Kartēs ir iezīmēts mežs vai pļava, bet dabā tā vairs nav — to atklāj dabas eksperti, kājām izstaigājot Latviju un uzskaitot biotopu bagātības. Vēlāk valstij būs jāsaprot, kā glābt vērtīgo un skaisto, kas izzūd mūsu acu priekšā
Nezinātājs nekad nesaprastu, par ko aiz sajūsmas spiegt kādā saules apspīdētā klajumiņā netālu no Kolkasraga priežu takas. Padomju laikā te bijusi armijas mācību šautuve, tagad — izcils biotops, par ko priecājas bioloģijas zinātņu doktori Brigita Laime un Didzis Tjarve. «Tā ir pelēkā kāpa,» saka Brigita. Nosaukums ir pelēcīgā kladoniju ģints ķērpja dēļ, kas klāj zemi. Kādu brīdi vērojam, kā sīkā bedrītē, kas tikai dažu milimetru diametrā, put smiltis. Tur skudrulauva, ar žokļiem mētājot smiltis, aprok savu dienišķo maltīti — skudru. Brigita aizved līdz kādam augam spirdzinošā zaļumā, kas klāj kāpas kā mīksts paklājs. Tā ir miltene, kas var izplesties līdz pat metram un sasniegt 60 gadu vecumu. «Šis nelielais, necilais pleķītis ir absolūti unikāls Eiropas mērogā,» saka zinātniece.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.