Popularizē Roju
Jānis (25) mācījās tikai 4. klasē, kad ģimene izlēma no Rīgas pārcelties uz Roju. Vecāki bija atguvuši dzimtas īpašumu — zvejnieka mājiņu pie jūras. Astoņus gadus braukāja turp un atpakaļ. Taču arvien grūtāk kļuva katru svētdienas vakaru atvadīties no skaistās vietas, ar trim bērniem mašīnā atgriezties galvaspilsētā. Viņi bija sadraudzējušies arī ar kaimiņiem, kuru izslavētais kurzemnieku skarbums izrādījās tika poza. Lielajā ģimenes apspriedē izvēle krita par labu palikšanai piejūrā.
Jāņa vidējais brālis Rojā sāka mācības 2. klasē, mazākais vēl gāja bērnudārzā. Mammai, zemesgrāmatas tiesnesei, šī izšķiršanās nesa radikāli jaunu dzīves modeli: aiziešanu no valsts darba un juristes privātprakses sākšanu. Taču tagad viņa divos sasaukumos ir bijusi Rojas novada domes deputāte, priekšsēdētājas vietniece, patlaban vada Rojas dzimtsarakstu nodaļu, ar lepnumu stāsta Jānis. Tēvs mazpilsētā izveidoja sadzīves preču veikalu, televizoru un radio remontdarbnīcu — ar šīm lietām viņš bija nodarbojies arī Rīgā.
«Basketbols, mākslas skola, dziedāšana — viss uz vietas, vecākiem vairs nebija jādomā, kā izvadāt mūs pa pulciņiem. Mamma joprojām kaifo, ka svētdienās nav jābrauc prom. Arī man nekas nevar būt labāks, kā pēc Rīgā pavadītas dienas atbraukt šurp, vakarā ieskriet jūrā nopeldēties,» atzīstas Jānis.
Blakus vecajai koka mājiņai, no kuras pagalma redzams jūras klajs, ģimene tagad ir uzbūvējusi jaunu divstāvu ēku. Tās pirmajā stāvā ir mammas birojs un tēva darbnīca, bet otrajā — istabas visiem trim puišiem. Vidējais brālis šobrīd jau studē Skotijā, jaunākais — Turības filiālē Talsos. Jānis, paspējis pabeigt Rīgas Celtniecības koledžu un iegūt arhitekta izglītību RISEBA, darba dēļ ar vienu kāju ir galvaspilsētā, taču nevienu brīdi nejūtoties kā rīdzinieks. Visas brīvdienas un atvaļinājumi paiet Rojā, ja iespējams, ģimenes vecākais dēls paliek tur attālināti pastrādāt arī darbdienās. Šai vietai pieder viņa sirds, katru vasaru Jānis cenšas realizēt kādu Rojai noderīgu projektu.
Pats pirmais — viņš apzināja ciemā populāros privātmāju metālkaluma vārtiņus ar stilizētiem jūras viļņu, saules un zemes horizonta attēliem. Gadās, ka metāla vārtiņos ieraugāmi pat kuģu vai automašīnu silueti, Jānis ar brīvu roku uz papīra uzskicē attēlu. Viņš saskaitīja, ka Rojā šādu vārtiņu ir vairāk nekā 50, katrs nedaudz atšķirīgi noformēts. Izrādās — jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem tie metināti vietējā kuģu remonta rūpnīcā. Autoru gan nav izdevies noskaidrot, visticamāk, tie bijuši vairāki. «Nedēļas nogalē sarīkoju ballīti kursabiedriem, sarasējām,» viņš stāsta, kā uz papīra uzlicis 18 vārtiņu attēlus, ko 2011. gadā kopā ar fotogrāfijām izstādīja Rojas Jūras zvejniecības muzejā.
Nākamajā vasarā uz kapusvētkiem turpat muzejā tika atklāta līdzīga izstāde par Rojas novada kapsētām. «Kaltenē vien ir trīs kapsētas, katrā glabāja citas dzimtas piederīgos. Jā, tās bija lielo kuģu būvētāju dzimtas. Kaltenē uz kapakmeņiem un krustiem ir arī māju nosaukumi, ne Rojā, ne Ģipkā nav tādas tradīcijas.»
No 2013. gada, kad Jānis jau mācījās augstskolā, viņš kopā ar studiju biedreni Kristīni Obodovu un domubiedriem no RTU Rojā organizēja studentu vasaras skolas. «Gulēšana — Rojas stadiona tribīnēs. Izklausās dīvaini, bet tur patiešām ir divas telpas ar labierīcībām, pašvaldība tās izīrē.»
Sākumā sadarbojoties RISEBA un RTU studentiem, vēlāk pārtopot par RISEBA starptautisko vasaras skolu, notikušas teorētiskās un praktiskās darbnīcas arhitektūras un audiovizuālās mediju māk-slas studentiem. Starptautiskajās nometnēs Rojā viesojušies jaunieši no Uzbekistānas, Kazahstānas, Moldovas, Bulgārijas, Turcijas un Baltkrievijas.
Rojas pašvaldība arvien bijusi atsaucīga, atzīmē Jānis, un šīs nometnes devušas ciemam arī praktisku pienesumu. Piemēram, aizņemoties no sociālā dienesta kruķus un invalīdu ratiņus, jaunieši pārbaudījuši pašvaldības iestāžu ēku pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būvējuši instalācijas un šūpoles, labiekārtojuši pieejas jūrai, plānojuši autostāvvietu izvietojumu pilsētā, dizainējuši norāžu zīmes pilsētas objektiem un mākslas festivālam RojaL.
Bet pagājušovasar Jānis līdzīgu nometni sarīkoja Rīgas korim Norise, kurā sācis dziedāt. Vietējiem iedzīvotājiem tika bezmaksas koncerts Kaltenes baznīcā. Otrs — brīvā dabā, laukumā pie Rojas Kultūras nama, «ko pats esmu projektējis un labiekārtojis». Jānis stāsta: «Salikām lampas starp lielajiem ozoliem un dziedājām, no sākuma atnāca 30 cilvēku, pēc tam saradās vairāk un vairāk.»
Ko viņš Rojā sarīkos nākamajā vasarā? «Kaut ko jau izdomāšu,» puisis atbild piesardzīgi, bet liekot nojaust, ka galvā jau veidojas kāds plāns. «Nedēļas nogalēs Rojā visu laiku kaut kas notiek. Kopā ar aktīvajiem Rojas jauniešiem pavisam nesen sākām Ideju vakaru tradīciju, lai papildinātu brīvdienu aktivitātes ar mums saistošām nodarbēm. Nupat bija spēles Katanas ieceļotāji turnīrs, pirms dažām nedēļām — paslēpes ar automašīnām.» Kas tās tādas? «Gluži oficiāls pasākums: uztaisījām feisbuka notikumu, karti, novilkām robežu. Tādas pašas paslēpes, tikai ar mašīnām. Kad piebrauc klāt, tu esi atrasts!»
Kāpēc Roja?
Latvija ir kompakta — te viss harmoniskai dzīvei ir rokas stiepiena attālumā.
Moto: lai labs tiek atdarīts ar labu!
Pagaidām nav neviena komentāra