Negaršīgu šniceli Vīnē, man liekas, nemaz nevar dabūt, ja nu kādā pilnīgi tūristu apsēstā vietā un negadījuma pēc. Taču ir arī īpašās šniceļu vietas
Vīnei piestāv zelts. Tas ir visur. Klimta Skūpstā un zelta lapiņu bumbā virs Secesijas muzeja, kur šis par suvenīru kļuvušais šedevrs apskatāms, un Oto Vāgnera celtās Svētā Leopolda baznīcas rotājumos. Un Vīnes šnicelē. Pirmoreiz īstu Vīnes šniceli baudīju netālu no tā paša Secesijas muzeja, vienā no Našķu tirgus (Naschmarkt) ūķīšiem, un panējuma maizes skrumšķīši saulē mirdzēja kā tīrs zelts. Zeltaina bija arī eļļas un etiķa mērcīte pāri vienkāršajiem salātiem — rupji sagriezti vārīti kartupeļi, skāba gurķa šķēlītes un sīpoli.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.