***
Kad zem jumtiem iestājās orkānu sezona,
viņi viens no otra atsacījās. Krustu šķērsu atsacījās.
Palaida vaļā rokas, meta un plēsa viens otru uz laimi, sagrāva sienas.
No fotogrāfijām izplēsa tēvus, mātes, atvasēs kaut kas izplīsa.
Bēgšana.
Pusratā pamesti tramvaji, pusskūpstītas meitenes,
iekostas siermaizes, puspastaigas ar suņiem, modinātāju pogas nenosp…
Pie altāriem dzimuši solījumi izklājās salnainā zemē, sastinga mūžu ilgas vēstules.
Tūkstošiem kilometru tālumā orkāni ievilkās. To rīklēs vēl lauskas.
Vājprātīgais klusums zem jumtiem neļāva izraudāties.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.