Uzņēmums That Day ražo menstruālo apakšveļu, kas ne tikai atvieglo sieviešu dzīvi, bet arī mazina sabiedrībā valdošās stigmas
Viss sākās ar That Day dibinātājas Kintijas Bērzkalnes (26) sarunu ar bērnības draudzeni. Un vēlmi radīt kaut ko ilgtspējīgu. «Bija doma, ka gribētu kaut ko kopīgi taisīt, un nonācām līdz tēmai — mēnešreizes,» viņa stāsta.
Draudzene vaicājusi, vai Kintija zina par mēnešreižu apakšveļu. Viņa plānojot tādu pasūtīt, bet nezina, kurš variants būtu uzticamākais. «Sāku pētīt, kas ir tirgū, un riktīgi aizdegos ar to,» saka Kintija. Izrādījās, šāds risinājums pasaulē ir jau sen zināms, tikai Latvijā par to vēl nerunāja.
«Mana ideoloģija par jebkuru biznesu — nevari uztaisīt kādu produktu, ja tas nav nepieciešams pašam. Bet, ja produkts ir nepieciešams tev, tas noteikti ar laiku būs nepieciešams vēl kādam.» Sākotnēji Kintija domāja, ka varētu radīt biksītes pusaudzēm. «Domāju par saviem pusaudzes gadiem un to, kādas man bija «ārkārtas situācijas». Ļoti gribēju atvieglot dzīvi jaunām meitenēm.»
Vēl viens grūdiens idejas realizēšanas virzienā bija dokumentālā filma par Indijas sieviešu dzīvi. Skaudrā apjausma par to, ka pasaulē joprojām ir sievietes, kuras mēnešreižu laikā ir izolētas no sabiedrības, nevar atļauties higiēnas preces, tāpēc situāciju risina ar kokvilnas drāniņām.
Pusgadu Kintija veltīja audumu izpētei. «Man nav nekāda sakara ar apģērbu un apakšveļas industriju — neesmu ne audumu tehnoloģe, ne dizainere.» Tāpēc pirmais izaicinājums bija saprast, kā šādu produktu vispār radīt. «Jau pašā sākumā zināju, ka manos plānos nav ieguldīt iekārtās un telpās. Tās ir ārprātīgas izmaksas,» viņa atklāj. Taču atrast īsto šūšanas tehnologu un rūpnīcu Latvijā nemaz neesot tik viegli. Kintijai paveicās — izraudzītie auduma piegādātāji ieteica vērsties pie tehnoloģes, ar kuru uzņēmēja sadarbojas vēl arvien.
That Day ir dibināts 2020. gada decembrī, bet pirmās biksītes pie klientēm nonāca 2021. gada maijā. Ar savu ideju Kintija iesaistījusies arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas Biznesa inkubatorā, ko decembrī absolvēs.
Kur ir tā sāls?
«Visa sāls — biksītēs ir iestrādāti auduma slāņi, kas sašūti kopā. Katram slānim ir sava funkcija,» skaidro Kintija. Tehnoloģe spējusi izstrādāt produktu, kas absorbē izdalījumus, neradot lietotājai sajūtu, ka valkā autiņbiksītes.
To, kā apakšveļa izskatīsies, izdomā Kintija, taču viņa nav māksliniece un savas idejas neskicē. Tehnoloģe spēj uzņēmējas stāstīto pārvērst konkrētā dizainā. That Day ražojumi ir ilgtspējīgi produkti, taču biksītes ražotas no sintētiska auduma — poliamīda ar elastānu. Kokvilnai, kas būtu ekoloģiskāka izvēle, ir īsāks dzīves cikls, un tā nespēj absorbēt mitruma sajūtu, auduma izvēli paskaidro Kintija.
Klientes viņai nereti iesaka apzīmēt dažādus biksīšu modeļus ar lāsītēm, kas parādītu, kāda stipruma menstruācijām tās paredzētas. Taču visās biksītēs iestrādātās tehnoloģijas ir vienādas. «Tas būtu tīrākais mārketinga triks.»
Tomēr That Day izstrādājis speciālas biksītes spēcīgām mēnešreizēm. «Stiprajām dienām izdomājām jaunu tehnoloģiju, kāda tirgū nav bijusi: esam izveidojuši tādu kā sendviča variantu ar dažādiem audumu slāņiem, kas paildzina nēsāšanas laiku par apmēram trim stundām.»
Ražošanas process notiek ārpakalpojumā tepat Latvijā, bet That Day komandu veido meitene, kas atbild par sociālajiem tīkliem, un Kintijas ģimene — mamma Jūlija un tētis Aleksandrs. Izstrādājot produktu, Kintijai ir arī jaudīga aizmugure — draudzeņu komanda. Kad produkts vēl tikai tapa, čatā That Day meitenes viņas dalījās ar idejām, vēlmēm un pieredzi, testējot biksītes.
Var pat peldēt
Lai arī That Day biksītes tirgū ir jau nepilnus trīs gadus, turklāt pašas pieredze un lietotāju atsauksmes pierāda, ka tām var uzticēties, Kintija joprojām satraucas par ikkatru no biksītēm, kas atrod savu saimnieci. Vai šis risinājums sievietei būs piemērots? Vai biksītes lietotāju nepievils visnepiemērotākajā brīdī? Ir bijis tā, ka klientes informē — bijušas noplūdes, bet, iespējams, pašas nav laikus reaģējušas un biksītes nav nomainījušas. «Man sirds bezmaz vai sažņaudzas. Tik žēl.»
Tas, cik bieži biksītes jāmaina un kurā brīdī iestājas noplūdes risks, atkarīgs no katras sievietes ķermeņa specifikas. Kintija ir testējusi — ar vienām biksītēm izdevies nostaigāt pat vairāk nekā 12 stundas. «Ir sievietes, kurām ir ļoti spēcīgas mēnešreizes un pakete jāmaina ik pēc stundas. Tad biksītes būs jāmaina pēc trim četrām stundām.»
Kāda kliente ar That Day apakšveļu pat piedalījusies triatlonā. «Sākumā biksītes bija zem hidrotērpa peldēšanas distancē, tad ar tām brauca ar riteni un beigās vēl skrēja. Visu triatlonu vienas biksītes!» Dzirdot šo stāstu, Kintija uzzinājusi, ka ar viņas radītajām biksītēm var arī peldēt.
«Ir arī stāsts par meitenīti ar īpašām vajadzībām.» Viņai bijis grūti sadraudzēties ar tradicionālajiem higiēnas līdzekļiem, nav bijis skaidrs, kāpēc kaut kas jālīmē apakšveļā un kad tas ir jāmaina. «Tagad ar That Day gan meitenei, gan viņas mammai ir krietni labāka dzīve,» priecājas uzņēmēja.
Atslēga — disciplīna
Kintijas vecāki ir uzņēmēji un vienmēr bijuši viņas paraugs. Un viņā kopš bērnības bijis uzņēmējas gēns. «Patika revidēt savas mantas un pārdot tās, kam nav laika un kas stāv atvilktnē.» Galvenais bija nevis vēlme tirgoties, bet gan pašai pelnīt un būt neatkarīgai, viņa atklāj. «Pēc manas saprašanas, uzņēmējdarbību nevar iemācīties. Vai nu tā tevī ir, vai nav,» uzskata Kintija.
Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa sāka valodu un biznesa studijas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, bet pēc pirmā studiju gada saprata, ka par valodnieci kļūt nevēlas. Tāpēc sāka studēt jurisprudenci, par ko sapņoja jau mazotnē. «Jurists man asociējās ar uzņēmēju — pats izvēlas savu klientu, rēķinās ar savu laiku,» viņa dalās bērnības atmiņās. «Klāt nāca neliels spiediens no ģimenes: ar jurisprudenci nebūs pietiekami, jāmācās kaut kas papildus.»
Tā Kintija sāka mācīties arī starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju, studēdama divās klātienes programmās vienlaikus. Turklāt laiks, kad viņa rakstīja abus bakalaura darbus, sakrīt ar posmu, kad sāka audumu meklējumus. Decembrī, kad tika dibināts That Day, Kintija jau bija iestājusies tiesību zinātnes maģistra studiju programmā, ko ir absolvējusi, nokārtodama valsts vienoto juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Pašlaik viņa strādā par juristi, bet That Day uzskata par sirdslietu un brīvprātīgo darbu. «Man nav algas no That Day. Visu, ko nopelnu, turpinu laist apritē un ražot vairāk.»
Atslēgas vārds ir disciplīna, viņa saka. «Man tiešām nebija pārslodzes un grūti, kad vienā sesijā kārtoju divpadsmit eksāmenus.» Jo jau bērnībā viņa darīja vairākas lietas paralēli: sporta dejas, mūzikas skola, volejbols. Darba dienās — skola, nodarbības un treniņi. Brīvdienās — sacensības. «Tas iedeva disciplīnu un mērķtiecību. Saproti — ja ir jāizdara, tad arī izdari, nevis atliec.» Tas iemācīja arī laika plānošanu un komunikācijas prasmes, jo reizēm pasniedzējiem bija jāpaskaidro, kāpēc viņa izvēlas lekciju laikā būt citur. «Kad disciplīna un jādara lietas, bailēm un šaubām neatliek laika,» saka Kintija.
Viņas vērienu un maksimālismu labi raksturo kāds piemērs: biznesa inkubatora dalībnieki var pieteikties līdz divpadsmit grantiem gadā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā pasākumā That Day saņēma apbalvojumu kā «grantu apguvējs». Kintija bija apmulsusi — par ko ir šī balva? «Es galīgi pārpratu! Man likās, ka divpadsmit granti ir obligāts nosacījums, lai būtu inkubatorā.»
That Day ir saņēmis arī vairākus nacionāla un starptautiska mēroga apbalvojumus, piemēram, 10 tūkstošus vērtu iedvesmas grantu, otro vietu Latvijas Dizaina gada balvā, otro vietu Baltic Sustainability Awards klimata ekonomikas aprites jomā, balvu par labāko mājaslapu ar domēnu EU.
Māsa Marija
That Day ir svarīgi lauzt stigmu, kas apvij mēnešreižu tēmu. «Mēs par to runājam, jo gribam, lai tā ir normāla lieta,» saka Kintija. Ir bijis tā, ka influenceres, ar ko That Day sadarbojas, saka: «Vīrieši, šis nebūs jums! Šķiriet tālāk!» Tad Kintija domā: kāpēc gan? «Viņi taču arī ir radušies tāpēc, ka sievietei ir mēnešreizes. Viņiem ir draudzenes un sievas, būs meitas. Kāpēc lai viņi nezinātu, ka ir šāds risinājums?» Kintija ļoti priecājas par puišiem, kas pērk That Day savām meitenēm.
Izvēloties uzņēmuma vārdu, Kintijai bija svarīgi, ka tā nozīme ir internacionāla. Tāpēc viņa vaicāja draugiem un paziņām ārzemēs, kā viņu valstīs dēvē mēnešreizes. Piemēram, Argentīnā, kur vidusskolas apmaiņas programmā Kintija pavadīja gadu, par mēnešreizēm saka, ka nāk māsa Marija vai trešdiena. «Man nekad nav bijusi pretreakcija pret vārdu «mēnešreizes»,» saka Kintija. Jā, varbūt ne pārāk patīkams, bet normāls un dabisks process. «Tagad mēģinām to pavērst: ir forši, ka tev ir mēnešreizes. Tā ir pazīme, ka esi vesela.»
Veicot aptauju, That Day noskaidrojis — mēnesī paketēm un tamponiem sieviete iztērē ap 10—15 eiro. Biksīšu cena ir nepilni trīsdesmit, tās kalpo piecus gadus. Parēķiniet paši, cik ātri šis pirkums atmaksājas! Turklāt februārī That Day izkalkulēja — divu darbības gadu laikā pārdodot 5500 biksīšu, daba tikusi pasargāta no 2,42 tonnām higiēnas atkritumu.
Papildus tam That Day dara vēl vienu svētīgu darbu — normalizē tēmu tā, lai, runājot par mēnešreizēm, nevajadzētu meklēt eifēmismus, sarkt un kaunēties.
Atgriezeniskā saite
Lielākais izaicinājums jaunam uzņēmumam ir reklāma un atpazīstamība, saka Kintija. «Un tas izmaksā ļoti, ļoti daudz.» Uzņēmēja lēš, ka mārketings veido vairāk nekā pusi no visiem izdevumiem.
Piemēram, piesakoties un saņemot SEB bankas veidoto (Ie)dvesmas grantu, Kintija jau zināja, ka šo naudu atvēlēs reklāmai. Tā un JCDecaux Latvia programma, kas nāk pretim jauniem uzņēmumiem, devusi iespēju par That Day stāstīt arī vides reklāmas stendos.
Apmēram 10% That Day pasūtījumu dodas uz ārzemēm. Kintija atzīst — bija domājusi, ka ātrāk izrausies eksportā, bet ģeogrāfiskais novietojums to bremzē. «Sanāk, ka mūsu produkts izmaksā lētāk nekā piegāde, piemēram, uz Spāniju vai Portugāli.» Taču Baltijas valstīs ir labs pakomātu tīkls, tāpēc šobrīd That Day aktīvi apgūst arī Lietuvas un Igaunijas tirgu.
Uzņēmumiem, it īpaši jaunuzņēmumiem, ir svarīgi komunicēt ar savu klientu tiešā veidā — iesaistīt biznesa procesos, uzskata Kintija. «Es cenšos bieži veikt aptaujas par klientu vēlmēm. Iegūt atgriezenisko saikni par produktu. Uzzināt, kādu papildu produktu vēlas, ko un kā uzlabot un tamlīdzīgi.»
Tomēr joprojām viņai ir svarīgi, ka produkts vispirms ir vajadzīgs viņai pašai. Arī jaunākais — intīmās higiēnas ziepes, kas tapušas sadarbībā ar kosmētikas ražotāju no Latvijas Silmachy — radies tieši tāpēc. Kintija prāto, ka nākotnē gribētu radīt arī citus produktus, kas saistīti ar sievietes labsajūtu.
To, kā apakšveļa izskatīsies, izdomā Kintija, taču viņa nav māksliniece. Konkrētā dizainā to pārvērš tehnoloģe.
Publicitātes foto
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra