Atgriešanās Bliksenas prozas barokāli ironiskajā pasaulē Pēdējos stāstos neliek vilties
Dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas (1885—1962) aprakstītā pagātne šķiet daudz tuvāka kostīmdrāmām nekā realitātei, taču tā nav vēsturisko melodrāmu pasaule — pat ja viena no autores zināmākajām grāmatām saucas Septiņi romantiski stāsti. Arī šoruden latviski izdotajos Pēdējos stāstos nereti valda pārspīlētas emocijas un simboliskas sakritības, taču viscaur tekstam ir jūtams viegls autores smīns. Vai nebūtu skaistāk un interesantāk, ja pasaule kādreiz patiešām būtu bijusi tāda, viņa šķiet jautājam. Un lasot ir grūti to noliegt.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.