10 Latvijas kamaniņbraucēju cerības Pekinā
- No kāda vecuma nodarbojas ar kamaniņbraukšanu?
- Kas ir grūtākais šajā sportā, ko citi pat neiedomājas?
- Ko uzskatītu par savu labāko sasniegumu Pekinā?
Elīza Tīruma, 31
- 15
- «Domāt sekundes tūkstošdaļu ātrumā, lai izlabotu kļūdas, reaģētu uz attiecīgajām situācijām. Reālajā dzīvē sekunde šķiet maz, taču mūsu sporta veidā sekunde ir ārprātīgi daudz, un gadās, ka vietu līdz pjedestālam šķir tikai sekundes tūkstošdaļa.»
- «Būt sešniekā ir mans mērķis.»
Roberts Plūme, 21
- 11
- «Grūtākais sportā ir mentāli sagatavot savu prātu un ķermeni, lai tas spētu pārvarēt ikdienas rutīnas stresu, fiziskās grūtības un būt fokusā uz veicamo darbu, tādā veidā spējot izmantot savu maksimālo potenciālu gan treniņos, gan sacensībās.»
- «Kāpt uz pjedestāla augstākā pakāpiena.»
Mārtiņš Bots, 22
- 12
- «Grūtākais kamaniņu sportā ir, braucot lielā ātrumā, sekundes simtdaļās izvēlēties pareizo stūrēšanu un veikt to, lai teicami izbrauktu virāžu.»
- «Cīņu par goda pjedestālu.»
Elīna Ieva Vītola, 21
- 11
- «Lielā koncentrēšanās, kas nepieciešama katram braucienam. Reizēm pat ir tā, ka pēc sacensībām ir dulla galva. Lielais ātrums, kura laikā ir jāanalizē un jāsaprot, ko darīt, lai viss izdotos, kā iecerēts.»
- «Centīšos no sākuma baudīt olimpisko atmosfēru, jo tās būs manas pirmās spēles. Un, protams, startēt tā, lai pašai būtu prieks par sevi.»
Gints Bērziņš, 19
- 12
- «Jaunā, vēl nebijušā trasē nobraukt no starta vietas. Stress un bailes ņem lielu virsroku.»
- «Noteikti iebraukt labāko sešniekā.»
Kendija Aparjode, 25
- 13
- «Mentālā puse, jo, kad es apzinos, ka varu braukt ātri, es to ļoti gribu realizēt un pierādīt sev. Un dažreiz domas par to nedaudz traucē.»
- «Ļoti centīšos veikt četrus stabilus braucienus, un tad arī būs rezultāts.»
Kristers Aparjods, 23
- 11
- «Grūtākais ir viss darbs, kas tiek ieguldīts, lai vispār nonāktu līdz trasei un medaļai. Darbs treniņos, darbs ar sevi un sagatavošanās. Cilvēki jau redz tikai to «vienkāršo» pusi — tik iesēdies un šļūc.»
- «Izcīnītu olimpisko medaļu.»
Artūrs Dārznieks, 28
- 12
- «Apgūt jaunu trasi un veikt labus braucienus lielā atrumā, attiecīgās kustības sagatavot sevi startiem. Tehniski, mentāli un fiziski.»
Andris Šics, 36
- 8
- «Grūtākais ir sezonas laikā būt prom no mājām, no ģimenes, jo mēdz būt izbraucieni, kas ilgst vairāk nekā divus mēnešus.»
- «Ja mēs ar brāli būsim priecīgi par mūsu veikumu trasē. Tad jau rezultāts parādīs, ko esam sasnieguši.»
Juris Šics, 38
- 10
- «Ilgi būt prom no saviem bērniem un sieviņas. Un visiem ģimenē ir jāpielāgojas manam sezonas grafikam.»
- «Gribētu, lai, atskatoties uz Pekinas olimpiskajām spēlēm, būtu drošs, ka esmu visu paveicis uz 120% un esmu lepns par padarīto.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.