ooo Lustrum. Man kā 80. gadu beigās dzimušam cilvēkam, kuram valstiskās norises Atmodas gados un pēc neatkarības atgūšanas ir zināmas nevis no paša pieredzes, bet gan mācību materiāliem, literatūras un preses, Ginta Grūbes veidotajā dokumentālajā stāstā par VDK arhīvu satura publiskošanu (konkrētāk — tā nenotikšanu) trūkst konteksta, kas notikumus ļautu labāk izprast. Tas apgrūtina orientēšanos filmas varoņu — čekistu un viņu varai pakļauto — tīklā. No otras puses, filma nenoliedzami atstāj pēcgaršu, prātā virmo lērums neatbildētu jautājumu un pārņem arī sava veida bezcerības sajūta par to, ka ar čekas maisu atvēršanu saistītie procesi vēl aizvien ir tik neskaidri. No 8. novembra.
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.