Pretošanās kustības vēstures apzināšanās ir cieši saistīta ar nācijas pašapziņu. Tā uzskata Ugāles uzņēmējs Andrejs Ķeizars, kurš izveidojis muzeju Rubeņa bataljonam. Latvijai tās simtgadē viņš kopā ar citiem kurzemniekiem gatavojas dāvināt pilnveidotu Nacionālās pretošanās muzeju
Zemnīca, paslēpta Usmas mežos netālu no Ilziķu ezera, ir tumša un auksta. Tajā ir tik vien kā koka galds, divstāvu gulta un karogs pie sienas. 1944. gada rudenī no šīs barakas 27 gadus vecais leitnants Roberts Rubenis komandēja paša izveidoto bataljonu. 650 vīru, kuriem bija jākļūst par daļu no atjaunotās Latvijas valsts armijas. Kad 1944. gada 14. novembrī ģenerāli Jāni Kureli, kurš mēģināja veidot šo armiju, un viņam pakļautos karavīrus Puzē arestēja, rubenieši nolēma nepadoties un turpināja kaujas līdz pat 9. decembrim. Rubenis gūto ievainojumu dēļ mira, bet viņa karavīri Kurzemē vēl mēnešiem un daudzi pat gadiem ilgi pretojās okupācijas varām, cerot uz Latvijas Republikas atjaunošanu.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.