Vai gaidāms Printful efekts? • IR.lv

Vai gaidāms Printful efekts?

Ieva Jakone

Kāpēc Latvija tik ilgi kavējusies ar pirmo start-up vienradzi, un vai beidzot slūžas būs vaļā?

Šis Latvijas jaunuzņēmumu vidē ir līksms gads — beidzot esam tikuši pie pirmā vienradža, jaunuzņēmuma, kura tirgus vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru. Pie šāda goda tika Latvijā radītais Printful, kad ASV investīciju fonds Bregal Sagemount šopavasar uzņēmumā investēja 130 miljonus dolāru. «Ir jūtama jauda! Jaunuzņēmumu izaugsme riktīgi paātrinās,» saka riska kapitāla fonda Change Venture partneris un vairāku tehnoloģiju jaunuzņēmumu līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš. 

Latvija gan jau labu laiku bija vienīgā Baltijas valsts, kurā neganījās mītiskais dzīvnieks. Igaunijā, piemēram, ir izauguši septiņi! Pirmais jau 2005. gada septembrī, kad eBay samaksāja 3,1 miljardu ASV dolāru par The Skype Group. Turklāt 2011. gadā par 8,5 miljardiem ASV dolāru pārdeva to tālāk Microsoft. Kopš tā laika igauņi ir nevis snauduši, bet nodibinājuši vēl sešus vienradžus — Playtech, Wise, Bolt, Pipedrive, Zego un ID.me. Paši igauņi turklāt apgalvo, ka šajā nelielajā Ziemeļeiropas valstī ir pasaulē lielākais start-up vienradžu skaits uz vienu iedzīvotāju. Tas izklausās ļoti ticami, it sevišķi, ņemot vērā, ka šā gada maijā, pēc Sifted aprēķiniem, Eiropā bija tikai 70 šādu uzņēmumu. 2019. gadā pie vienradža goda tika arī Lietuvas lietotu apģērbu tiešsaistes jaunuzņēmums Vinted, piesaistot 128 miljonu eiro investīcijas.

Kāpēc Latvija tik ilgi čammājusies? «Uzņēmumu izaugsmes faktori ir daļēji saistīti ar kopējo ekosistēmas attīstību. Igaunijā tā attīstījās ātrāk gluži vienkārši tāpēc, ka tur bija Skype,» skaidro Bērziņš. Pateicoties Skype panākumiem un popularitātei, jaunuzņēmēju ekosistēma Igaunijā saņēmusi spēcīgu politisko atbalstu, tur strauji attīstīta digitalizācijas reforma. Turklāt Skype Igaunijā radījis sniega bumbas efektu. Cilvēki, kas piedalījušies uzņēmuma izaugsmē, ieguvuši pieredzi, kas ļauj viņiem veiksmīgāk dibināt savus nākamos uzņēmumus. Piemēram, viens no igauņu vienradža Wise (agrāk TransferWise) dibinātājiem Tāvets Hinrikuss bijis Skype pirmais algotais darbinieks un finanšu konsultants. Nu jau parādās jauni uzņēmumi, kas izaug no Wise. Kopējais jaunuzņēmumu skaits Igaunijā ir divreiz lielāks nekā Latvijā.

«Ja grib kādu vainot, tad jāsaka, ka Latvijas valsts politika diezgan ilgi bija vērsta uz nerezidentu banku sektoru, kurā iegāja ļoti daudz gudru cilvēku, mēģināja attīstīt biznesu. Kā mēs skaidri redzam, tas ieveda mūs visādās problēmās,» iemeslus Latvijas vēlajam start-up vienradzim meklē Bērziņš. Taču izskatās, ka šobrīd straujiem soļiem ejam uz priekšu. Saeima šā gada sākumā pieņēma izmaiņas Komerclikumā, kas nu ļauj arī SIA darbiniekiem piešķirt uzņēmuma daļas. «Tas ir rīks, kas domāts darbinieku noturēšanai, un tagad regulējumā tas ir noteikts ļoti efektīvs un konkurētspējīgs pret citām valstīm. Pat labāk nekā igauņiem un lietuviešiem,» par to izsakās Bērziņš. 

Jauno akciju opciju regulējumu ļoti atzinīgi novērtējusi arī starptautiskā riska kapitāla kompānija Index Ventures, nosaucot Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā. Ekonomikas ministrija arī ķērusies pie jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas izstrādes, lai stiprinātu šo sektoru. Tikmēr LIAA vilina uz Latviju ārvalstu talantus, piešķirot start-up vīzas — termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu biznesa ideju autoriem, kas vēlas savus jaunuzņēmumus attīstīt Latvijā. Tai var pieteikties līdz pieciem uzņēmuma dibinātājiem ar ģimenes locekļiem, un vīza derīga trīs gadus. Taču, lai to saņemtu, nepieciešama ekonomiski pamatota biznesa ideja, kas ir inovatīva, mērogojama un ar augstu izaugsmes potenciālu. Pērn šādas vīzas izsniegtas 38 personām, šogad jau 50. Pārsvarā gan biznesa ideju autori ir no Krievijas, kam šī ir izeja uz Eiropas Savienības tirgu, skaidro LIAA Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Katrīna Zelle.

Printful panākumi nav nākuši kā pārsteigums, saka Andris K. Bērziņš. «Bija varbūt jautājums, kas būs pirmais — Printify vai Printful,» viņš piebilst un paredz, ka agrāk vai vēlāk abi uzņēmumi būs vienradža statusā. Printify, līdzīgi kā Printful, darbojas ar drukas pakalpojumiem pēc pieprasījuma un arī ir rādījuši ļoti strauju izaugsmi. «Mums ir diezgan unikāla situācija, ka pasaulē lielākie print on demand spēlētāji ir abas latviešu firmas,» iezīmē Bērziņš. 

Turklāt spēcīgi pretendenti uz vienradža statusu ir vairāki. Ne tikai pieci uzņēmumi, kurus sīkāk aprakstām šajā rakstā, bet arī tādas start-up zvaigznes kā Sonarworks, Longenesis, kura vadītājs intervēts šajā Ir Nauda numurā, Aerones u. c. «Šī ir reti laba iespēja mazai valstij radīt ekonomisko izaugsmi, jo šie uzņēmumi pēc rakstura ir globāli, tātad viņi var izaugt daudz lielāki par mūsu vietējo ekonomiku. Viņi kā uzņēmumi var nodarbināt daudz vairāk cilvēku, maksāt daudz vairāk nodokļu, ievest šurp informāciju, zināšanas un pieredzi no ārvalstīm,» Bērziņš skaidro, kāpēc ir svarīgi, lai Latvijā rastos arvien jauni veiksmīgi jaunuzņēmumi. Igaunijas jaunuzņēmumu panākumus lielā mērā veicinājis Skype efekts, savukārt Latvijā, cerams, drīz varēsim piesaukt Printful efektu, pajoko Katrīna Zelle no LIAA.

Jaunuzņēmumu skaits

Latvijas jaunuzņēmumu iedalījums nozarēs

Perspektīvi un ambiciozi

Kurš būs Latvijas nākamais start-up vienradzis? Atrast skaidru atbildi uz šo jautājumu jaunuzņēmēju pasaulē, kur miljoniem vērtas investīcijas un prātam neaptverama izaugsme sagriež ainu kājām gaisā dažu stundu laikā, būs grūti. Tomēr Latvijā ir daudzi spoži kandidāti, kas uzņēmuši kursu uz lieliem panākumiem. Vaicājām padomu start-up nozares ekspertiem, kas varētu būt nākamais Latvijas vienradzis, un uzrunājām jaunuzņēmējus, kas izskanēja šajās prognozēs.

Mēs būsim tirgus līderi

Giraffe360 līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mikus Opelts.
Foto no uzņēmuma arhīva

Neatsverams palīgs nekustamo īpašumu brokeriem un apsaimniekotājiem. Par tādu daudziem kļuvis Latvijā bāzētais uzņēmums Giraffe360. Uzņēmums, kas 2016. gadā atdalījās no vizualizāciju pakalpojumu firmas Giraffe Visual, atvēris birojus Liepājā un Rīgā, biznesa centru Londonā un tieši šobrīd gatavojas atvērt servisa centru Amerikas austrumu krastā un divas bāzes Mančestrā. Uzņēmumā nodarbināti 110 darbinieki. 

«Par eksportu nav jādiskutē, eksportā ir jādzīvo. Vieglāk ir būt tirgū, nekā mēģināt uz to braukt,» uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mikus Opelts stāsta, kāpēc uzņēmuma galvenā mītne tomēr ir Londonā. Viņš jūtot lielāku klientu uzticību, kad pozicionējas kā Lielbritānijā esošs uzņēmums. «Visi beigās saprot, ka mēs esam latviešu tehnoloģiju kompānija, bet tas pirmais iespaids mums nāk par labu,» viņš atklāj. Lielākais tirgus pēc Lielbritānijas uzņēmumam ir Šveicē, strauji aug pieprasījums arī Francijā un Austrijā, bet kopumā Giraffe360 klienti ir 30 pasaules valstīs. Uzņēmums strādā arī ar lielāko nekustamo īpašumu attīstītāju Tuvajos Austrumos — Emark, pasaulē augstākās celtnes Burj Khalifa autoriem. 

Kad nekustamo īpašumu kompānija nopērk Giraffe360 abonementu, tai tiek nosūtīta īpaša uzņēmuma kamera. Brokerim tikai jāaiznes šī kamera uz dzīvokli, jānoliek telpas vidū un jānospiež poga. Pēc tam telpas stūrī, un vēlreiz jānospiež poga. Līdz ar pogas klikšķiem dati no kameras nonāk Liepājā, kur tiek apstrādāti. Jau nākamajā dienā brokera e-pastā pienāk ļoti precīzs telpas plānojums, skaistas fotogrāfijas, dzīvokļa 3D tūre un citi digitāli pielikumi. 

Abonements klientiem maksā 5000 eiro gadā, taču atbrīvo viņus gan no lieka darba, gan profesionālu fotogrāfu un videogrāfu algošanas. Mikus neatklāj, cik klientu ir uzņēmumam un kāds ir tā apgrozījums, taču pastāsta, ka mēnesī tiek apstrādāti aptuveni desmit tūkstoši projektu. Katrs projekts ietver vidēji divus plānojumus, desmit fotogrāfijas un vienu virtuālo tūri. «Apjoms ir liels, un Liepājai jāstrādā cītīgi,» pasmaida Mikus. 

Kameras pēc uzņēmuma izstrādātas un patentētas tehnoloģijas ražo Rīgā, bet tikpat liels dārgums kā ierīce ir arī viņu izstrādātā tehnoloģija failu apstrādāšanai. Kamerai jābūt ļoti viegli lietojamai un vienlaikus ļoti kvalitatīvai, par darba izaicinājumu stāsta Mikus. 

Kas notiek, kad brokeris atsakās no abonementa? «Atsūta kameru atpakaļ, mēs to notīrām, sakārtojam un varam dot citam klientam lietot,» stāsta uzņēmuma saimnieks, piebilstot, ka 80% klientu slēdzot abonēšanas līgumu uzreiz uz gadu.

Giraffe360 kļūst arvien vairāk pieprasīts pasaulē. Pēdējā gada laikā auguši par 400%, bet no 2019. uz 2020. gadu pieaugums bija pat 800%. Izaugsmi lielā mērā palīdzēja sasniegt piesaistītās investīcijas. Pagājušā gada pašā nogalē četrarpus miljoni dolāru no LAUNCHub and Hoxton Ventures, pirms tam nepilns pusotrs miljons eiro no Change Ventures un pusmiljons no Igaunijas riska kapitāla kompānijas Koha Capital. 

Nākotnes mērķi uzņēmumam ir tikpat šerpi, kāda bijusi tā līdzšinējā izaugsme. «Mēs būsim tirgus līderi Lielbritānijā,» gandrīz kā faktu paziņo Mikus. Viņš izrēķinājis, ka tas notiks jau septembrī, kad Giraffe360 taisīs vairāk fotogrāfiju un plānojumu nekā jebkurš cits pakalpojumu sniedzējs Anglijā. 

Vēl uzņēmums grib aktīvāk iekarot Francijas, Austrijas un Amerikas tirgu. «Mēs gribam būt līderi pasaulē,» ambiciozs ir Mikus. Viņu arī iepriecinājuši Printful panākumi. Lai gan viņš nejūt, ka šie jaunumi varētu kaut kā īpaši ietekmēt Giraffe360 tālāko attīstību, viņš tomēr cer, ka šāds pieredzes stāsts citos Latvijas uzņēmumos vairos interesi un ambīcijas «spēlēties globālajā tirgū».

Algoritmiem nav sliktas omas

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nordigen līdzdibinātājs Rolands Mesters.
Foto no uzņēmuma arhīva

«Mūsu algoritmiem nekad nav brīvdienu, nekad nav slikta noskaņojuma, nekad nav pārāk karsti, viņi turpina darīt darbu,» stāsta finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nordigen līdzdibinātājs Rolands Mesters. 2016. gadā dibinātā uzņēmuma algoritmi palīdz bankām un citām finanšu institūcijām analizēt klientu kontu datus, ietaupot darbinieku laiku un pūles. «Automatizācija ļauj visu padarīt ātrāk. Iepriekš šiem dokumentiem gāja cauri kāds bankas darbinieks. Cilvēki ir cilvēki. Cilvēki pieļauj kļūdas, palaiž garām kādus faktus. Turpretim algoritmi, ja tos iestata vienreiz, vienmēr visu izdara tieši tā, kā ir iestatīti,» par galvenajiem Nordigen klientu ieguvumiem stāsta Rolands. 

Dažu gadu laikā uzņēmumam izdevies uzbūvēt labu klientu bāzi. To vidū ir gan Citadele un Luminor bankas, gan 50 citas finanšu institūcijas Eiropā. Lai gan uzņēmums strādājis arī ar projektiem Austrālijā, Brazīlijā, Meksikā, Indonēzijā un Kazahstānā, par vislabāko darba telpu viņi tomēr uzskata Eiropu. Te spēkā esošā Pārskatītā maksājumu pakalpojumu direktīva regulē to, ka visām bankām jāļauj trešajām pusēm piekļūt cilvēka bankas datiem, ja pats klients tam ir devis piekrišanu. «Eiropa ir vistālāk pasaulē šajā nišā,» stāsta Rolands. Tāpēc, piemēram, Horvātijā vai Slovākijā šobrīd šajā jomā ir lielākas iespējas nekā Austrālijā vai Brazīlijā, par spīti tam, ka iedzīvotāju tur ir krietni mazāk. 

Piecu gadu laikā uzņēmums ir pamatīgi izaudzis. Apgroza aptuveni 800 tūkstošus eiro gadā, algo vairāk nekā 30 darbiniekus un ir piesaistījis trīsarpus miljonus eiro no dažādiem Eiropas investoriem. Un šīs investīcijas nesnauž bankas kontā. Naudu uzņēmums iegulda. Kopš pagājušā gada augusta Nordigen kļuvis par regulētu institūciju, ko uzrauga FKTK. Eiropā kopumā esot aptuveni seši tūkstoši banku, un šī gada laikā Nordigen veicis integrāciju ar aptuveni tūkstoti no tām. «To darām ar komandu, kas nav šaušalīgi liela,» Rolands uzsver. Investīcijas tiek izmantotas, lai turpinātu šo darbu.

«Ir pilnīgi reālistiski, ka Latvijas nākamais vienradzis būs kāds finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izmantos šīs banku konekcijas, lai uztaisītu kādu fantastisku lietotni, un ļoti iespējams, ka tas nebūs Nordigen, bet varbūt kāds to uztaisīs agrāk nekā mēs,» Rolands pasmaida. Viņš paskaidro: «Gribam sakonektēt pēc iespējas vairāk Eiropas banku, lai ļautu tam nākamajam vienradzim kļūt par Nordigen platformas lietotāju. Tā vietā, lai viņiem pašiem vajadzētu sakonektēt sešus tūkstošus banku, viņiem būtu viens konekcijas punkts, kas ļaus piekļūt šo banku kontu datiem.» Darbs prasa daudz laika un pūļu, tāpēc komanda arvien meklē pieredzējušus programmētājus, kas varētu nākt talkā.

«Viņi ir piesaistījuši lielu uzmanību, un tā ir labākā lieta, ko mums vajag, — uzmanība,» Rolands saka, kad vaicāju, kādu ietekmi uz Latvijas jaunuzņēmumu vidi atstājuši Printful panākumi. «Mums ir ārkārtīgi gudri cilvēki, ļoti spējīgi. Tikpat spējīgi kā Londonā vai Silīcija ielejā. Mums ir labas idejas, bet mums vajag platformu. Printful ir izveidojuši šo platformu, pasakot, ka arī no Latvijas nāk vienradži. Tas ir fantastiski,» viņš turpina. Rolands arī paslavē nesen Latvijā pieņemto akciju opciju regulējumu, kas, viņaprāt, ir foršākā lieta, kas pēdējā laikā Latvijā notikusi. Vienīgi mazliet žēl, ka tas noticis tik vēlu. «Ja tāds likums būtu bijis laikā, kad Printful tika dibināts, mums būtu kaudze ar jauniem miljonāriem, kas investētu atpakaļ šajā ekosistēmā. Diemžēl tas nenotika, bet tagad mums ir tāda iespēja,» viņš stāsta par regulējumu, kas ļauj piešķirt uzņēmuma daļas arī SIA darbiniekiem, vairojot viņu motivāciju strādāt pie uzņēmuma izaugsmes.

Kāpēc tas, viņaprāt, ir svarīgi? «Jo katrs darbinieks, kas pievienojas jaunuzņēmumam, uzņemas risku. Viņi varētu darīt jebko citu — strādāt Accenture, Latvenergo vai Swedbank. Godīgu, stabilu darbu. Bet viņi ir pilnīgi traki un izvēlas investēt savu laiku un enerģiju kaut kādā lietā, kas varbūt ir pasauli mainoša, bet varbūt nav. Tas, ka cilvēki var iegūt daļu no šīs vērtības ar opcijām un vēlāk akcijām, ir fantastiski!»

50 no Fortune 500

Nikolajs Ustinovs bija pirmais cilvēks Latvijā, kas radīja un veiksmīgi pārdeva savu jaunuzņēmumu Inbox.lv. Viņa kārtējais veiksmīgais projekts ir tulkošanas rīks Lokalise.
Foto — Edmunds Brencis, no Ir arhīva

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Nikolajs Ustinovs bija pirmais cilvēks Latvijā, kas radīja un veiksmīgi pārdeva savu jaunuzņēmumu Inbox.lv. Vēlāk kopā ar biznesa partneri Latvijā ieviesa kafejnīcu tīklu Double Coffee. Pēc tam laikos, kad zvani starp Eiropas valstīm vēl maksāja veselu bagātību, radīja rīku Roamer. Ievietojot telefonā vietējo SIM karti, Roamer veica zvanu pāradresāciju, saglabājot mobilā telefona numuru gan ienākošajiem, gan izejošajiem zvaniem. 

Zvanot ietaupīt vēlējās daudzi, lietotni izmantoja jau vairāk nekā miljons klientu, tāpēc Nikolajs nolēma to iztulkot desmit populārākajās Eiropas valodās. Tulkošanas biroju piedāvātie risinājumi bija neērti. Visi teksti bija izkopēti Word failos. Nikolajs nevēlējās tam tērēt savu laiku, tāpēc radīja rīku, kurā tulki tekstu var pārtulkot uzreiz lietotnē, aiztaupot programmētāju darbu tekstu pārkopēšanā. Un izrādījās, ka arī šādu rīku kāroja daudzi uzņēmumi!

Pirms pieciem gadiem Nikolajs atdalīja tulkošanas rīku Lokalise no Roamer, uzlika tam maksas sienu un faktiski aizmirsa par to. Pēc trim mēnešiem to lietoja jau kādi 10 vai 15 maksājoši klienti. Bez jebkādas reklāmas. Bija skaidrs, ka ideju ir vērts attīstīt, un to arī Nikolajs darīja.

Tas izrādījās kārtējais veiksmīgais Nikolaja biznesa lēmums. Lokalise izaugsme bijusi tiešām strauja. Uzņēmuma gada periodiskie ieņēmumi (annual recurring revenue) sasniedz jau deviņus miljonus dolāru. Komandā šobrīd strādā 150 cilvēku no 25 valstīm, tikai 40 no tiem ir Latvijā. Turklāt, lai gan darbinieku skaits strauji aug, uzņēmums pavisam atteicies no biroja telpām, strādājot tikai attālināti. Ja darbinieki vēlas, uzņēmums viņiem apmaksā vietu kādā no kopstrādes telpām. 

Vai nav sarežģīti, ja tik liels darbinieku skaits strādā no tik daudzām valstīm? «Nē, tas ir ļoti ērti,» iesaucas Nikolajs. 

Uzņēmuma komandu ļoti bagātinot lielā daudzveidība. «Ja saliec kopā tikai cilvēkus no Latvijas, viņi visi domā latviešu mentalitātē. Tas nav ne slikti, ne labi, bet daudz efektīvāk ir tad, ja komandā ir arī portugāļi, spāņi, amerikāņi, kam ir citāda domāšana. Rezultāts ir tiešām labs — tik radošas domas sanāk,» Nikolajs pastāsta. Turklāt šādā veidā arī darbaroku tirgus ir krietni plašāks.

Lokalise tulkošanas rīku šobrīd izmanto aptuveni 2200 klientu, to vidū tādi milži kā Amazon, Mastercard, Starbucks, Hyundai. «No Fortune 500 uzņēmumiem (Amerikas lielāko uzņēmumu saraksts pēc kopējiem ieņēmumiem, ko ik gadu publicē žurnāls Fortune — red.) mūsu klientu vidū ir kādi 50,» stāsta Nikolajs. 

Viņš neslēpj, ka par savu klientu tīklu ir ļoti lepns. «Pasaules topa uzņēmumi saka, ka mūsu produkts ir labākais pasaulē, un ir gatavi par to maksāt dažreiz pat simtus tūkstošu eiro gadā. Tas daudz ko nozīmē,» viņš piebilst. Uzņēmuma māteskompānija reģistrēta Delavēras štatā Amerikā, bet Latvijā reģistrētais meitasuzņēmums lielākoties esot vajadzīgs, lai izmaksātu vietējiem darbiniekiem algas. 

Nikolajs velta kritiku tam, ka Latvija tik ilgi čammājusies ar akciju opciju regulējuma izstrādi, lai gan galu galā tas sanācis labs. Lokalise tas bija aktuāli pirms diviem gadiem, kad šādas iespējas nebija, tāpēc darbiniekiem izdalītas Amerikas uzņēmuma akcijas. Kas viņam sakāms par Printful panākumiem? «Čaļi ir malači! Tas, ko viņi dara, ir amazing!» Arī Lokalise uzņēmuši kursu uz vienradža statusu. «Ja trajektorija nemainīsies, pēc kādiem trim gadiem tas varētu notikt, domāju, ka tas ir ļoti reālistisks mērķis,» rēķina Nikolajs.

Lielās investīcijas

Savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
Foto no uzņēmuma arhīva

Vairāk nekā 150 miljoni eiro. Tik daudz nopelnījuši investori, kas savu naudu ieguldījuši savstarpējo aizdevumu platformā Mintos. Šī uzņēmuma ideja kompānijas līdzdibinātājam Mārtiņam Šultem radās 2014. gada pavasarī. Jaunietis tikko ārzemēs bija pabeidzis uzņēmējdarbības vadības studijas un vēlējās atgriezties Latvijā, lai sāktu savu biznesu. 

Mārtiņu jau tolaik interesēja tehnoloģijas un finanses. Citviet pasaulē sāka parādīties savstarpējo aizdevumu platformas, un arī viņš nolēma, ka varētu kaut ko tādu izveidot Eiropā, apvienojot spēkus ar miljonāru Aigaru Kesenfeldu, kas bija ticis pie ievērojamas turības, pārdodot ātro kredītu firmu 4Finance. Kesenfelda daļa 4Finance pārdošanā bijusi vismaz 36 miljoni eiro, atsaucoties uz informāciju publiskotajos Maltas failos, ziņoja Re:Baltica. Un tobrīd viņam nebija pat 30 gadu. Saņēmuši četrarpus miljonu eiro lielas investīcijas no četriem eņģeļu investoriem, Mintos strauji ķērās pie platformas veidošanas, un darbu tā sāka jau 2015. gada janvārī. 

Mintos ideja ir vienkārša — jebkurš iedzīvotājs, kura kontā ir brīva nauda, var to ļoti saprotami ieguldīt, saņemot izdevīgu procentu maksu. Caur daudziem kredītdevējiem šī nauda nonāk pie kredītu ņēmējiem. Pašā sākumā kredītu ņēmēji bija tikai Latvijā un drīz arī pārējās Baltijas valstīs, savukārt šodien jau 32 valstīs Eiropā, Centrālāzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, stāsta Mārtiņš. 

Kopš uzņēmuma dibināšanas nedaudz vairāk nekā 400 tūkstoši investoru no 62 valstīm platformā investējuši 6,79 miljardus eiro. Lielākoties Mintos finansē patēriņa kredītus. Tādās valstīs kā Botsvāna tās esot ļoti nelielas summas uz īsiem termiņiem, savukārt, piemēram, Somijā lielākas summas uz gadu vai diviem. «Viens vārds, kas raksturo Mintos, ir daudzveidība. Kredītiem ir ļoti plašs klāsts, ir astoņi vai deviņi dažādi kredītu tipi 32 dažādās valstis, vairāk nekā 50 kredītu izsniedzēju, desmit dažādas valūtas. Var uzbūvēt portfeli, ļoti piemērotu investora vēlmēm un preferencēm,» stāsta Mārtiņš.

Šo gadu laikā uzņēmums uzbūvējis komandu, kurā strādā 160—170 darbinieku. Lielākā daļa no viņiem ir Rīgā, bet pa komandai izveidotas arī Vācijā un Lietuvā. Šobrīd Mintos atlikuši pēdējie soļi, lai saņemtu Eiropas brokeru sabiedrības licenci, arī Elektroniskās naudas iestādes licenci. Uzņēmuma darbība turpmāk tiks regulēta, un tas ļaus uzņēmumam gan piedāvāt jaunus finanšu pakalpojumus, gan dos lielāku skaidrību investoriem par pakalpojumiem, palielinās investoru uzticību, cer Mārtiņš. 

Uzņēmuma nākotnes mērķis ir palielināt eiropiešu interesi un prasmes investēt. Mārtiņš atsaucas uz pētījumiem, kas rādot, ka puse no Amerikas mājsaimniecībām investē akcijās, turpretim Eiropā tikai desmitā daļa. «Mēs redzam, ka tas Eiropā ir liels potenciāls. It sevišķi pandēmijas laikā, kad cilvēkiem ir vairāk laika, lai pievērstos investēšanai,» stāsta Mārtiņš. Un neslēpj — Mintos ambīcija ir kļūt par platformu, kuru izmantos jebkurš Eiropas investors brīdī, kad būs nolēmis to darīt. Arī pats Mintos līdz šim piesaistījis varenas investīcijas. Papildus četrarpus miljoniem dibināšanas brīdī 6,55 miljonus eiro pagājušā gada pašā nogalē pūļa finansēšanas kampaņā CrowdCube. Pārsvarā uzņēmumā investējuši viņu pašu klienti. 

Vai arī Mintos ir ambīcijas kļūt par vienradzi? «Tas nav pašmērķis,» saka Mārtiņš. «Mērķis ir uzbūvēt produktu, ko cilvēki grib izmantot, kuru viņi iesaka citiem, kas atrisina viņiem kādu problēmu. Ja tas izdodas, tas rezultēsies arī vērtībā,» viņš skaidro. Vai Printful panākumi ietekmēs arī citus Latvijas jaunuzņēmumus, esot pāragri spriest, saka Mārtiņš. Šis vairāk esot valsts zīmola jautājums. «Igaunijā ir vairāki uzņēmumi, kuru vērtība ir lielāka nekā miljards dolāru. Varbūt investoriem ieslēdzas prātā, ka šajā valstī ir lielāks potenciāls. Latvijai te vēl ir, ko darīt,» viņš piebilst.

Ar dziļāku jēgu

Vizuālās komunikācijas kopstrādes rīka jaunuzņēmuma Whimsical dibinātājs Kaspars Dancis.
Foto no uzņēmuma arhīva

Kaprīzs. Tā no angļu valodas varētu tulkot vārdu whimsical, kuru uzņēmējs Kaspars Dancis izvēlējies savam jaunuzņēmumam. «Programmatūras, ko ikdienā lietojam darbā, bieži vien ir kaitinošas un garlaicīgas, mums gribējās izveidot rīku, kas ir minimāli kaitinošs un pat nedaudz interesants,» Kaspars stāsta, kā nonākuši pie nosaukuma idejas. Whimsical dibināts pirms četriem gadiem Amerikā, kur Kaspars tolaik dzīvoja, jo bija uzņēmumam FullContact veiksmīgi pārdevis savu iepriekšējo jaunuzņēmumu CoBook. Trīs gadus vēl pastrādājis FullContact komandā, viņš nolēma, ka ir laiks sākt ko jaunu. 

Lai gan Covid-19 pandēmija tolaik cilvēkiem pat murgos nerādījās, jau tobrīd bija skaidrs, ka attālinātais darbs ieņems arvien būtiskāku lomu uzņēmumu darbībā. Kolēģiem strādājot no dažādām pasaules vietām, kļūst arvien sarežģītāk darbā izmantot vizuālās komunikācijas rīkus, piemēram, tāfeles vai domu kartes. Protams, jau 2017. gadā bija rīki, kas komandām palīdzēja komunicēt attālināti, «bet tie nebija īpaši labi», vērtē Kaspars. 

Tā viņam radās ideja izveidot vizuālās komunikācijas kopstrādes rīku, kas palīdz sadarboties digitālajā vidē, lai arī kurā pasaules malā atrastos katrs no komandas locekļiem. Šis produkts ir labs risinājums komandām, kurām nav biroja. Pats Whimsical tam ir labs piemērs. Komandā ir 14 cilvēki, kas strādā gan Amerikā, gan Eiropā. Biroja viņiem nemaz nav, tikai pastkastīte kopstrādes telpā Amerikas pilsētā Denverā. 

Attālinātais darbs, pēc Kaspara domām, kļūs arvien nozīmīgāks cilvēku dzīvē, un mums ir iespēja kļūt par šādu vēsturisku pārmaiņu lieciniekiem. «Ilgtermiņā tas mainīs cilvēku iespējas visur pasaulē tikt pie darba, kas ir viņiem piemērotāks, sniedz lielāku piepildījumu, ir labāk apmaksāts. Tā ir lieta, uz ko ir vērts iet,» viņš saka. 

Kaspars gan piekodina, ka uzņēmumiem, kas uz attālināto darbu pārgājuši, tikai pandēmijas apstākļu spiesti, ne vienmēr izdodas efektīvi to ieviest. «Viņi mēģina adaptēt digitālajai videi to, kā darbs notika birojā, bet darbam tikai digitālā vidē ir fundamentāli citādi jāpieiet. Jābūt citādam ritmam, citādām prioritātēm. Komunikācijai vairāk jānotiek asinhroni,» Kaspars stāsta. Whimsical ļauj šos principus ieviest komandu ikdienā. 

Daudzi uzņēmumi jau novērtējuši Whimsical sniegtās iespējas. Lietotni izmanto vairāk nekā seši tūkstoši maksājošu klientu, un Andris K. Bērziņš paredz tai strauju izaugsmi un labas iespējas piesaistīt lielas investīcijas. Whimsical klientu vidū ir uzņēmumi pat ar trim tūkstošiem darbinieku. Kaspars gan neatklāj savus klientus, tikai pastāsta, ka tās ir gan finanšu iestādes, gan virkne lielu jaunuzņēmumu. Esot arī pa kādam vecmodīgākam uzņēmumam. Puse klientu ir amerikāņu kompānijas, otra puse bāzējas Eiropā, Āzijā un Austrālijā. 

Izaugsmi uzņēmums panācis bez investīciju piesaistes. Tomēr Kaspars dod mājienu, ka šobrīd apsver iespējas tādas piesaistīt. «Investori mums vienmēr stāvējuši rindā,» viņš nedaudz palielās. Ir liels prieks par Printful komandas panākumiem, viņš atzīst un cer, ka šis notikums kļūs par motivatoru jauniešiem Latvijā vairāk pievērsties tehnoloģiju jaunuzņēmumu jomai. 

Tomēr fokusēšanās uz mērķi sasniegt konkrētu uzņēmuma vērtību Kasparu nedaudz aizkaitina. «Ir pārāk liela apsēstība ar visu to vienradžu konceptu. Tā, manuprāt, ir ne tikai bezjēdzīga, bet arī kaitīga,» viņš spriež. Kāpēc tā? «Uzņēmumam ir jābūt dziļākai jēgai, nekā tikai nopelnīt daudz naudas vai sasniegt virtuālu vērtību. Lielākajai daļai cilvēku vajag naudu, bet tā nav dzīves jēga. Labāk būtu, ja uzņēmumi runātu, kāpēc viņi dara to, ko dara, un ko viņi grib sasniegt,» pārdomās dalās Kaspars.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2021

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu