileju ir 100—150 gadā. Ir stereotipi, ko mēģinām mainīt, piemēram, priekšstats, ka stjuarta darbs ir domāts jauniešiem. Klientu apkalpošanā gadu gājuma pieredze, viedums, empātija ir ļoti vērtīgi, un paaudzes var mācīties cita no citas. Vienīgais ļoti nozīmīgais nosacījums aviācijā ir laba veselība, un tie, kuri strādā ilgāku laiku, ir pieraduši uzturēt veselību kārtībā.»
Datoriķi jauni, zemnieki veci
Sabiedrības novecošana liek vecākiem cilvēkiem pārkvalificēties profesijās, kas uzskatītas par jauniešiem raksturīgām, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā. Savukārt lauksaimniecībā jaunās paaudzes trūkums var kļūt par attīstību bremzējošu faktoru. Ir Nauda uzrunātie eksperti uzsver, ka labāko rezultātu var sasniegt komandās, kurās sadarbojas dažādu paaudžu speciālisti. Katrai vecuma grupai ir sava dzīves pieredze, tāpēc ikvienam svarīgi izprast gan savas, gan citu priekšrocības.
Biznesa augstskolas Turība informācijas tehnoloģiju virziena vadītājs profesors Jānis Pekša pauž: «Apsveicami, ka cilvēki 50+ grupā vēlas pārkvalificēties uz IT jomu, tam nepieciešama tikai vēlme un apziņa par mērķi, ko vēlamies sasniegt.» Kā spilgtu piemēru viņš min grupu agrāko konditoru 40+ gadu vecumā, kuri krasi mainījuši darbības virzienu, apņēmīgi apgūstot programmēšanu un sākot strādāt kādā no starptautiskām IT kompānijām.
Viens no ātrākajiem ceļiem, kā pievienoties jomai, pēc Pekša ieteikuma, ir pasaulē atzītā Starptautiskās Programmatūras testēšanas kvalifikācijas padomes (ISTQB) sertifikāta iegūšana. Pie tāda var tikt klātienes vai attālinātos kursos, nokārtojot eksāmenu. Sertifikāts apliecina prasmi testēt programmatūru, efektīvi vadīt un plānot procesus, veidot pārskatus.
Savukārt Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka atzīst — par novecošanu lauksaimnieku vidū runā daudz, tomēr jaunie nesteidzas nomainīt vecāko paaudzi. «Labā ziņa — jaunie izskrien pa pasauli, apgūst pieredzi un pēc tam būs gatavi iejūgties smagā darbā,» vērtē Hauka. «Vecie vēl negrib atkāpties — nesen atguvuši zemi un mantu, pie tās turas. Nav brīvas zemes, ko varētu nopirkt jauns zemnieks, tāpēc jāpagaida, kad vecāki vai krustvecāki gatavi nodot saimniekošanu. Latvijā vēl nav izveidota tāda ģimenes saimniecību nodošanas sistēma kā pārējā Eiropā, taču uz to vēlamies iet.»
Gatavi mācīties paši
Riga TechGirls dibinātāja Anna Andersone stāsta, ka viņu mācību programmās lielākā daļa dalībnieču ir sievietes, visbiežāk ap 35 gadiem, taču ir arī vecākas dāmas. «Brīvi pieejamās programmās var piedalīties visi. Atlasi biežāk iztur jaunākas sievietes, jo uzdodam jautājumus, kas rāda gatavību pašām meklēt informāciju. Tas ir mans novērojums — vecuma grupās ir atšķirības pieejā un prasmē lietot kaut vai interneta meklētāju, lai atrastu atbildes, tāpēc tās ir precīzākas un dziļākas jaunākiem kandidātiem,» saka Andersone.
«Darba devējiem ir svarīgi, lai cilvēks ir gatavs pats mācīties un meklēt informāciju. Iespējams, jo lielāks vecums, jo pašmācīšanās nenāk tik dabiski. Novērots, ka vīrieši biežāk gatavi paši atrast informāciju, bet sievietes meklē kādu, kas visu izstāsta, un sekmīgāk mācās stabilā sistēmā,» skaidro Andersone. «Daudziem programmētājiem vīriešiem nav standarta augstākās izglītības, iemaņas apguvuši pašmācības ceļā. Cilvēkiem, kas mācījušies citā laikā un sistēmā, ir grūtāk pieņemt šo atšķirību, bet bez patstāvīgas informācijas meklēšanas IT pasaulē nevar.»
IT kompānijas Accenture Talantu studijas vadītāja Baltijā Zanda Arnava norāda — nozarei vajadzīgi cilvēki ar izglītību un pieredzi STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas — no angļu val.) un citās jomās, lai strādātu jaunāko tehnoloģiju attīstībā. Pirms 15 gadiem sāktas IT mācības un prakse Latvijas Accenture Bootcamp, kur dažās nedēļās var apgūt pamatzināšanas karjeras sākšanai.
«Uzņēmumā ir vairāki piemēri, kad cilvēki 45+ dzīves posmā ir pārkvalificējušies darbam IT. Mūzikas profesionālis ir iemācījies programmēšanas valodu Java, valsts pārvaldes speciāliste apguvusi DevOps, loģistikas speciālists kļuvis par SAP konsultantu,» stāsta Arnava. «Nozare ir atvērta ikvienam, tomēr ar sertifikāta iegūšanu viss tikai sākas. Sākotnēji ir jārēķinās ar zemāku atalgojumu, neiztikt bez angļu valodas un komunikācijas prasmēm. Jāmācās un jāpapildina zināšanas.»
Nemainās desmit gadus
Tiesībsarga biroja pētījumā 2020. gadā secināts, ka diskriminācijas līmenis darbavietās ir gandrīz nemainīgs kopš 2011. gada, proti, par diskrimināciju paziņu lokā dzirdējuši 31% strādājošo. Par diskrimināciju darbavietā pēc vecuma biežāk dzirdējuši darbinieki līdz 34 gadiem un pirmspensijas vecumā — 32%.
IT uzņēmuma Tietoevry un tirgus izpētes kompānijas Norstat aptaujā pērn noskaidrots, ka atšķirīgu attieksmi pēc vecuma jeb eidžismu kā problēmu izceļ katrs ceturtais respondents jeb 25% vecumā no 18 līdz 39 gadiem, savukārt vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem to kā biežāk novēroto nosauc puse aptaujāto.
Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka birojs saņem vairāk iesniegumu par iespējamiem diskriminācijas gadījumiem dzimuma vai invaliditātes dēļ nekā vecuma dēļ. Pērn bijuši divi iesniegumi — viens par iespējamu diskrimināciju publiskā sektora darbībā, otrs — par liegtu pieeju precēm un pakalpojumiem privātajā sektorā.
2022. gadā saņemti trīs iesniegumi, bet 2021. gadā divi. Ilves papildina, ka sūdzības ir par ierobežojumiem saņemt ceļojumu, apdrošināšanas un kreditēšanas pakalpojumus, kā arī apmeklēt kursus. Ir bijis iesniegums par atšķirīgām atlaidēm optikas veikalā dažādu vecumu darbiniekiem. Ne par vienu no šiem iesniegumiem gan nav ierosināta pārbaudes lieta. Kāpēc tā? Iemeslus birojs neatklāj, jo informāciju par neierosinātām lietām nepublisko.
Tiesībsargs pēc pētījumiem organizē informēšanas kampaņas — kopš 2020. gada aptaujas notikušas desmit kampaņas. Šogad sociālajos medijos sākts raidījumu cikls Piešķil savu empātiju. Pērn organizēta eidžisma izskaušanas kampaņa Katram vecumam savs pavasaris!, bet 2022. gada kampaņa informēja par to, kas būtu vai nebūtu jāiekļauj darba sludinājumos, izdots informatīvais materiāls Vai šī ir diskriminācija?
Valsts darba inspekcijā par iespējamu visu veidu diskrimināciju 2022. gadā saņemti 57 iesniegumi, 2023. gadā — 72 iesniegumi, šā gada pirmajos divos mēnešos — astoņi. Atsevišķu statistikas datu par diskrimināciju pēc vecuma pazīmes nav, norāda inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Kāda diskriminācija pastāv Latvijas darba tirgū
Uzziņai
Darba ņēmēju vienlīdzīgas tiesības un iespējas apstrīdēt darba devēju iespējamu diskrimināciju noteiktas Darba likumā. 29. pantā aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Ja darbinieks saskaras ar atšķirīgu attieksmi, viņam ir tiesības par to ziņot Valsts darba inspekcijai, lai tā pārbaudītu uzņēmumu.
Mūsu pieredze
Galvenais — vai gribi strādāt
Sarmīte Kima, 60 gadu, strādā konditorejas uzņēmumā Pellija A Ķekavā
Darbā iekārtojos pērn rudenī pēc atgriešanās no ilgāka darba posma Vācijā, jo pasaulē briestošās nestabilitātes dēļ vēlējos būt kopā ar ģimeni. Darba intervijā Pellija A man pat nepajautāja, cik gadu, vienkārši pieņēma darbā, apmācīja, un tagad strādāju. Esmu apmierināta.
Man kolēģes ir arī vecākas sievietes, ir jaunas meitenes un puiši, bet neesmu jutusi citādu attieksmi vecuma dēļ. Jaunie puiši cep biskvītus, jo krāsnis ir augstas, darbs fiziski grūtāks. Arī mans darbs ir gana smags — visa diena uz kājām, jāgriež kūkas un jāfasē kastītēs. Es par veselību nesūdzos, arī citas vecākas kolēģes iet kā skudriņas. Te neskatās — jauns vai vecs; galvenais, ka gribi strādāt.
Mums ir labs kolektīvs un vadītāji. Man ir prieks arī par produktiem — kūkas ir ļoti skaistas un garšīgas, ieguldīts daudz rūpīga roku darba. Alga ne tuvu nav tik liela kā Vācijā, tomēr saņemu pietiekami, ir papildu labumi un sociālās garantijas.
Daudzveidība uzlabo rezultātu
Dace Kauliņa, 45+ gadi, SAP SuccessFactors ģildes vadītāja Baltijā
Kopš studiju gadiem strādāju personāla vadībā, tāpēc gribēju mainīt darba ikdienu. Tehnoloģijas nes būtiskas pārmaiņas — neviens vairs nebrīnās, ka darba intervija notiek attālināti vai kandidātus vērtē datorizēti algoritmi. Es izlēmu apgūt IT nozari, lai saprastu, «kas lācītim vēderā». Veiksmīga sakritība ļāva pievienoties Accenture komandai, kur cilvēkiem ar biznesa zināšanām īsā laikā palīdz apgūt IT prasmes.
Mans uzdevums pirmajos mēnešos bija attālināti un pilnīgi patstāvīgi apgūt SAP personāla sistēmu un nokārtot sertifikātu. Visgrūtāk ir pārslēgties no agrākā domāšanas veida, jo tehnoloģijām piemīt algoritmiska pieeja, — saprast, kāds ir uzdevums, kādas ir lietotāja prasības un kā to atrisināt. Visvairāk prieka sagādā rezultāts — kad izdodas nozīmīgā projektā paveikt uzdevumu un sistēma veiksmīgi sāk darbu.
Citiem vēlu dzīvot ar apziņu, ka 45—50 gadi vairs nav senioru vecums. Ņemot vērā, cik strauji mainās tehnoloģijas, uz vietas nevar palikt neviens. To, ko jaunībā var paveikt ar drosmi un aizrautību, vēlāk var labi saplānot un izmantot stiprās puses, ko esam izkopuši, lai sasniegtu maksimālo rezultātu. Ņemot vērā demogrāfiskos procesus, arī vecāki cilvēki darba tirgū būs vajadzīgi, tāpēc mācīties un lūgt palīdzību jaunākiem kolēģiem nav nekas neparasts. Katram vecumam ir priekšrocības, un pētījumi apstiprina — komandas ar lielāku paaudžu daudzveidību uzlabo darba rezultātu.
Jauna karjera citā valstī
Ihors Ovčarenko, 63 gadi, maiņas vadītājs airBaltic Tehniskajā departamentā (attēlā pa labi)
Aviokompānijas airBaltic Tehniskajā departamentā strādāju kopš 2008. gada augusta, astoņus gadus esmu maiņas vadītājs. Ierados Rīgā kopā ar vēl septiņiem Ukrainas aviācijas speciālistiem, kad sākās airBaltic paplašināšanās. Ukrainā biju lidmašīnas bortinženieris, bet lidotāja karjeru sāku pēc Civilās aviācijas inženieru institūta absolvēšanas 1983. gadā.
Strādāju Aeroflot, Avioliniji Ukraini, pēc tam Ukrainas valsts aviouzņēmumā pie prezidenta administrācijas. Biju vecākais bortinženieris ekipāžā, kura vadīja prezidenta Leonīda Kučmas lidmašīnu.
Zināju, ka vajadzēs jaunu karjeras virzienu, tāpēc vēl lidojot nokārtoju kvalifikācijas moduļus, lai kļūtu par lidmašīnu inženieri tehniķi uz zemes. Pēc 2000. gada atvaļinājos no lidošanas, turpināju strādāt starptautiskajā kompānijā Avioliniji Ukraini. Saņēmu uzaicinājumu un 2008. gada 18. augustā atbraucu uz Rīgu. Nākamajā dienā sāku strādāt par tehniķi airBaltic.
Lidojot vienmēr zināju, ka vecuma vai veselības dēļ vajadzēs mainīt karjeru. Turklāt, kad padomjlaika tehnika aizgāja, mācīties lidot ar citām lidmašīnām nebija jēgas, pārgāju uz tehniķiem.
Aviācija ir ļoti daudzveidīga — būt par pilotu vai tehniķi ir divi atšķirīgi dzīvesveidi, ne tikai profesijas. Kopīga ir vajadzība nemitīgi mācīties, apgūt jaunas lietas, uzturēt labu veselību. Tagad Tehniskajā departamentā vienā maiņā strādā 30 cilvēku, agrāk bijām trīs. Ļoti mainījusies darba specifika, valda citāda komunikācija, ir daudz vairāk sadarbības ar kolēģiem, mācāmies cits no cita.
Nekad Latvijā neesmu jutis diskriminējošu attieksmi ne vecuma dēļ, ne pat tādēļ, ka neesmu Latvijas pilsonis un vislabāk runāju krieviski. Pirms atbraucu, nebiju bijis Baltijas valstīs, bažījos par runām, ka te valda nepatika pret krieviski runājošajiem. Tas izrādījās mīts.
Kopā ar mani strādā vai nāk praksē daudz jaunu cilvēku, studentu, un esmu ļoti iespaidots par viņu audzinātības līmeni — augsta iekšējā, saziņas un saskarsmes kultūra, augsta motivācija mācībām, pieklājīga uzvedība. Nemaz neuztraucos par nozares nākotni, tieši otrādi — viss būs kārtībā!
Droši pieņem jauno
Velta Tropa, 50+ gadi, veikala Rimi Gaiļezers vadītāja
Darba gaitas Rimi sāku 2003. gada septembrī kā pārdevēja kasiere, vēlāk kļuvu par nodaļas vadītāju, pārdošanas vadītāju un tagad — veikala vadītāju. Esmu neatlaidīga, stingra, mazliet darbaholiķe. Novērtēts var tikt jebkurš no mums, ja vien ir vēlēšanās un tiek izrādīta iniciatīva.
Datorprasmes sākumā apguvu pati. Kad darba devējs piedāvāja datormācības kursus, pabeidzu tos. Svarīgi iemaņas uzturēt ikdienā. Cilvēkiem bieži ir bail no jaunā — vai varu to pieņemt, kā es to apgūšu? Es vienmēr pieņemu jaunas lietas. Ja arī gadās kļūdīties, to var izlabot. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ne viss padodas tik ātri kā jauniem, tomēr arī mūsu vecumā cilvēki spēj apgūt ko jaunu, ja tikai vēlas. Man patīk strādāt ar visām paaudzēm, jo varu daudz mācīties. Svarīgākā ir sadarbība ar cilvēkiem, un svarīga arī drošības sajūta no darba devēja puses.
Nekad neesmu izjutusi nievājošu attieksmi vecuma dēļ. Cilvēkiem, kuri baidās lielākā vecumā sākt kaut ko jaunu, iesaku droši spert pirmo soli. Svarīgi, lai cilvēkam jebkurā vecumā būtu atbildības sajūta par darāmo un gatavība strādāt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra