Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača mēģinājumi noskaidrot, kas noticis ar represēto un emigrējušo latviešu mākslas darbiem, noslēdzies ar apjomīgu pētījumu par Latvijas izlaupīšanu
Milda Brehmane-Štengele bija viena no nedaudzajām Nacionālās operas solistēm, kura kara beigās neemigrēja. 1945. gadā kādā janvāra naktī Smerš (sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvaldes) karavīri viņu apcietināja. Pēc tam, kad LPSR formālais vadītājs Augusts Kirhenšteins PSRS iekšlietu komisāram un ilggadējam čekas vadītājam Berijam aizlika vārdu par operdziedātāju, viņu tā paša gada jūnijā atbrīvoja. Taču dzīvokļa, kur atgriezties, vairs nebija. To bija ieņēmis toreizējais Rīgas pilsētas garnizona komandants. Fotogrāfijas un partitūras ar pasaulslavenu diriģentu norādēm sadedzināja. Bet dārglietas, gleznas, aptuveni 200 grāmatu, tāpat fotoaparāts un VEF radiouztvērējs — viss bija pazudis.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.