Nacionālā teātra izrāde Tukšais zieds ir sadzīviska, bet tāda tā nav lugas autoram Lorkam
Visā pasaulē nāve ir gals. Tā ierodas, un priekškars nolaižas. Bet Spānijā — ne. Spānijā priekškars paceļas. Tā ir valsts, kurā dzīves augstākās vērtības izkaļ nāve — tā 30. gadu sākumā par duendi, spāņu mākslas un dzīves principu, rakstīja izcilais modernists Federiko Garsija Lorka. Režisore Ināra Slucka, iestudējot viņa lugu Jerma — stāstu par jaunu sievieti, kura izmisīgi vēlas bērnu —, arī atsaucas uz duendi, tikai uzsvaru liek uz dzīvi. Tukšais zieds, kā Jerma pārsaukta Nacionālajā teātrī, ir laba izrāde, bet vienu tai tomēr var pārmest — jo Lorkas luga, pēc kuras izrāde veidota, nav laba; tā ir ģeniāla.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.