Kādu valdību ievēlēsim?

6. oktobrī izlemsim, kas vadīs Latviju nākamos četrus gadus. Neviena partija neiegūs 51 balsi Saeimā, lai izveidotu valdību vienatnē. Tātad, balsodami par konkrētu partiju, balsosim arī par valdības koalīciju, kurā šī partija varētu būt. Kādi ir iespējamie varianti, ja vērtējam gan reitingus, gan politiķu pirms vēlēšanām solīto un darīto?

Pētījuma centra SKDS aptaujas dati rāda, ka septembrī labas izredzes iekļūt Saeimā bija septiņām partijām. Aptaujā nav ņemta vērā vēlētāju izvēle ārzemēs, turklāt 26% vēl nav izdarījuši izvēli par labu kādai partijai. Tāpēc «īstos reitingus» uzzināsim tikai dienā pēc vēlēšanām. Tomēr arī no pašreizējiem var mēģināt uzminēt iespējamo koalīciju variantus.

Premjers Māris Kučinskis cer, ka nākamās valdības koalīcijas «kodolu» veidos viņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, kurām abām sabiedriskās domas aptaujas sola drošu iekļūšanu arī nākamajā Saeimā, un labprāt redzētu turpinām strādāt pašreizējo koalīciju.

Taču pašreizējās koalīcijas trešās partneres Vienotības jeb tagad Jaunās Vienotības reitingi ir uz piecu procentu robežas, turklāt, ja apvienība to pārvarēs, tie ne tuvu nebūs iepriekšējās vēlēšanās iegūtie 22%. Arī ZZS un NA var tikai cerēt, ka saglabās līdzšinējo pārstāvniecību Saeimā. Tomēr jau tagad var droši prognozēt, ka šīm trim partijām kopā nebūs vairākuma Saeimā. Būs jāmeklē ceturtais un varbūt pat piektais partneris, lai Kučinska nosauktais «kodols» varētu palikt pie varas.

Šāds partneris varētu būt vai nu Attīstībai/Par!, kas pirms vēlēšanām cīnās ar JV par pamatā to pašu elektorātu, vai nu Jaunā konservatīvā partija. Taču sadarbība ar JKP varētu būt sarežģīta, ņemot vērā tās cīņā pret korupciju balstīto programmu — it īpaši ZZS apvienībai, kurā ietilpst arī smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga partija Latvijai un Ventspilij, taču arī par «maksātnespējas administratoru partiju» dēvētajai NA.

Pēcvēlēšanu ainavu vēl vairāk sarežģīs tas, ka tajā šoreiz var būt arī otrs iespējamais koalīcijas kodols — Saskaņa un Kam pieder valsts —, kas raudzītu piesaistīt vismaz daļu ZZS. Par abām kopā septembrī bija gatavi balsot 23,4% vēlētāju, un tām var būt vairāk vietu Saeimā nekā ZZS un NA, bet, ja kopā ar ZZS, — pat vairākums.

Tāpēc, mēģinot prognozēt, kāda varētu būt nākamā valdība, vispirms būtu jāsaprot, ko par Saskaņas un KPV sadarbību pēc vēlēšanām domā paši šo partiju biedri un saka ZZS politiķi.

Stratēģija un gravitācija

Kad žurnāls Ir septembra pēdējā nedēļā mēģināja aptaujāt KPV sarakstos pieteiktos kandidātus, vairākums no 27, kuriem zvanījām, nebija ar mieru runāt. Viens vaļsirdīgi atzina: «Mums atnāca visiem e-pasts, ka ar jūsu žurnālu mēs nekomunicējam.»

Taču partijas seja Artuss Kaimiņš nerunāšanu bija aizbildinājis ar laika trūkumu («Nav laika. Visu labu!»). Tāpēc pagājušo ceturtdien Saeimā, ieraudzījis viņu dīki grozāmies Saeimas sēžu zāles skatītāju sektorā, piegāju klāt un apvaicājos, vai viņam būtu dažas minūtes īsai sarunai. «Priekš jums nav!» viņš lepni paziņoja un devās deputātu sēdekļu zonas virzienā. Ieslēdzu diktofonu un vaicāju, vai arī viņam premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems aizliedzis runāt ar mūsu žurnālu. Kaimiņš izvilka mobilo ietaisi un sāka filmēt mūsu abu pašbildi, taču atteica tikai: «Man neviens nevar aizliegt runāt!» Un apņēmīgi patvērās aiz tautas priekšstāvju barjeras.

Tieši tāpat pāris stundu vēlāk Saskaņas frakcijas telpās uzvedās premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš bija tur kopā ar Nilu Ušakovu ieradies uz apspriedi ar frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču. Kad pēc apspriedes vaicāju Dombrovskim par Saskaņas iespējamo sadarbību ar KPV pēc vēlēšanām, viņš strupi atrunājās, ka «jūsu žurnālam par Saskaņu a priori viss skaidrs», un raitā solī devās lejup pa trepēm. Bet vai viņš personiski būtu ar mieru strādāt Gobzema vadītā valdībā? «Es būšu ar mieru strādāt manis vadītā valdībā!»

Ušakova tradicionālo stilu attiecībās ar viņam netīkamajiem medijiem kolektīvi pārņēmuši KPV ļaudis un arī Ušakova jaunības draugs Dombrovskis, taču Saskaņas frakcijas deputāti vēl ne.

Urbanovičs par KPV atteikšanos vilkt sarkanās līnijas sadarbībai ar Saskaņu min, ka «droši vien viņiem ir kāds pamats simpātijām pret mums». Tomēr uzsver, ka, viņaprāt, KPV skaļā vēršanās pret citu partiju «vecajiem komunistiem» esot domāta tikai savam elektorātam: «Viņiem ir sava stratēģija, ar ko viņi grib būt labāki par citiem, un acīmredzot šis ir viņu priekšvēlēšanu stratēģijas elements.» Arī citu partiju paziņojumi par nesadarbošanos ar Saskaņu, viņaprāt, esot tikai priekšvēlēšanu taktika, tajā skaitā arī ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa solījums izstāties no ZZS, ja tā piekristu piedalīties valdībā, kurā būtu arī Saskaņa: «Ko darīs Augusts Brigmanis pēc vēlēšanām, ne jūs, ne es un, es pieļauju, arī viņš nezina.»

Urbanovičs pats būtu gatavs atbalstīt arī tādu valdību, kurā Saskaņai piedāvātu tikai vienu ministra portfeli. Turklāt, ja redzētu, ka valdības veidotājam «ir prātīga lieta un arī komanda», «es viņam neliegtu atbalstu arī bez neviena portfeļa».

Arī deputāts Sergejs Dolgopolovs uzsver, ka «Saskaņa nekad nebija zīmējusi un aizstāvējusi nekādas sarkanās līnijas» un «vienmēr runājam par sadarbības modeļiem». Tāpēc, ja KPV esot gatavi partnerattiecībām, — «uz priekšu»!

Bet Saskaņa ar ZZS jau sadarbojas pašvaldību līmenī, un «esam pietiekami droši un stabili sabiedrotie un partneri», Dolgopolovs atgādina. Taču, kamēr citi uzskatīs Saskaņu par «Kremļa aģentu vai kā savādāk, ļoti grūti veidot kaut kādu sadarbības kontaktu, kaut valstij tas ir izdevīgi». Vaicāts, ko domā par iepriekšējo vēlēšanu Saskaņas kampaņas veidotāja Jurģa Liepnieka teikto, ka Saskaņa pašlaik esot tik tuvu valdībai kā vēl nekad, politikas veterāns bilst, ka viss būs atkarīgs no tā, kādi spēki būs pārstāvēti nākamajā Saeimā. «Cerēsim uz optimālo variantu priekš Latvijas valsts.» Un tas būtu? «Ja būtu Saskaņa valdībā.»

Deputāts Sergejs Potapkins, kas strādā Saeimas Ārlietu komisijā, arī iesaka sagaidīt vēlēšanu rezultātus. «Varbūt faktiski situācija būs tāda, ka nevis mums būs jādomā par sarkanām līnijām, bet pārējiem būs jāmeklē dialogs ar mums,» viņš min. Jo «ir tāda lieta kā gravitācija». Proti, ja Saskaņai būs vairāk nekā 30 vietu, bet Saeimā būs vēl 6—7 partijas, kurām katrai nebūs vairāk par 10—11, «tad ir liels jautājums, kā viņi paši savā starpā varēs vispār runāt par valdību un koalīciju». Viņš nevēlas komentēt, vai tādā gadījumā KPV un daļa ZZS varētu būt labi partneri Saskaņai.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze no ZZS ir pateicis, ka neiebilstot pret sadarbību ar Saskaņu (vēlāk gan skaidroja, ka Saeimā, nevis valdībā), un Kurzemē ZZS pat aptaujā savus vēlētājus par attieksmi pret šādu sadarbību. Savukārt Daudzes partijas Latvijai un Ventspilij biedrs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns domā — ja valdību veidotu Saskaņa ar KPV, tad «diez vai vispār gribēs zaļos zemniekus ņemt pie tāda scenārija». «Vai jūs spējat iedomāties, ka Kaimiņš, kurš visu laiku norādījis uz komunistiem, uz Lemberga atbalstītājiem, tagad gribēs ar viņiem sadarboties?» Vucāns retoriski vaicā un domīgi bilst: «Nu, varbūt…»

Atšķirībā no Brigmaņa Vucāns neietu prom «no tās partijas, kurai es piederu, — tāds jautājums nav aktuāls vispār». Vaicāts, vai pieļauj iespēju, ka ZZS varētu sašķelties jautājumā par sadarbību ar Saskaņu, viņš atbild: «Pieļauju. Bet tikai pēc vēlēšanām un tikai tad, kad rezultāti tiešām būtu tādi, ka zaļie zemnieki ir palikuši opozīcijā.» Tikai, viņaprāt, sadarboties ar Saskaņu vēlētos nevis ar Ventspili saistītie, bet drīzāk gan tie apvienības biedri Latgalē, «kuri jau šobrīd strādā ar Saskaņu pašvaldībās». Jo «Ventspilī tāda kontakta nekad nav bijis».

Vai Ždanoka atlaidīs Saeimu?

Koalīcijas veidošanu ar Saskaņu tagad pilnībā izslēdz premjerministrs Kučinskis — «nē un vēlreiz nē». Viņš pagājušonedēļ pieļāva, ka pēc vēlēšanām situācija varētu būt tik sarežģīta, ka izveidot valdību nevarēs un var nākties rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Satversme nepieļauj tautas ierosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu gadu pēc Saeimas sanākšanas, taču Valsts prezidenta tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu šādu ierobežojumu nav.

Spriežot pēc aptaujām, tik liels strupceļš, ka Saeima jāatlaiž, pēc vēlēšanām varētu tomēr nebūt. Turklāt KNAB ir paziņojis, ka līdz gada beigām nodos prokuratūrai lietu par KPV nelikumīgu finansēšanu, par ko jūnijā aizturēja Kaimiņu un partijas valdes locekli Ati Zakatistovu. Ja prokuratūra abiem cels apsūdzību, partija nonāks Gobzema faktiski vienpersoniskā vadībā un diezin vai paliks vienota. Arī citu populistisku partiju mūžs Latvijā nav bijis ilgs — Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai četros gados kopš vēlēšanām ir izšķīdusi. Pirms tam arī Zīgerista partija, kas 6. Saeimā ieguva 16 vietas, līdz nākamajām vēlēšanām jau bija izirusi.

Īsts strupceļš varētu iestāties gadījumā, ja Saeimā tomēr iekļūtu Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība. Tad Saskaņai, KPV un LKS būtu apmēram puse deputātu vietu, un bez šāda bloka atbalsta nebūtu iespējams izveidot valdību.

LKS reitings septembrī bija tikai 1,7 procenti, taču vēl mazāks tas bija 2014. gada pavasarī mēnesi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr Maskavas televīzijas kanālu atbalsts kampaņas pēdējās divās nedēļās un vēlētāju zemā aktivitāte ļāva Ždanokai iegūt 6,4% un mandātu Strasbūrā.

Tiesa, līdz pat vēlēšanu pēdējai nedēļai Krievijas televīzijas bija atturējušās slavēt LKS un drīzāk izrādījušas labvēlību Kaimiņa partijai, piemēram, iesakot vēlētājiem lasīt Dienas Biznesu, kas nekautrēdamies reklamē Saskaņu un KPV.

Ja LKS nebūs Saeimā, tad Saskaņai būtu izredzes iekļūt valdībā tikai gadījumā, ja tā tiešām iegūtu vairāk par 30 mandātiem un arī Kaimiņa partija saņemtu daudz plašāku atbalstu, nekā uzrāda aptaujas. Taču, jo lielāka vēlētāju aktivitāte un jo mazāk balsu būs izniekots sīkpartijām, kuru nebūs Saeimā, jo mazāks šāds risks.