Traktors, kas, braucot pa tīrumu, ar sensoru uz jumta skenē sadīgušos stiebrus, nolasa augu vēlmes un nosaka optimālās mēslošanas devas, nav drīzas nākotnes tehnoloģija. Ziemeļvidzemē, Ērģemes pagasta Lejasciņos, tas ir tikai viens no racionālas zemes apsaimniekošanas instrumentiem
Kristaps Sula jau pamatskolā zināja, ka būs zemnieks. Viņa vectēvs agronoms Vilis Jansons 90. gadu sākumā dibināja Lejasciņus un, sācis ar nedaudz vairāk nekā desmit hektāriem, izveidoja plašu un augstražīgu graudkopības un lopkopības saimniecību. Lauksaimnieki ir arī Kristapa vecāki, tāpēc, jaušot, ka pretoties tam, kas jau ielikts gēnos, būs gauži neproduktīvi, viņš devās studēt agronomiju un uzņēmumu vadību Lauksaimniecības universitātē. Par to, ka pēc studijām atgriezīsies Ērģemē un strādās dzimtas saimniecībā, viņam šaubu nebija.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.