Ārēji mēs mākam iztaisnot muguru, uzlikt pārliecības masku un rīkoties tā, lai neviens pat nenojaustu, ka iekšēji cīnāmies ar pašvērtējuma izaicinājumiem. Taču sevis kritizēšana, «zāģēšana» un neticība pašu spēkiem maksā ļoti dārgi — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē
Paškritika ir vērtīga īpašība. Tā liek mums attīstīties, mācīties no savām kļūdām un citu labajiem piemēriem. Augt. Tomēr, ja ar sevis kritizēšanu sākam aizrauties par daudz, mazinās pašpārliecība. Aizvien biežāk galvā ieskanas uzstājīga balstiņa, kas vaicā: «Ko tad es?» Iemācāmies apzināties un nosaukt vārdā visu, kas mēs neesam, ko nevaram vai nemākam, un atrodam par sevi spēcīgākus, veiksmīgākus piemērus, lai pierādītu, ka citi ir labāki.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.