Islandieši mīl savu valodu. Ja tajā var iztulkot Šekspīru, tad tā ir pietiekami liela Šekspīram, pašapzinīgi izsaucas rakstnieks Sjouns. Kā tipisks islandietis, viņš tic dabas spēkiem un ir sacerējis vārdus Bjorkas dziesmām
Deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitie gadi Islandē. Lauku mācītājs Baldrs nomedī lapsu, abus negaidīti pārsteidz lavīna. Ledus un sniega kapā medījums pēkšņi sāk runāt… Bet Fridrihs, dabaszinātņu students Kopenhāgenā, ir atgriezies vecāku mājās Baldra draudzē un no sabiedrības nicinājuma glābj Abu, meiteni, kas neizsakās visiem saprotamā valodā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.