Visu vai neko

Miks Galvanovskis trīsarpus gadu laikā ir atvēris četras izklaides vietas, bet par piekto biznesu uzskata mūziku. Patiesībā viss pārējais ir darīts tās dēļ

Galvanovska bulvāris. Jokojam, ka tā reiz varētu pārsaukt Grēcinieku ielu Vecrīgā. Te cita pie citas atrodas trīs no četrām Mika Galvanovska izklaides vietām — The Sinners klubs, The Sinners bārs, kā arī kokteiļu bārs un virtuve Thirsty. Ceturtā, tikai šoziem atklātā vieta — naktsklubs Pandemonium —, ir Peldu ielā. Dažu minūšu gājiena attālumā, lai saimnieks ik nakti varētu ātri apstaigāt visas. SIA Sinners dibināts pašā pandēmijas sākumā — 2020. gada aprīlī.

«Kā mafija!» iesaucas fotogrāfe. Šo salīdzinājumu vēl trāpīgāku padara tas, ka Mika biznesa partneris ir viņa brālēns Uvis Millers, ko Miks dēvē par bračku. Kamēr aplūkojam visas Mika vietas, viņu uz ielas cits pēc cita sveicina pretimnācēji. Ir darba nedēļas vidus, pēcpusdiena. «Neiespējami!» atbild Miks, kad vaicāju, vai viņš var iziet cauri Vecrīgai, nesatiekot nevienu paziņu. «Šajā biznesā esmu nedaudz vairāk nekā sešus gadus. Tas nozīmē, ka sešus gadus dzīvoju Vecrīgā, katru dienu iepazīstos ar desmit jauniem cilvēkiem.»

Pazīstamību pastiprina arī tas, ka Miks ir mūziķis un piedalās dažādos televīzijas šovos. Divas reizes startējis arī Eirovīzijas nacionālajā atlasē Supernova. «Mans piektais bizness ir mūzika,» viņš saka. Četri pārējie ar to iet roku rokā. «Šis viss ir tikai mūzikas dēļ.»

Miks apbur ne tikai ar savu pamanāmo ārieni un viesmīlību, bet arī ar jokiem un tiešumu. «Kad cilvēki prasa, kas ir manas veiksmes atslēga, 25 gadu vecumā spējot šo visu izdarīt, es saku: pavisam vienkārši — man nav dzīves! Es visu veltu karjerai, darbam un tēlam.» 

Cilvēks-plūsma 

Kādreiz Miks ļoti gribēja pazīt kādu, kam pieder bārs. «Kāpēc? Nezinu! Likās stilīgi, ka cilvēki pie saimnieka nāk, sveicinās, saka — «šovakar iesim pie Jura». Justos lepns, kad ieietu bārā un tā īpašnieks teiktu — čau, Mik!» Un viņš kļuva par tādu džeku, kādu pats iepriekš gribēja pazīt. 

Viss sākās 2017. gadā, kad 18 gadus vecais mūziķis ar ģitāru ieradās Rīgā. «Spēlēju bāros koncertiņus, haltūriņas restorānos, privātos pasākumos.» Viņu uzaicināja uzstāties bārā Just. «Vienu, otru, trešo reizi. Baigi labi gāja. Nemanot no mūziķa, kas tur uzstājas, kļuvu par cilvēku, kas aicina citus māksliniekus un organizē pasākumus.» 

Pēc tam šajā jomā Miks strādājis arī citur, piemēram, par Radio Bar menedžeri. «Katru reizi, kad beidzu strādāt kādā vietā, nolemju — iešu prom no šīs industrijas! Jo tā ir nenormāli toksiska.» Turklāt tolaik labi gājis ar mūziku. «Bet tad es saņemu ļoti sulīgu piedāvājumu un nodomāju — varbūt vēl bišķiņ…»

Miks sevi dēvē par cilvēku-plūsmu. Viņš uzaudzis laukos — Jelgavas pusē Mika ģimenei pieder zemnieku saimniecība — un agrāk nopietni nodarbojies ar airēšanu. Taču ātri vien puisis sapratis, ka viņa ceļš būs saistīts ar skatuvi un šovbiznesu. Pēc vidusskolas iestājies LKA Latvijas Kultūras koledžā, kur no sākuma mācījies par muzikālo izrāžu izpildītāju, bet to nomainījis pret aktiermākslas programmu. «Es tur biju tikai tādēļ, lai iegūtu kontaktus un izsistos kā mākslinieks,» viņš atzīst. Koledžu nepabeidzis, kaut arī atlicis tikai pēdējais pusgads. «Izsmēlu no tās vietas visu, ko man vajadzēja, un parādījās iespējas. Sapratu, ka man nav lieka pusgada, lai pabeigtu.»

Tā vietā viņš atvēra savu pirmo bāru. No mūzikas bija iekrājis naudu, kā arī paņēma nelielu aizdevumu. «Lai sāktu biznesu, nevajag tik daudz naudas, kā cilvēki domā. It īpaši šajā nozarē.» Toties vajag lielu apņēmību un gatavību daudz darīt pašam, saka Miks. «Lai ietaupītu naudu, pirmās dzērienu kartes skrēju drukāt pie čoma, kuram mājās ir krāsu printeris un laminētājs. Tās bija drausmīgas!» 

Savukārt ar The Sinners Club logo un dizainu palīdzējis cits paziņa — dizainers. «Vienu nedēļu pietika naudas, lai nokrāsotu vienu sienu, nākamajā varēja nopirkt krāsu otrai sienai. Trešajā nedēļā — o, jaunas otas!» smejas Miks. Viss darīts paša rokām — viņš ne tikai remontējis, bet arī aiz bāra letes mazgājis traukus. Sākumā taupīts, kā vien var. Tikai ne uz alkohola kvalitātes rēķina. 

«Kad atvēru pirmo vietiņu, bračka nenormāli daudz palīdzēja, ticēja manai idejai,» Miks saka par Uvi, kas tagad ir viņa uzņēmumu līdzīpašnieks. «Piemēram, ja kaut kas bija jādara ar elektrību, zvanīju Uvim, lai nenosistos. Viņam atšķirībā no manis rokas aug no pareizās vietas.» Tagad Uvis atbild par uzņēmumu saimniecisko pusi, savukārt Miks — par organizatorisko un idejisko.

All in 

Pirmais — The Sinners Club — atvērts pavisam neilgi pirms pandēmijas. «Sākumā likās — mēnesis vai divi, un viss būs kārtībā.» Bet tagad Miks stāsta, ka pirmais gads riktīgi «nonesis no kājām». Izdzīvot varējis tāpēc, ka bijusi iekrāta nauda, tobrīd arī darbinieku nav bijis daudz. 

Taču emocionālā ziņā pandēmijas laiks bijis ļoti grūts. «Atceros telefona sarunu ar tēti. Teicu — čomi var mani iekārtot par šoferi. Iešu strādāt, nav variantu.» Tēvs atbildējis: «Vai vari izdzīvot vēl mēnesi? Tad pagaidi, nomierinies, viss būs kārtībā.» Tagad Miks saka — nav bijusi iespēja padoties. «C’mon, es nevarēju zaudēt pēc nostrādātiem trim mēnešiem!» 

Un viņš nezaudēja un 2020. gada maijā atvēra vēl vienu izklaides vietu — The Sinners Bar. Iespēju tai pavērusi tieši pandēmija — vietas iepriekšējais īrnieks nobijies. 

Trīsarpus gadu laikā Mika izklaides vietas ir augušas kā sēnes pēc lietus. 2021. gada vasarā — Thirsty, 2022. gada sākumā — The Sinners Bar paplašinājums. Tagad bāram ir terases no abām ielas pusēm, arī iespēju iegūt papildu telpu deva pandēmija, kas aizbiedējusi iepriekšējos iemītniekus. 

Jaunākais lolojums ir šā gada 10. februārī atvērtais Pandemonium. 

Katrā iestādē strādā vismaz 10 cilvēku, vasaras sezonā vairāk. «Lai iedarbinātu klubu piektdienas vakarā, vajadzīgi 12 darbinieki,» viņš atklāj. 

Vai nu ej uz pilnu banku, vai nedari neko, ir Mika dzīvesziņa. Viņš atgādina bezbailīgu spēlmani. Atverot katru vietu, esmu gājis all in, saka uzņēmējs. Gan finansiāli, gan emocionāli. «Kā griežot ruleti — būs sarkans vai melns. Visu laiku pieņemu, ka trāpīšu uz īstās krāsas.»

Citi Mikam reizēm saka: «Arī es kādudien atvēršu bāru!» Tad viņš atbild: «Tevis labad — nedari to!» Viņam tas ir daudz maksājis. «Mana privātā dzīve ir pilnīga nulle. Man nav laika attiecībām. Eju gulēt un pieceļos tikai ar darbu,» viņš ir atklāts. Vienīgais izņēmums ir svētdienas, kad ik nedēļu uz pāris stundām apciemo ģimeni. Pēc tam — atpakaļ uz Vecrīgu, jo vienmēr ir kaut kas darāms.

Ik vakaru saimnieks ir savos bāros un klubos, un, iespējams, viņa harisma ir krietna daļa no uzņēmumu veiksmes. Miks atzīst, ka nav viegli atrast cilvēkus, kam uzticēties, jo vairākkārt ticis pievilts, izrādījies pārāk naivs. «Nekad nevari zināt, kurš iedurs dunci mugurā, kad būsi aizgriezies. Jebkurā brīdī.» Sākumā Miks pret darbiniekiem bijis ļoti iecietīgs, sak’, tas nekas, ka kavē, es taču arī tā mēdzu darīt, taču ar laiku nākusi apjausma — tā ir uzņēmējdarbība, tu rēķinies ar darbiniekiem, maksā viņiem algu, un viņiem jārēķinās ar tevi. «Vajadzēja izaugt no visu čoma. Sākumā domāju — būšu labākais priekšnieks ever. Tagad cenšos novilkt robežas.»

Ko daru savā labā?

Miks atklāj, ka ne viss ir veiksmes stāsts, kā daudziem no malas varētu šķist. «Vienam no biznesiem neiet tik labi.» Taču viņš ievēro principu: ja uzņēmumam vēl nav divi gadi, to nevar norakstīt. Kaut arī pārējos atpelnījis uzreiz. 

«Jāsaprot, ka apgrozījums nav peļņa. Pagājušajā gadā apgrozīju ap miljonu, bet to nenopelnīju.» Šajā jomā nemitīgi ir prāvi izdevumi, liels nodokļu slogs. «Katru reizi asaras sariešas acīs, kad jāmaksā tās summas.»

Ir daudz apmeklētājiem neredzamu lietu, kas maksā bargu naudu. «Piemēram, terase. Cilvēks jauki pasēž siltā vasaras vakarā un nezina, ka maksāju par katru kvadrātmetru katru dienu. Ja ir slikts laiks, par dienu samaksāto naudu zaudēju.» 

Biznesā it viss ir riska spēle, viņš apgalvo. «Var būt parasta piektdiena, kad bārs ir pārpildīts, un pēkšņi var būt mistiska situācija, nezinu — pilnmēness! —, kad vienkārši nav cilvēku.» Un nav plānoto ienākumu.

Uzņēmējs gan atzīst, ka ir skopulis. «Es ļoti labi māku rīkoties ar naudu, ja neesmu sadzēries.» Visu, ko nopelna, iegulda atpakaļ biznesā. Šajā ziņā domāšanu izmainījis karš Ukrainā un apjausma, cik dzīve var būt neprognozējama un nežēlīga. «Cik šausmīgas lietas var notikt! Ko es daru savā labā?» Tad Miks nopirka savu sapņu mašīnu — Mustang ar numura zīmi Sinner. «Sāku dzīvot vairāk sev, jo sapratu: bāc, rīt dzīve var apstāties!»

Pieci pasākumi vakarā 

Vai Mikam vēl ir ambīcijas mūzikā? Jā, un kā vēl! Viņš atzīst, ka pēdējā laikā šo lauciņu mazliet atstājis novārtā, taču noteikti negrib būt svētdienas mūziķis. Jau drīz gaidāmas lielas lietas — interesantas sadarbības, uzstāšanās festivālā Positivus, jauns albums. Pēc Mika domām, viņa bizness un mūzika ir saplūduši kopā, izveidojuši vienu kopumu. Tāpat kā paša ekstravagantais tēls un dzīve. 

Par savu izskatu un stilu viņš saņem daudz komplimentu (arī no mūsu fotogrāfes) un nekautrējas atzīt, ka tie viņam ir ļoti svarīgi.  Ik pa laikam puisis arī piedomā, kā savu vizuālo tēlu attīstīt. Viss sākās ar uzskrullētajām ūsām, tad garie mati, masīvie gredzeni, ķēdes, auskari, tetovējumi, lakoti nagi. Piedalīšanās šovos un publiskos pasākumos arī ir daļa no viņa darba, un reizēm jāapmeklē pieci pasākumi vienā vakarā. «Sabiedrībā ir radies priekšstats, ka esmu iedomīgs  pimpis. Ar šoviem gribu parādīt, ka neesmu.» 

Miks atklāj publiskās dzīves ēnas pusi — slava un nauda nereti nes līdzi to, ka citi aprunā, baumo, ir naidīgi. «Bet man vienmēr ir bijis svarīgi, ka cilvēki par mani domā labu.» Viņš atzīst, ka allaž ir bijis izlēcējs, kuram par visām varītēm gribējies kādam kaut ko pierādīt. Un beigu beigās piebilst — prieks, ka par viņu rakstām arī mēs, nevis tikai dzeltenā prese.

Izklaides biznesmeņa filozofija

1. Publiskais tēls ir daļa no darba — jāpiedalās šovos un reizēm jāapmeklē pieci pasākumi vienā vakarā, bet arī tas veido uzņēmuma tēlu.
2. Kas neriskē, nedzer šampanieti — ikkatrs solis, ko Miks spēris biznesā, ir bijis liels risks. Kā spēlējot ruleti un cerot uzgriezt īsto krāsu.
3. Nedrīkst būt pārāk naivs, jo ikviens var iedurt dunci mugurā — pēdējā laikā ir vieglāk, jo Miks atradis darbinieku, kam uzticēties, taču pirms tam bijušas vairākas rūgtas mācības.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem