E-neveiksmes

Kāpēc valstī buksē vērienīgie digitalizācijas plāni?

Lai gan E-veselības un E-lietas projektos iztērēti vairāki miljoni Eiropas fondu naudas, to mērķis nav sasniegts — ārsti, tiesneši un prokurori sūdzas par papildu slogu, ko rada darbs ar sistēmām, tās ķeras, neļauj piekļūt nepieciešamajiem materiāliem un reizēm nestrādā vispār. Tomēr risinājums šo problēmu novēršanai lielajos digitalizācijas projektos nebūs ātrs — uzlabojumi pakāpeniski tiks ieviesti nākamo gadu laikā. Valsts kontrole jau iepriekš norādījusi, ka šiem ambiciozajiem projektiem trūkst līdzekļu, izstrādātāju, plānošanas un pārvaldības. 

Vai tas nozīmē, ka par Eiropas naudu izstrādāti sistēmu brāķi?

Ačgārns sākums

Viens no pēdējo gadu svarīgākajiem projektiem ir Tiesu administrācijas (TA) īstenotā E-lieta — tā paredz digitalizēt izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu darbu, kā arī modernizēt probācijas dienestu darbu, izveidojot vienotu informācijas apriti. Tam savukārt jāsamazina ilgie izmeklēšanas un tiesvedības termiņi. 

«Bija domāts, ka māju būvēs no pamatiem, nevis no jumta,» norāda TA Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktores vietnieks Jorens Liopa, iezīmējot problēmu — 2015. gadā, kad radās iecere par šādu projektu, digitalizācijas procesu bija plānots sākt no «apakšas» jeb izmeklēšanas iestādēm, lai pēc tam secīgi virzītos uz prokuratūru un noslēgtu ar tiesu un nolēmumu izpildes procesu. 

Lai gan šāda apjomīga projekta īstenošana sākotnēji tika plānota Iekšlietu ministrijas paspārnē, tai trūka līdzekļu, un projekts nonāca TA rokās, kur tas tika sākts no otra gala — no tiesvedības posma digitalizēšanas. 

Sākotnēji projekta indikatīvās izmaksas vairākkārt pārsniedza faktiski pieejamās — 2015. gada martā tieslietu ministrs Rasnačs informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam par E-lietas projekta īstenošanu tai provizoriski iezīmēja 69,72 miljonus eiro. Lauvas tiesa — 60,82 miljoni — bija paredzēti Iekšlietu ministrijai, 4,9 miljoni Ģenerālprokuratūrai un četri miljoni eiro Tiesu administrācijai. 

No šī ambiciozā plāna nācās atteikties un projektu īstenot par pieejamo finansējumu — pieciem miljoniem eiro. 

«Sākotnēji Eiropas fondu naudas pietika tikai prokuratūras, tiesvedības un daļējai sodu izpildes digitalizācijai. Visa izmeklēšanas iestāžu sadaļa tika atvirzīta uz vēlāku laiku,» skaidro Liopa. 

Par pieciem miljoniem Tiesu administrācijai bija jāizveido datu koplietošanas risinājums — E-lietas platforma, un paralēli notika darbs arī ar četriem atsevišķiem projektiem, kas paredzēja digitalizēt un attīstīt probācijas dienesta, ieslodzījuma vietu pārvaldes, prokuratūras, kā arī Tiesu administrācijas informācijas sistēmas.  

«Tās ir pilnīgi dažādas sistēmas, katra radīta savā laikā un ar savu vēsturisko mantojumu,» viņš skaidro. Piemēram, tiesu informācijas sistēma izveidota vēl pagājušajā gadsimtā — 1998. gadā, bet prokuratūras sistēma — tikai pirms pāris gadiem, un šobrīd ir viena no progresīvākajām.

Praktisks izstrādes darbs sākās 2019. gadā, kad noslēdzās pirmais iepirkums — katras iestādes sistēmai to specifikas dēļ bija jārīko savs. «Tā bija problēma, jo bija vairāki izstrādātāji, līdz ar to vajadzēja sastrādāties un sasniegt kopējo mērķi,» skaidro Liopa.

Izstrāde aizņēma divus gadus, un pirmais projekta posms noslēdzās 2021. gada decembrī — par 979 tūkstošiem eiro tika izstrādāta E-lietas platforma, bet par atlikušo naudu attīstītas pārējās sistēmas. Tiesām — par 2,3 miljoniem, prokuratūrai — 929 tūkstošiem, probācijas dienestam — par 423 tūkstošiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei — par 475 tūkstošiem eiro. 

Savukārt otro E-lietas posmu paredzēts īstenot no 2023. līdz 2026. gadam. Tas paredz iesaistīto sistēmu un infrastruktūras veiktspējas uzlabošanu, pāriešanu uz vienotiem datu centriem un starptautiskas sadarbības nodrošināšanu, integrējot E-lietā arī centralizētos Eiropas un ES datu apmaiņas risinājumus.

Lai gan TA ir apmierināta ar sasniegto rezultātu, asu kritiku tam velta gan ģenerālprokurors, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kā arī Valsts kontrole. 

Vērtējot E-lietas ieviešanas procesu, Valsts kontrole 2020. gada nogalē norādīja uz vairākām nopietnām problēmām — projekts ir sadrumstalots, projekta īstenošanai trūkst finansējuma, tehnisko kompetenču, labas projekta pārvaldības un projekta vadītāja. VK uzskatīja, ka E-lietas kopējos mērķus neizdosies sasniegt, ja katru no E-lietā iesaistīto iestāžu informācijas sistēmām attīstīs sava individuālā projekta ietvaros, neņemot vērā to mijiedarbību ar pārējām.

Pagāja gads, bet kritika nerimās. Pērn novembrī ģenerālprokurors Juris Stukāns Tieslietu padomes sēdē norādīja, ka «nekādas E-lietas nav, jo šī funkcionalitāte nestrādā, tāpēc man ir priekšlikums tieslietu ministram veikt pārbaudi, jo līdzekļi ir ielikti lieli». 

Kāpēc E-lietas lietotāji ir tik neapmierināti?

Augoši papīra kalni

Daļa no līdzšinējā E-lietas projekta — prokuratūras informācijas sistēma — veiksmīgi darbojas digitālajā vidē, tomēr tik un tā neļauj atteikties no dokumentu aprites papīra formā.  

Prokuratūras darbu kavē tas, ka E-lietas digitalizācijas projektam šobrīd vēl nav pievienojušās izmeklēšanas iestādes, stāsta prokurors Andris Aleksejevs. «Viņiem joprojām ir papīra dokumenti, un viņi vienkārši nodrošina to skenēšanu un pievienošanu,» skaidro prokurors. «Tas ir absurdi, ka mums jānodrošina elektroniskais [variants], bet viņi strādā papīrā. Prokuratūrai ir liels slogs ar materiālu digitalizāciju, ņemot vērā, ka izmeklēšanas iestādes nav pievienojušās, un tā ir tā reālā problēma,» norāda Aleksejevs. 

No izmeklētājiem saņemtie materiāli vispirms jāsašķiro — lietas sējumi un lappuses jāsanumurē. Ja viss tiek pievienots, tad sistēmā nokļūst materiālu gūzma — 1000 vai 2000 dažādu dokumentu. «Tā virspusēji iepazīstoties, es nevaru pateikt, ka viss ir pievienots un — vai korekti, jo nav nekādas numerācijas. Faktiski uzticama elektroniskā lieta sākas prokuratūrā,» skaidro prokurors Aleksejevs. 

«Tad attiecīgi vai nu mans palīgs sēž, ver katru dokumentu un pārbauda, vai tas sakrīt ar to lapaspusi, kas ir, vai arī otrs variants — E-lietas projektā mums ir izstrādāts skenēšanas rīks, kas ļauj vieglākā veidā pievienot šos materiālus.» 

Iekšlietu ministrijas informācijas centrā skaidro, ka gaidāma atkāpe no sākotnēji plānotā izmeklēšanas iestāžu pievienošanās termiņa E-lietai un arī — apjoma. Tas pilnā apmērā bija jāizdara līdz šī gada beigām (arī jāizlieto ERAF budžets), bet iepirkumos netika atrasts darbu veicējs. Tāpēc tika pārskatītas un samazinātas projektā īstenojamās aktivitātes, kuras iespējams veikt šajā termiņā. Pilnīgu kriminālprocesa digitalizāciju izmeklēšanas iestādēm paredzēts ieviest līdz 2026. gada beigām. 

E-lietas projektā ministrijas informācijas centrs šogad plāno pilnveidot Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu un sasaistīt to ar E-lietas sistēmām. Savukārt no 2024. līdz 2026. gadam plānots par ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem pārbūvēt Kriminālprocesa informācijas sistēmu un nodrošināt tās sadarbspēju ar E-lietu. Savukārt KNAB plāno E-lietai pievienoties līdz 2024. gadam.

Tomēr dokumentu saņemšanas process no izmeklētājiem nav vienīgā problēma. 

Kaut arī prokuratūra lietas materiālus sūta uz tiesu elektroniskā veidā, joprojām jāsūta arī papīra kopija, jo tiesa vairākkārt ziņojusi, ka viņiem ir grūti aplūkot lietas materiālus elektroniskā formā, redzami tikai dokumentu priekšskatījumi un lappušu pāršķiršana rada problēmas — vai nu notiek lēni, vai lappusi nav iespējams atvērt, un viņiem ir ierobežotas iespējas kārtot šos materiālus sev vajadzīgā veidā, piemēram, pēc datuma vai sējuma numura. 

«Esmu dzirdējis no citiem kolēģiem, ka ir bijušas tādas problēmas, ka prokurors aiziet uz tiesu un tiesnesis saka — es neredzu lēmumu, kāpēc tas nav papīrā? Bet prokurors saka — rekur ir, esmu to publicējis [sistēmā], bet tiesnesis saka — es to neredzu, tā ir tava problēma! Lai gan tā nav — mums zaļā lampiņa deg,» skaidro Aleksejevs. 

Par spīti problēmām, digitalizācija sniedz arī vairākus ieguvumus darba procesā, piemēram, iespēju strādāt attālināti.

Agrāk, «kad tiesa bija pieņēmusi kādu lēmumu vai nosūtījusi pavēsti, vienīgais veids, kā man to uzzināt, bija doties uz tiesu un lūgt iepazīties ar lietas materiāliem», atceras Aleksejevs. Covid-19 laikā bijis vēl sarežģītāk. «Man bija savlaicīgi jāpiesaka vizīte, un tā nedrīkstēja būt garāka par divām stundām. Tagad man visi materiāli ir pieejami šeit,» viņš stāsta. 

Vēl ieguvums ir iespēja ātri sagatavot dokumentus — sistēmā pieejamas sagataves, un prokuroriem nepieciešams tikai ievadīt datus par personu. Ar pāris klikšķiem var sagatavot arī anonimizētus lietas materiālus, no kuriem izņemti personas dati un kurus izsniedz lietas dalībniekiem un žurnālistiem. Prokuroriem ir ērtāk arī strādāt tiesā, jo visus dokumentus un pierādījumus var atvērt elektroniski, nepieciešams tikai interneta savienojums. Tas arī ietaupa laiku salīdzinājumā ar to, kā bija iepriekš — «es atbraucu ar savu ķerru, un tad man saka — pārbaudīsim 4. sējuma 143. lpp., tad es atveru vaļā 4. sējumu, šķirstu, mēs visi ieturam pauzi», skaidro Aleksejevs. 

Tiesa — neapmierināta

No uzrunātajiem E-lietas projekta dalībniekiem ar vislielākajām problēmām šobrīd saskaras tiesu darbinieki, kas strādā ar Tiesu informācijas sistēmu (TIS).  

«E-lieta perspektīvā varētu ļoti efektivizēt tiesu darbu. Diemžēl šobrīd tā to palēnina un apgrūtina,» tiešs ir Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs. 

Aptaujājot tiesnešus, Tieslietu padome identificēja 43 nozīmīgas problēmas E-lietas darbībā. 

Piemēram, lai tiesas sēdes laikā papīrā izdrukātos lietas materiālos atrastu kādu dokumentu, nepieciešamas apmēram 30 sekundes, turpretī elektroniski to nevar atvērt ne 10, ne 30 minūšu laikā. «Domāju, ir skaidrs, kā tiek ietekmēta tiesas efektivitāte,» uzsver Strupišs. «Īpaši asa šī problēma ir liela apjoma lietās ar vairākiem lietas sējumiem. Gadās, ka sistēma nedarbojas vairākas stundas vai pat pusi dienas. Tiek pa tukšo tērēts tiesas un lietas dalībnieku laiks, jo sistēma nedarbojas.» 

Turklāt ar vienādu vai līdzīgu nosaukumu lietā var būt daudz dokumentu — jāatver visi, lai atrastu meklēto. «Ja sistēma darbojas lēni un katra dokumenta atvēršana prasa 5—10 minūtes vai pat ilgāk, komentāri ir lieki,» skaidro Strupišs. 

Problēmas sagādā ne tikai failu atvēršana, bet arī pievienošana — sistēmai nevar pievienot liela apjoma failus, piemēram, pierādījumus videoformātā. «Lai arī no likuma izriet, ka E-lietā ir visi «lietas materiāli», reāli tā nav,» skaidro Strupišs. 

«E-lietas ieviešanai nepietiek iztērēt naudu un uzrakstīt pārskatus. Ir nepieciešama normāli funkcionējoša sistēma, un es pat nerunāju par lietotāja ērtību opcijām. Runa ir par pamatfunkcijām — iespējām pievienot lietas materiālus, atrast nepieciešamos dokumentus, atvērt tos saprātīgā laikā. Šobrīd E-lieta ir ieviesta uz papīra — to paredz likums, bet tehniskais nodrošinājums ir palicis stipri iepakaļ,» norāda Strupišs. 

Ar vairākām problēmām saskārusies arī Augstākā tiesa. Lai gan tas ir ērti, ka visi lietas dokumenti — tajā skaitā papīra formā iesniegtie — pieejami vienkopus sistēmā, šobrīd tomēr notiek lietas dublēšana — elektroniski dokumenti tiek pievienoti TIS, un paralēli lieta tiek veidota arī papīra formātā. 

«Tas ir papildu darbs kancelejas darbiniekiem: ir jāskenē papīra formā sagatavotie un iesniegtie dokumenti un jāpievieno lietai Tiesu informācijas sistēmā, savukārt elektroniskie dokumenti jādrukā, lai pievienotu lietai papīra formātā,» skaidro Majore. Darbu apgrūtina arī pārtraukumi TIS darbībā. 

Novembra sēdē Tieslietu padome uzdeva Tiesu administrācijai izstrādāt konkrētu plānu 43 identificēto problēmu novēršanai. TA decembrī iesniegtais plāns paredz līdz februāra beigām īstenot agrīnos monitoringa pasākumus, lai laikus izķertu kļūdas, bet līdz decembra vidum izstrādāt risinājumu liela apjoma datņu uzglabāšanai, kā arī īstenot citus pasākumus darbības uzlabošanai.

Jau laikā, kad E-lietai tika izstrādātas tehniskās specifikācijas, Tiesu informācijas sistēma radīja bažas — tā ir lietvedības sistēma, kas veidota 90. gadu nogalē un ietver 30 gadus vecus risinājumus. 

«Skaidrs, ka sistēma bija jāmaina, jāpārkodē, bet līdz tam tajā bija investēti 10 miljoni latu,» norāda uzņēmējs Aigars Ceruss. Viņam piederoši uzņēmumi — Corporate Consulting, Corporate Services un E-Synergy — uzvarējuši vairākos iepirkumos gan E-lietas, gan E-veselības projektos un izstrādājuši tehniskās specifikācijas, E-lietas sistēmu risinājumus un veikuši uzraudzības darbus.

Līdz gada beigām sistēmu plānots nomainīt, un tam jāatrisina lēndarbības problēma. «Tad būs pavisam citi ātrumi,» sola Ceruss. 

E-veselības līkloči

Darbs ar otra lielā digitalizācijas projekta — E-veselības — ieviešanu sākās 2007. gadā, bet sistēma sāka strādāt tikai 2016. gadā. Nacionālā veselības dienesta IT koordinators Edgars Goba atzīst, ka ar E-veselības ieviešanu gājis «kā pa celmiem» — «viss bija kā jau standartā ir pieņemts — ilgi projektē un sāk kaut ko ražot». 

Projekta ieviešanas laikā dienests saskārās ar vairākām problēmām. Pirmkārt, nomainījās trīs projekta vadītāji. Otrkārt, izstrāde bija sadrumstalota. 

«Ideja diezgan laba bija — lai E-veselība nebūtu viena izstrādātāja pārziņā, gribēja sadalīt tādos funkcionālos blokos, kurus izstrādā dažādi izstrādātāji,» skaidro Goba. «Ideja bija tāda — ja mēs ņemam, piemēram, populārākos servisus (darba nespējas lapa, e-recepte), tad šo moduli var izstrādāt neatkarīgs izstrādātājs, bet ir viena centrālā platforma, caur kuru viņi apmainās ar datiem un informāciju.»

Tā arī notika — moduļus izstrādāja dažādi uzņēmumi, bet projekta gaitā dažādie risinājumi izrādījās nesavienojami. «Sākumā izdevās ātrāk pabeigt centralizēto moduli, caur kuru visiem moduļiem būtu jāstrādā, un tikai vēlāk tika pabeigti paši moduļi, kā rezultātā nekas nestrādāja, bet katrs izstrādātājs rādīja ar pirkstu uz otru un teica, ka tā problēma nav viņa pusē, bet kaut kur citur,» atceras Goba.

Ceruss skaidro, ka tolaik, kad izstrādātās sistēmas bija jāsavieno, tās atšķīrās no tā, ko paredzēja tehniskās specifikācijas. Runājot līdzībās — atsevišķi bija uzbūvēta māja, jumts un skurstenis. «Šīs lietas cita ar citu nesaderēja,» viņš norāda. «Un otrā kārta bija, lai to visu tomēr savilktu kopā, lai strādātu.» Tam paredzētās naudas bijis maz, bet termiņš — īss. 

«Mēs salikām kopā, palaidām strādājošu, kaut klibojošu.» 

Šo problēmu dēļ NVD 2015. gadā  organizēja vēl vienu iepirkumu un, kā norāda Ceruss, otrās kārtas laikā Veselības ministrija pārraudzījusi sistēmas ieviešanu.

Otrajā kārtā tika iesaistīti arī ārsti pretstatā pirmajai, kurā lemšana bija tikai ierēdņu pārziņā. 

Sistēmas ieviešanas laikā spēkā esošais normatīvais regulējums bija mainījies un atšķīrās no tā, kas spēkā bija projektēšanas sākumā. «Ir izstrādāta tehniskā specifikācija, visi izstrādātāji turas pie tehniskās specifikācijas, viss ir izstrādāts, kā vajag, bet, kad to vajag lietot, izrādās — jau vajadzīgi labojumi,» skaidro Goba. 

No 2018. gada likums noteica obligātu elektroniskās darbnespējas lapas un valsts kompensējamo zāļu e-receptes lietošanu. «To nevarēja nelietot, jo likumā paredzēts, ka nekas vairs nav papīra formātā, papīra formātā e-recepti nevar izrakstīt, visu tikai elektroniski, līdz ar to praktiski iedzīvinājās tikai šie te divi moduļi, kam bija obligātas lietošanas nosacījumi,» skaidro Goba. «Slikti vai labi, bet beigu beigās sistēma tika nodota.»

NVD digitālās transformācijas vadītājs Māris Dreimanis atklāj, ka pandēmijas laikā dienestā secināts, ka daudzi mediķi nemaz neizmanto E-veselību tiešā veidā, bet gan trešo pušu risinājumus, kas sinhronizējas ar E-veselību — tie orientēti uz ārstniecības procesa plānošanu un nodrošināšanu. «Līdz ar to apgalvojums, ka E-veselībā kaut kas nestrādā, ir jāskata pilnā ķēdē — vai ievadforma ir ērta, vai ārsts tiešām izmanto E-veselību vai trešo pušu sistēmu?»

E-veselības ieviešanai iztērēti vairāk nekā 10,5 miljoni eiro un vēl 3,8 miljoni labojumiem. 

«E-veselība mums nav attīstījusies no 2015. gada — mēs esam kaut ko pieķinķājuši par valsts budžeta līdzekļiem, bet lielu investīciju un liela grūdiena vairs nav bijis,» uzskata Ceruss. «Ja nauda būtu investēta, mums būtu citas kvalitātes E-veselība.» 

Traucējumi turpinās

Kad strādāja ar E-veselības ieviešanu, netika domāts par to, kā sistēma strādās pēc 3—5 gadiem, kad datu apjoms būs būtiski pieaudzis. Tā rezultātā pirms 2—3 gadiem E-veselība sastapās ar sistēmas lēndarbību. «Šobrīd jau esam tik daudz paveikuši, ka tādas globālas sistēmas dīkstāves, kad viss apstājas, šobrīd nav, manuprāt, jau vismaz gadu,» norāda Goba. Tomēr ik pa laikam rodas citas problēmas, piemēram, traucējumi darbnespējas lapā. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, veikti labojumi un trūcis pilnvērtīgas testēšanas. 

Taču šīs problēmas ievērojami apgrūtina ārstu darbu. 

Latvijas Ģimenes ārstu biedrība ilgstoši vērsusi NVD, ministrijas un Saeimas uzmanību uz neapmierinošu E-veselības darbību. «Ģimenes ārstu pieredze liecina, ka E-veselības sistēmā turpinās darbības traucējumi, tā nav pietiekami ērta un ātra, tā atņem laiku pacientu aprūpei un rada drošības riskus,» Ir skaidro biedrības prezidente Sarmīte Veide. 

Viņa nepiekrīt Gobam, ka būtu novērsti iepriekšējo gadu zināmie trūkumi — lēndarbība un sistēmas darbības traucējumi. «Piemēram, kad izraksta medikamentu pirmo reizi, bieži «izlec» kļūdas paziņojums, un nākas visu atkārtot, un arī iepriekš izrakstītām receptēm, rakstot atkārtojumu, pirmajā reizē daļā gadījumu tā notiek,» uz neērtībām norāda Veide. 

«Neatrisināta palikusi arī problēma ar autorizēšanās biežumu saistībā ar pārāk ātru — mazāk par trīs stundām — atslēgšanos jeb «izmešanu» no E-veselības sistēmas. Kolēģi ziņo, ka E-veselība turpina atslēgties ik pēc apmēram divām stundām, bet iepriekš bija vēl biežāk. Tas ir traucējoši īpaši tāpēc, ka notiek nevis tad, kad ilgstoši sistēmā neko nedara, bet pat tad, kad pieņemšanas laikā ik pa brīdim veic nepieciešamās darbības E-veselības sistēmā, respektīvi, rakstot gandrīz visu laiku,» skaidro Veide. 

E-veselības sistēmā ik mēnesi ārsti pieslēdzas vidēji 80—90 tūkstošiem pacientu lietu. Pērn martā — pandēmijas laikā — tika izrakstīti 1,44 miljoni slimības lapu, norāda Goba. 

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijā (LIKTA) izveidota speciāla E-veselības darba grupa, lai veicinātu e-vides uzlabojumus tieši veselības nozarē. 

LIKTA ģenerāldirektors Andris Melnūdris vērš uzmanību, ka E-veselības sistēmu pamats tika veidots pirms 10—15 gadiem. «Pa šo laiku nomainījās tehnoloģiju paaudzes, būtu svarīgi sekot tām izmaiņām, ieviest un adaptēt jaunākos pasaules IT risinājumu izstrādes standartus,» viņš skaidro. Turklāt E-veselība sastāv no vairāk nekā 30 moduļiem, kas nodrošina dažādas veselības aprūpes funkcijas — tos izstrādājuši vairāki piegādātāji, izmantojot dažādas tehnoloģijas, izstrādes pieejas un standartus, izpildot pasūtītāja noteiktās prasības.

Kas notiks tālāk?

Kā nodrošināt, lai E-veselība nākotnē darbojas bez traucējumiem? Varbūt nepieciešama jauna, moderna sistēma? 

Ne LIKTA, ne NVD neatbalsta šādu soli, un abām ir kopīgs redzējums par sistēmas nākotni. «Jaunas sistēmas izveide neatrisinātu visas problēmas, tieši pretēji, jo šāda izmēra sistēmas izstrāde un ieviešana ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process. Tam būtu ļoti liela ietekme uz veselības aprūpes procesu, un jāsaprot, ka veselības aprūpe, tajā skaitā E-veselības informācijas sistēmas, strādā 24 stundas diennaktī un jebkurš pārtraukums šīs sistēmas darbā var nozīmīgi ietekmēt pacientus,» norāda Melnūdris. 

NVD turpinās darbu ar pašreizējās sistēmas pilnveidošanu.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem