10 tūkstoši soļu ik dienu nav absolūts veselības garants, bet veiksmīgs mārketinga triks gan. Svarīgāk par soļu krāšanu ir kustēties regulāri un kāpināt ne tikai noietos kilometrus, bet arī fizisko aktivitāšu intensitāti
Mūsdienās tik populārais mērķis noiet dienā 10 tūkstošus soļus, uz ko savus nēsātājus mudina lielākā daļa viedpulksteņu un fitnesa aproču, radies pagājušā gadsimta 60. gados Japānā. Pēc 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm vietējais pulksteņmeistars izstrādāja soļu skaitītāju, ko tā arī nosauca — par «10 tūkstošu soļu skaitītāju», izpētījusi Hārvarda Universitātes T. H. Čanas Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Aimina Lī (I-Min Lee). Tomēr viņas kopā ar kolēģiem veiktais pētījums pierādīja, ka ievērojamus uzlabojumus veselībai kopumā un arī iespējai nodzīvot ilgāku mūžu sniedz ikdienas pastaigas līdz 7500 soļiem, lielāks noieto soļu skaits vairs būtiskus uzlabojumus nedod.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.