Johanniterštrāses stāsti • IR.lv

Johanniterštrāses stāsti

2
Valentīna Freimane (pa labi) ar laikraksta Komunists korespondenti un vēlāko cenzori Valentīnu Franci redakcijas sarīkojumā 1958.gadā
Edīte Tišheizere

Teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane (1922—2018) padomju gados bija mūsu «logs uz Eiropu» — pasaules mēroga personība ar skaidru skatu uz dzīvi un cilvēkiem

Ja Berlīnē izkāpj no U1 līnijas pieturā Prinzenstrasse un pa to pašu Prinča ielu iet garām parkam ar peldētavu, nogriežas pa labi, tad drīz vien ir klāt namu ieloks. Viens no tiem ir Johanniterštrāse 3 — pie ārdurvīm, sameklējot zīmīti «Dr. Valentina Freimane», jāzvana, un taps atvērts. Daži pakāpieni uz augšu, garš, tumšs gaitenis, bet vienās durvīs jau stāv Valentīna Freimane. To ceļu un galamērķi zina daudzi, jo, arī dzīvodama Berlīnē, viņa gribēja zināt par visu, kas notiek Latvijā, gaidīja ciemiņus un kāri izprašņāja.

Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!


Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu