Pēdējā pusgada laikā 86,5 miljoni eiro piešķirti intensīvās terapijas gultu izveidei un medicīnas iekārtu iegādei tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tomēr tūlītēja efekta nav, piemēram, Stradiņa slimnīcas vadība nesteidzas izvietot jaunas terapijas gultas
Kopš pagājušā gada nogalē Latvijas slimnīcas piepildīja Covid-19 pacienti un viņu skaits stacionāros svārstījās ap tūkstoti, Latvijas valdība vairs nav žēlojusi naudu Latvijas slimnīcām. Kopš decembra tām pārskaitīti papildus 86,5 miljoni eiro. Turklāt divām lielākajām slimnīcām — Austrumu un Stradiņa — piešķirta nauda arī veco telpu remontam un ēku paplašināšanai.
Taču Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš Ir atzīst, ka pretēji plānotajam līdz šim tā arī nav izdevies paplašināt slimnīcas Neatliekamās medicīnas centru. Turklāt, tā kā trūkst mediķu, slimnīcas vadība nesteidzas ar jaunu intensīvās terapijas gultasvietu izvietošanu.
Savukārt Austrumu slimnīcas Infektoloģijas centrā, kur visu laiku ārstējas Covid-19 pacienti, joprojām nav datortomogrāfa šī vīrusa izraisītas pneimonijas izvērtēšanai. Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis gan mierina, ka Infektoloģijas centram pavisam drīz būšot savs datortomogrāfs, viņa vadītajā slimnīcā arī nekavējas izmantot naudu — izveidotas 12 jaunas intensīvās terapijas gultasvietas, iepirktas medicīnas iekārtas, sākti vērienīgi pārbūves darbi.
Tomēr uzlabojumi Stradiņa slimnīcā nenotiek tik ātri, cik ātri tos vēlētos piedzīvot mediķi un pacienti. Kāpēc?
Sadārdzinājuma segšana
Kopš pagājušā gada decembra ar valdības lēmumiem papildus piešķirtie 86,5 miljoni eiro sadalīti 26 Latvijas slimnīcām. Pēc Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītājas Sanitas Jankas skaidrotā, nauda pārskaitīta visām slimnīcām, kurās ārstējās Covid-19 pacienti. Nauda piešķirta ar nolūku palielināt Covid-19 pacientu ārstēšanās iespējas slimnīcās, arī intensīvajā terapijā, kas nozīmē ne tikai gultasvietu skaita palielinājumu, bet arī aprīkojuma iegādi diagnostikai, veselības stāvokļa uzraudzībai, skābekļa terapijai un ventilācijas sistēmu nomaiņai. Pēc ministrijas plāniem, ar piešķirto naudu būtu jāizveido vēl 241 jauna gultasvieta, no kurām 82 jābūt intensīvās terapijas gultām.
Viens no lielākajiem naudas piešķīrumiem ir bijis Stradiņa slimnīcai — pērn tā papildus ikgadējam valsts finansējumam saņēma 42,5 miljonus eiro jaunā slimnīcas korpusa celtniecības sadārdzinājumu segšanai, remontdarbiem vecajos korpusos un Neatliekamās medicīnas centra paplašināšanai ar modulāro būvju palīdzību. Šogad tai piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro intensīvās terapijas gultu skaita palielināšanai un tam vajadzīgo medicīnas iekārtu iegādei. Kopumā Stradiņa slimnīcas konts ir papildināts ar 52 miljoniem.
No šīs naudas 20 miljoni ir «aizgājuši» pašlaik celtā, jaunā A2 korpusa būvniecības izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Kā skaidro Agnese Tomsone no ministrijas, sadārdzinājums veidojies tāpēc, ka 2017. gadā būvniecības izmaksas aprēķinātas atbilstoši tā laika izmaksām, bet tagad cenas palielinājušās par trešdaļu. Kopumā jaunajā A2 korpusā plānots ieguldīt 128 miljonus eiro. Uz jauno ēku 2024. gadā paredzēts pārcelt ķirurģijas, neiroloģijas un dzemdību nodaļu, kā arī Neatliekamās medicīnas centru.
Taču, kamēr jaunā korpusa nav, neatliekamā palīdzība tiek sniegta vienā no slimnīcas vecākajām ēkām telpās, kurās pandēmijas apstākļos grūti ievērot epidemioloģisko drošību. Tāpēc no decembrī piešķirtās naudas septiņi miljoni eiro paredzēti Neatliekamās medicīnas centra paplašināšanai ar modulāro būvju palīdzību. Pārvietojamās celtnēs paredzēts izvietot 40 gultasvietas un trīs jaunas operāciju zāles. Bet — modulāro būvju vēl nav! Viens no Stradiņa slimnīcas mediķiem (vēlas saglabāt anonimitāti) to uzskata par absurdu. Mediķi modulārās būves pieprasījuši jau pagājušā gadā pandēmijas sākumā. Viņuprāt, tām būtu bijis jābūt slimnīcā decembrī, kad strauji palielinājās Covid-19 pacientu skaits.
«Jā, pagājušogad mēs jau aprīlī sākām plānot modulāro ēku iegādi, cerējām, ka līdz decembrim tās būs,» atzīst Muciņš. Diemžēl, un to saka arī ministrijā, nauda modulārajām būvēm piešķirta tikai decembrī. Un arī būvniecības saskaņošana prasījusi vairāk laika, nekā bija gaidīts. Tagad ražotāji solot būves piegādāt līdz decembrim. Muciņš uzskata, ka nebūs par vēlu, jo Neatliekamās medicīnas centram neatkarīgi no pandēmijas nepieciešams paplašināt pakalpojumu pieejamību, kā nekā, jaunas telpas tam būs tikai 2024. gadā.
Kad Ir pirms gada intervēja Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītāju Pēteri Stradiņu, viņš stāstīja, ka esot grūti ievērot epidemioloģisko drošību korpusos, «kas ir praktiski graustu stāvoklī». Kad lūdzu Muciņu pastāstīt, kā izmantota pirms pusgada piešķirtā nauda veco korpusu remontam, viņš vaļsirdīgi atzīst: «Mēs lielus un redzamus ieguldījumus vēl neesam veikuši.» 600 tūkstoši eiro izmantoti jumta nomaiņai vienai no vecā korpusa ēkām — pagājušā gada martā stiprās vēja brāzmas tai norāva jumtu. Nupat, maija beigās, esot pabeigti remontdarbi slimnīcas Kardioloģijas centrā un Sirds ķirurģijas centrā. Virkne citu remontdarbu esot «plānošanas procesā», «iepirkumi ir dažādās stadijās».
No šogad piešķirtajiem 9,7 miljoniem eiro, kas piešķirti Stradiņa slimnīcai, 1,9 miljoni paredzēti jaunu gultasvietu izveidei. Pirms pandēmijas slimnīcā bija 850—860 gultasvietu, tagad tikai 732, stāsta Muciņš. Tas tāpēc, ka epidemioloģiskās drošības labad gultasvietu skaits vienā palātā samazināts līdz divām.
Taču jautāts, vai paredzēts izveidot jaunas gultasvietas, slimnīcas vadītājs atbild neskaidri: «Varbūt jā.» Kopš 2020. gada intensīvās terapijas gultasvietu skaits jau esot palielināts par 33. Neesot jēgas atvērt vēl vienu nodaļu ar gultām, pēc kurām neesot nepieciešamības, turklāt trūkstot intensīvās terapijas medmāsu.
Sanita Janka ministrijā zina, ka slimnīca nesteidzas izmantot naudu, bet norāda, ka svarīgi, lai aptuveni 10% no visu gultu skaita būtu intensīvajai terapijai. Tā kā Stradiņa slimnīcā no 732 gultām 86 ir intensīvās terapijas nodaļās, Muciņš lēš, ka «normālā situācijā būtu jāpietiek».
Faktu, ka intensīvās terapijas gultasvietu skaits slimnīcā nepieaug, slimnīcas vadība mēģina kompensēt ar modernizāciju. Pēc slimnīcas vadītāja stāstītā, lai paātrinātu ārstēšanu, iepirktas dažādas medicīnas iekārtas 1,7 miljonu eiro apmērā, kas, kā paskaidro Muciņš, svarīgas tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai un epidemioloģiskajai drošībai pandēmijas apstākļos. Esot plānots pirkt arī divus jaunus datortomogrāfus.
«Piegādes procesā»
Pēc Jankas vārdiem, lielākie ieguldījumi ir datortomogrāfijas iekārtās, kas nepieciešamas Covid-19 pacientu plaušu stāvokļa diagnostikai.
Taču, kā Ir neoficiālā sarunā atklāj viens no Infektoloģijas centra mediķiem, šajā centrā, kas ir viens no pieciem Austrumu slimnīcas stacionāriem, joprojām nav datortomogrāfijas iekārtas. Slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis paskaidro, ka «datortomogrāfs ir piegādes procesā». Infektoloģijas centra simtgadīgajās ēkās neesot atbilstošu telpu datortomogrāfa izvietošanai, tāpēc bijis nepieciešams pirkt arī modulārās sistēmas konteineru speciāli datortomogrāfam, kas atradīsies Infektoloģijas centra teritorijā.
Naudu, ko Austrumu slimnīca pēdējā pusgada laikā saņēmusi intensīvās terapijas gultasvietu izveidei un medicīniskajām iekārtām, tā jau gandrīz pilnībā izmantojusi. Noslēgti vai sagatavoti 234 līgumi par iekārtu iegādi septiņu miljonu vērtībā. Nepilni trīs miljoni eiro izdalīti intensīvās terapijas gultām. To izveidei nopirktas 12 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, 12 pacienta monitorsistēmas, stacionārā rentgena iekārta, ehokardiogrāfs, ultrasonogrāfs un citas iekārtas tieši intensīvās terapijas pacientu ārstēšanai. Šobrīd Austrumu slimnīcā esot 51 intensīvās terapijas gulta. Pēc Paeglīša vārdiem, nekad līdz šim tik daudz nav bijis, un būs vēl 12.
Taču lielākā daļa no pēdējā pusgada laikā piešķirtās naudas — 20 miljoni — tiekot izmantoti infrastruktūrai. Sākti vairāki projekti, viens no lielākajiem — neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas paplašināšana, kam paredzēti gandrīz 12 miljoni. Mērķis esot to izveidot tādu, lai jau uzņemšanā infekciozie pacienti tiktu nodalīti no pārējiem. Pusotrs miljons eiro paredzēts pievedceļu sakārtošanai, bet 2,9 miljoni eiro — diagnostiskās radioloģijas nodaļas pārbūvei tā, lai tajā tiktu nošķirti ambulatorie un stacionārie pacienti. «Tagad visi pacienti ir kopā, un pandēmijas apstākļos tas absolūti nav pieļaujams,» skaidro Paeglītis.
Pagaidām nav neviena komentāra