Jau tuvākajos gados Rīga tiks pie modernas centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta un Rail Baltica ātrvilciena. Taču pirms tam būs būvdarbu birums, kas galvaspilsētu nostādīs «spiedīgā situācijā». Kā Rīga mainīsies, un vai esam šīm pārmaiņām gatavi?
Viens neliels perons ar nojumīti. Tāds vēl 2014. gadā bija plāns par Rīgas pieturu starptautiskajā Rail Baltica vilciena trasē. Taču septiņu gadu laikā Baltijas valstu lielākā infrastruktūras projekta ambīcijas ir augušas. Pieticīga nojumīte ir izaugusi par milzīgu, multimodālu, jaunu objektu, kas izmaksās vairāk nekā 430 miljonus eiro un sev līdzi mainīs veselu apkaimi. Rail Baltica ātrvilciens, kas ļaus pasažieriem, piemēram, no Rīgas uz Tallinu aiztraukties stundā un 40 minūtēs, nes līdzi pamatīgas pārmaiņas visai pilsētai.
Slaidi un moderni ātrvilcieni. Ērtas nojumes virs vilcienu platformām. Plaša uzgaidāmā zāle ar lieliem logiem, pa kuriem vērot pienākošos un aizejošos vilcienus. Atvērta pasāža zem vilcienu platformām. Jaunās stacijas vīzijas ir iespaidīgas, un projekta ieviesēji īpašu uzmanību pievērsuši ne tikai stacijas ēkas ērtumam un pieejamībai, bet arī savietojamībai ar citiem transporta veidiem. Piemēram, turpat blakus plānots izveidot autobusu un mikroautobusu piestātni, lai pasažieri turpat zem stacijas jumta varētu pārkāpt citā braucamajā un turpināt ceļu.
Tie, kas izvēlēsies ar ātrvilcienu doties uz Rīgas lidostu, kas nu būs tikai 10 minūšu brauciena attālumā, stacijā pat varēs uzreiz nodot savu bagāžu, lai turpmākajā ceļā tā vairs nebūtu jāstaipa līdzi.
Pilnā sparā
Objekts numur 100. Šādu šifrētu nosaukumu padomju laikos nesa slepens bunkurs, kurš uzbrukuma gadījumā glābtu dzelzceļa darbiniekus. Garš gaitenis bunkuru savienoja ar tagadējo Satiksmes ministriju, lai svarīgie darbinieki varētu nokļūt patvērumā un turpināt koordinēt vilcienu kustību. Šī vēstures liecība nu saglabāsies tikai nostāstos un fotogrāfijās. Stacijā ir sākušies vērienīgie remontdarbi, kas padomju patvertnes saglabāšanu neparedz. Stacijā jau notiek sliežu demontēšana un uzbēruma nojaukšana.
Būvdarbi, kas ilgs līdz 2025. gadam, ne uz mirkli neapstādinās esošo vilcienu kustību. Darbi tur sadalīti divās daļās. Kamēr vienā notiek būvniecība, otrā kursē vilcieni. Pēc tam puses tiks samainītas vietām, skaidro par stacijas pārveidi atbildīgā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Vērienīgas pārmaiņas skars visu stacijas apkārtni. Piemēram, tiks nojaukts tirdzniecības centrs Titāniks, kas atrodas starp autoostu un staciju, tā vietā izbūvējot dzelzceļam nepieciešamās estakādes. Ielas līmenī savukārt paliks brīva telpa iedzīvotājiem, kas nu varēs brīvāk piekļūt kanālmalai. «Mēs atklājam Rīgā beidzot arī ūdens līmeni, kam varam piekļūt ne tikai tādēļ, lai pasēdētu, pamērcētu kājas, bet arī lai nākotnē attīstītu laivu piestātņu servisus,» saka Vingris. Daļa esošā dzelzceļa uzbēruma tiks nojaukta, atsedzot skatam Vecrīgu. Turklāt tā būs ne tikai saskatāma, bet arī «aizsniedzama».
Pilsēta iecerējusi pamatīgus pārveidojumus Krastmalā un 13. janvāra ielā, padarot tuvējo apkārtni gājējiem un velosipēdistiem draudzīgāku. Piemēram, autovadītājiem tiks slēgta Maskavas ielas uzbrauktuve uz 13. janvāra ielu. Savukārt Gogoļa ielā tiks ierīkotas trīs virszemes gājēju pārejas, tuneli starp staciju un tirgu pārveidojot par velonovietni.
Un pār Daugavu jau 2025. gadā stiepsies jauns tilts! Tas būs paredzēts ne tikai jaunajiem Rail Baltica vilcieniem, bet arī gājējiem un velosipēdistiem. Par aptuveni 80 miljoniem eiro to plānots sākt būvēt 2022. gadā. Lakoniskais šķērsojums vizuāli gandrīz vai pieplok pie vecā tilta. Tas darīts ar nolūku. Kultūras mantojuma pārvaldei bijis uzstādījums, ka jaunais tilts nedrīkst aizsegt vēsturisko dzelzceļa tiltu un Rīgas panorāmu. Būvniecības darbi jau sākušies arī pie lidostas Rīga.
Vai paspēs laikā?
Tikmēr sāpīgāks ir jautājums, kad sāksies sliežu izbūve cauri pilsētai. Rail Baltica projektu uzraugošā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail tehniskais direktors Ēriks Diļevs prognozē, ka, piemēram, Rīgas centrā sliežu ieklāšana varētu sākties tikai 2025. gadā. Tas liekas vēlu, ja ņem vērā, ka 2026. gadā vilcienam jau vajadzētu traukties cauri Baltijai. Vai paspēsim? «Oficiāli nevaram teikt, ka kaut kas [laika plānā] pārbīdīsies,» viņš atbild.
Pagaidām skaidri nav zināms ne tas, kādā secībā sliežu ceļi tiks būvēti, ne kad tas īsti notiks, noskaidroja Ir. Tas tāpēc, ka vēl norit trases projektēšana, un pēc tam vēl būs jāveic gana plaša īpašumu atsavināšana. Pagaidām aktīvāk notiek to īpašumu atsavināšana, kas atrodas centrālās stacijas un lidostas tuvumā, un visvērienīgāko summu paredzēts izmaksāt tirdzniecības centra Titāniks saimniekiem SIA Spēks-R. Ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka taisnīgās atlīdzības apmērs par šī īpašuma atsavināšanu ir 8,28 miljoni eiro.
Ir zināms, ka pārrunas ar Spēks-R saimniekiem bijušas smagas. Uzņēmums lūdzis kompensēt arī negūtos ienākumus, kas rastos, ja daudzstāvu autostāvvietas piekto stāvu pārbūvētu par viesnīcu un mantu glabātavu. Turklāt dažādi vērtētāji īpašumu novērtējuši atšķirīgi.
Uzņēmuma valdes loceklis Hermanis Līvens nevēlas konfliktu komentēt plašāk, tomēr no sarunas ar viņu noprotams, ka domstarpības vēl tiks risinātas, lai gan viņš neatklāj, vai gatavojas tiesāties. Līvens lūdz pievērst uzmanību: lai gan piedāvātā summa izklausās liela, īpašums ir 12,5 tūkstošus kvadrātmetru plaša sešstāvu ēka. Spēks-R finanšu dati par pērno gadu rāda aptuveni pusmiljonu eiro lielu apgrozījumu un vairāk nekā astoņu miljonu eiro zaudējumus.
Atsavināšana ir garš un piņķerīgs process, piekrīt Kaspars Vingris. Tomēr esot arī rīdzinieki, kas par iespēju atbrīvoties no sava īpašuma esot priecīgi. Piemēram, kāda sieviete, kas dzīvo pie sliedēm un augstsprieguma līnijas. Ja lietus laikā garām brauc vilciens, sunim spīdot spalva. «Viņa tā teica, es neredzēju,» iesmejas Vingris. «Bet ir arī tādi, kas uzskata, ka tā ir viņu mūža iespēja nopelnīt, un tad, protams, ir sarežģītāk,» viņš piebilst.
Būvdarbi, būvdarbi
Dzelzceļa stiprināšana kā Latvijas sabiedriskā transporta mugurkauls — šis Satiksmes ministrijas (SM) uzstādījums skaidri iezīmējas Rīgas lielāko attīstības projektu plānos. Padarot vilcienu satiksmi ērtāku, biežāku, ātrāku un labāk savienotu ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, valsts cer samazināt iedzīvotāju vēlmi doties uz pilsētu personīgajos auto.
Šobrīd tā tiešām ir problēma. Rīgā un pierīgā reģistrēta puse no visām vieglajām automašīnām, un, pēc Satiksmes ministrijas ekspertu aplēsēm, 80—90% pierīgas iedzīvotāju savās ikdienas gaitās uz galvaspilsētu dodas privātajos auto. Rezultāts ir nogurdinoši sastrēgumi pilsētas centrālajās ielās un gaisa piesārņojums, kas ievērojami pārsniedz normu.
Cerēt uz problēmas risinājumu ļauj vairāki infrastruktūras projekti, kurus valsts un pašvaldība galvaspilsētā plāno īstenot tuvākajos piecos gados. Projekti ir grandiozi. Tāpat arī to solītās pārmaiņas. Taču tas nozīmē, ka grandiozi būs arī būvdarbi galvaspilsētas ielās un līdz ar tiem, bez šaubām, iedzīvotāju neērtības. Paralēli Rail Baltica projektam Rīga kopā ar SM tuvāko piecu gadu laikā plāno apgūt arī gandrīz 300 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanās fonda. Par šo naudu pilsētā tiks atjaunota dzelzceļa līnija uz Bolderāju, izveidots metrobusa maršruts no Zemitāna tilta līdz Dreiliņiem, izbūvēti 68 kilometri jaunu veloceliņu un pārbūvētas sešas pilsētas dzelzceļa stacijas, integrējot tās ar sabiedriskā transporta pieturām.
Vēl 120 miljonus eiro pilsēta aizņēmusies no valsts, lai šajā pašā laika posmā remontētu bēdīgā stāvoklī esošo Gustava Zemgala pārvadu, Gaisa, Vanšu un Zemitāna tiltu, kā arī Mūkusalas krastmalu. Un tas nepavisam nav viss. Vēl šogad plānots pabeigt gan Deglava tilta otrās kārtas būvdarbus, gan vēl atlikušās Salu tilta pārbūves. Bet tuvākajos pāris gados plānota Brasas tilta pārbūve, Skultes pārvada būvniecība un vēl vairāki citi projekti dažādās pilsētas vietās. «Projektu daudzums tiešām ir iespaidīgs, un no problēmām izvairīties būs neiespējami,» atzīst Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (V).
Pilsētnieku neērtības būtu ievērojami mazākas, ja jau laikus būtu meklēti risinājumi, piemēram, pabeidzot Austrumu maģistrāli, kas stiepjas no Dienvidu tilta līdz Viestura prospektam. «Iepriekšējā dome darījusi gaužām maz, lai neteiktu, ka nav darījusi neko, acīmredzot cerot, ka Rail Baltica projekts neīstenosies. Tas ģeopolitiski Latviju tuvina Rietumiem, un man liekas, ka Saskaņai un prokremliskam skatījumam tas absolūti nebija pa prātam,» iepriekšējās domes vadības darbu kritizē Ķirsis. Vecās varas neizdarības dēļ pilsēta tagad esot nonākusi «spiedīgā situācijā».
Lai steidzamā kārtā atrastu risinājumu pilsētā gaidāmajai būvdarbu invāzijai, dome vienojusies ar valdību par 27 miljonu eiro lielu dotāciju Austrumu maģistrāles pabeigšanai. Vēl vismaz 13 miljonus eiro pilsēta meklēs savā makā. Ja darbi ritēs raiti, maģistrāle varētu sākt kalpot centra apbraukšanai jau 2023. gadā. Ķirsis cer, ka tas atvieglos situāciju, tomēr «būsim godīgi — tuvākajos gados būs apgrūtinoši ar privāto transportu nokļūt centrā». «Mēs aicināsim izvēlēties sabiedrisko transportu vai mikromobilitātes rīkus. Tur neko nepadarīsi. Tiltu remonti mums vienkārši ir jāveic. Nav opciju neremontēt. Protams, mēģināsim Brasas un Zemitāna tiltu vienlaikus neremontēt, lai neierobežotu satiksmi, bet gaidīt īsti nevar, būs jārīkojas,» par sarežģījumiem brīdina Ķirsis.
Sašķeltas apkaimes
Viktors bija sarunājis randiņu ar savu draudzeni Veroniku. Viņa dzīvoja Zasulaukā, viņš — Imantā. Viktors ielika ausīs austiņas un izvēlējās taisnāko ceļu — pa sliedēm. Viņš nedzirdēja vilciena signālu un atskatījās tikai brīdī, kad bija par vēlu. Viktors izdzīvoja. Bet par savu dzīvību desmit dienas cīnījās komā, un jaunieša dzīve vairs nav tāda, kāda tā mēdza būt, Latvijas Dzelzceļa publicētā video stāsta Viktora mamma.
Lai gan nelaimes gadījumu skaits uz dzelzceļa pēdējos gados ievērojami sarucis, tas joprojām ir pārāk liels. 2010. gadā uz dzelzceļa sliedēm notika 52 negadījumi, kuru rezultātā izdzisa 33 dzīvības. Desmit gadus vēlāk — 13 negadījumi un deviņi mirušie. Būtiska daļa negadījumu ik gadu notiek Rīgā.
Rail Baltica sliedes un to tuvumā palikušās vecās sliedes būs iežogotas. Gan ar troksni slāpējošu sienu, gan drošības žogu. Tas novērsīs dzelzceļa šķērsošanu bīstamās vietās, tomēr ienesīs arī vēl nebijušu barjeru visas pilsētas garumā.
Par to ir īpaši nobažījusies Imantas un Zolitūdes biedrība Riga Annenhof. Abās apkaimēs, kur dzīvo aptuveni 68 tūkstoši iedzīvotāju, būs tikai piecas oficiālas dzelzceļa šķērsošanas vietas. Šobrīd cilvēki iet pāri sliedēm vismaz 12 vietās, norāda biedrības pārstāvis Rūdolfs Golubovs. Uzceltais žogs sašķels līdzās esošās Zolitūdes un Imantas apkaimes, viņš norāda. Turpmāk tās savienos tikai viens dzelzceļa pārvads automašīnām, kas tiks veidots Anniņmuižas ielā. Savukārt dzelzceļa pārbrauktuve Zolitūdes ielā tiks slēgta. Tuvākie dzelzceļa šķērsojumi no Anniņmuižas ielas pārvada ir trīsarpus kilometru attālumā uz vienu pusi un piecu kilometru attālumā uz otru. Biedrība satraukta, ka tas varētu kļūt bīstami, ja kādu nelaimīgu apstākļu dēļ rastos vajadzība no apkaimes evakuēties.
Sarunās ar projekta ieviesējiem biedrība uzstājusi uz to, lai tiktu saglabāti abi dzelzceļa šķērsojumi, taču netika sadzirdēta. Biedrība ir noskaņota kareivīgi. Ja tā gūs apstiprinājumu, ka Zolitūdes ielas pārvadu nebūs iespējams atjaunot nekad, tā esot gatava vērsties tiesā. Un, iespējams, šāda rīcība tiešām sekos, jo, kā Ir noskaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, šajā vietā pārvads netiek plānots. Tam būtu nepieciešama papildu teritorija, kas nozīmētu piegulošo īpašumu atsavināšanu un nojaukšanu, kā arī tas negatīvi ietekmētu tuvu pie Zolitūdes ielas izvietoto apbūvi un satiksmes organizāciju, norāda departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Inese Sirmā. Satiksmes plūsmas novadīšana no apkaimes nomalē esošās Zolitūdes ielas uz centrālo Anniņmuižas ielu, kuras zaļajā zonā vietējie pieraduši doties pastaigās, biedrības ieskatā nav pareiza.
Tikmēr Torņakalna un Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju bažas saistītas ar dzelzceļa tuneli, ko paredzēts būvēt uzreiz aiz Torņakalna stacijas. Sākotnējie plāni paredzēja vairāk nekā divus kilometrus garo tuneli izvadīt atpakaļ virszemē aiz Liepājas ielas krustojuma. Tomēr šādā veidā tunelis traucētu Mārupītes upes gultnei, tāpēc projekta ieviesēji nolēmuši to saīsināt uz pusi.
Domes deputāts un Torņakalna attīstības biedrības (TAB) aktīvists Valdis Gavars (NA) pārliecināts, ka bija iespējams atrast labāku risinājumu, kas gan saglabātu upi, gan ļautu izbūvēt tuneli. Saīsinātais tuneļa variants nozīmē, ka tiks nojaukti visi trīs vēsturiskie Torņakalna tilti — Altonavas, Friča Brīvzemnieka un Torņakalna. Ja projekta ieviesēji neatradīs risinājumu, kā saglabāt vismaz vienu tiltu, kaut vai pārceļot to citur, biedrība esot gatava tiesāties. «Rail Baltica projekta ieviesēji apkaimju biedrības neņem vērā, nu nemaz. Mēs esam tikai ķeksīša pēc,» pukojas Gavars.
Vietējie iedzīvotāji satraukti arī par drīzajiem būvdarbiem, viņš stāsta. Piemēram, Indriķa ielā dzīvojošie ir tikai ielas un ietves attālumā no vilciena sliedēm. Sākoties remontdarbiem, paredzēts uzrakt pusi ielas, liedzot automašīnu satiksmi. Tas nozīmē, ka piebraukt nevarēs arī operatīvais transports, piemēram, ugunsdzēsēji vai ātrā palīdzība. «Kā viņi jutīsies ar visām tām vibrācijām? Kas notiks ar mājām, ar īpašumiem?» vaicā Gavars, kritizējot nepietiekamo komunikāciju par būvdarbu norises gaitu un ar tiem saistītajiem ierobežojumiem.
«Mēs nejūtamies uzklausīti,» par nepietiekamu komunikāciju Rail Baltica kritizē arī Āgenskalna attīstības biedrības pārstāve Madara Gibze. Biedrība sapulcēs lūgusi, lai tuneļi, kas paredzēti sliežu šķērsošanai, būtu minimāli segti, lai iedzīvotāji justos droši šādiem tuneļiem iet cauri. «Līdz šim mums ir prezentēti ļoti šauri tuneļi, lielā distancē segti, pat simt metru gari,» Madara stāsta. Saīsinātais Torņakalna tunelis nozīmē izzāģētas liepas Liepājas ielā pie Stradiņa slimnīcas, demontētu vēsturisko bruģi un sabojātu ainavu ar vēsturiskajiem kultūras pieminekļiem.
Apkaimes biedrības platformā Manabalss.lv izveidoja inciatīvu Par pārdomātiem Rail Baltica trases šķērsojumiem, kas nepasliktinātu dzīves vidi Pārdaugavā. To parakstīja nedaudz vairāk kā tūkstotis iedzīvotāju, tāpēc tā nonākusi Satiksmes ministrijā un Rīgas domē, tomēr vismaz pagaidām nekādu atbildi uz savām sūdzībām aktīvisti nav saņēmuši.
Nākamajā numurā: kāpēc neviens nevar pateikt, cik izmaksās Rail Baltica?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra