Sasniedzot noteiktu vecumu, saproti, ka agrāk zāle bijusi zaļāka, sniegs baltāks un noteikti vairāk, jo tādu brīnumu, kad ej pa taciņu un abās pusēs sniega valnis ir pāri galvai, mūsdienu bērni noteikti nav redzējuši. Manā bērnībā ziemas bija kārtīgas, bērniem bija ragutiņas un slēpes, un visi tās arī aktīvi lietoja. Atšķirība no šodienas ir arī tāda: mūsu vecākiem piemita zināma bezbēdība, un viņi neuztraucās, ka bērns pēc stundām atnāca un pazuda kaut kur, un atgriezās mājās tumsā kaut kad — ar slidām, kamaniņām, slēpēm, kā nu kurš.
Ar luģēm un tankiem
Kārtīgas slēpes bija dārga manta un gāja no paaudzes uz paaudzi mantojumā. Īstās mierlaiku luģes un gadsimta vidus ierastais slēpotāja tērps ir mātesmāsai Maijai Ginterei.
Foto no privātā arhīva
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.