Artis Daugins

Būvē elektrokartingus

Piektdienas vakarā elektrokartinga halle Liepājā ir bērnu pilna. «Ballīte?» vaicāju. «Šovakar veselas trīs,» atbild Artis (30). Lai gan pulk-stenis ir jau krietni pāri astoņiem, viņa darba diena vēl nav galā. Ja nenotiks ieplānotā tikšanās, pēc mūsu sarunas viņš tomēr ies mājās. Ar kājām. Kopš paša uzņēmumā būvēto elektroriteni kāds nopirka, Artis lielākoties staigā kājām. Liepāja tam ir ideāli piemērota vieta.

Pirms pieciem gadiem Artis sāka savu uzņēmējdarbību, izveidojot elektroriteņu nomu. Tā bija iespēja iepazīstināt plašāku sabiedrību ar salīdzinoši maz zināmajām elektrotransporta tehnoloģijām. Mērķis bija ambiciozs. «Es gribēju, lai Liepāja ir pirmā pilsēta pasaulē, kas izmanto Tesla automobiļus kā taksometrus.» Bija jau vienojies ar uzņēmuma viceprezidentu par iespējamu auto pirkšanu. Tomēr investoru nebija, un arī bankas negrasījās tik apjomīgu ideju kreditēt jaunam uzņēmējam.

Kāpēc elektroauto? Pabeidzis mākslas skolu, piecus gadus nostrādāja par reklāmas projektētāju — zīmēja, izgatavoja un arī uzstādīja dažādus reklāmas materiālus. Pāris mēnešus padzīvoja arī Nīderlandē. «Gribēju saprast, ko nozīmē būt latvietim ārzemēs.» Tomēr, atbraucot mājās, saprata, ka gribas Latvijā paveikt ko fundamentālu. Izdarīt to, kas nevienam pirms viņa vēl nav izdevies. «Aizgāju no visiem darbiem un gandrīz gadu biju mājās, meklēju visu pieejamo informāciju, tulkoju no dažādām valodām.» 1898. gadā puse no ASV reģistrētajiem auto bija ar elektrību darbināmi. Joprojām nav pārspēti neskaitāmi ar elektroauto sasniegti ātruma rekordi, viņš stāsta. Tomēr kādam joprojām ir izdevīgi, ka lejam savos auto no naftas iegūto degvielu. «120 gadus esam čakarēti!»

Atlika pārliecināt ne tikai sabiedrību, bet arī potenciālos partnerus. Investorus interesē nevis ideja vai produkts, bet komanda un tās līderis, kas ir gatavs «to vilcienu vilkt». Arta ziņā kopš uzņēmuma pirmsākumiem ir tehnoloģijas, par biznesa attīstību atbildēja partneris. Ātri nolēma, ka riteņi jābūvē uz vietas, nevis tikai jāsamontē no citviet pasaulē saražotām detaļām. Pasūtīt detaļas no ārzemēm bija pārāk liels risks — atliek vienai piegādei kavēties, un viss plāns nobrūk. Ar laiku radās doma pašu būvētos riteņus arī pārdot, ne tikai iznomāt. Taču Artis turpināja meklēt veidu, kā par elektrotehnoloģijām izglītot vēl vairāk cilvēku. «To, kurš brauc ar poršu, baigi jāpielauž, lai viņš uzkāptu uz riteņa.»

Ienāca prātā doma taisīt kartingus. Šādai hallei nav vajadzīga īpaša telpu pielāgošana vai papildu ventilācija. «Tu nemāki, tu nezini, tev nav naudas,» par šo ideju teica tā brīža partneris. Tomēr Artim izdevās pārliecināt Latvijas Automobiļu federācijas prezidentu Jāni Krastiņu, ka kopā ar komandu varēs uzbūvēt kartingu, kas ātrumu 100 km/h spēs sasniegt trijās sekundēs. Federācija piešķīra naudu. Un arī partneris noticēja.

Bet drīz viņu ceļi šķīrās un Artim palika ne tikai riteņu bizness, bet arī ievērojamas saistības. 25 gadi un 50 tūkstošu liela atbildība gan pret darbiniekiem un piegādātājiem, gan valsti.

Brīdī, kad uzņēmums nonāca finansiālās grūtībās, Artis nolēma VID izmantot kā kreditoru — nodokļu nomaksai paredzētos līdzekļus ieguldīja uzņēmuma attīstībā un maksāja soda procentus. «Man bija izvēle — teikt savai komandai: ejam mājās un pēc pusgada skatīsimies, kas būs, vai izmantot šo naudu.» Parāds tagad atdots. Un ir jauns partneris. Artis uzrunāja Ģirtu Cēlāju, pie kura pēc padoma bija gājis jau agrāk. «Viņš iepriekš man vienmēr bija teicis — tur nav naudas. Bet par kartingiem uzreiz prasīja — cik tev vajag?» Pēc izbrauciena ar prototipu piekrita partnerībai.

Lai gan nu jau uzņēmuma apgrozījums ir ievērojami pieaudzis, top halles Brēmenē, Viļņā un interese nākusi pat no Lasvegasas un Dubaijas, Artis uzsver, ka pašu lielākā investīcija ir nenormāli liels darbs. Pēc tam, kad divas halles jau iespējams novērtēt dzīvē — gan Rīgā, gan Liepājā —, partneru piesaiste ir daudz vienkāršāka. Šobrīd viņi vairāk nodarbojas ar projektēšanu — piedāvā gatavu halles projektu, kuru precīzi īstenojot, iespējams izveidot pelnošu uzņēmumu, stāsta Artis. Toties, lai atvērtu pirmo kartinga halli tirdzniecības centrā Rīgā, viņi četratā vairākas nedēļas pat nakšņoja tajā. Brāļi, Artis neminstinoties saka, kad jautāju par viņa lielāko atbalstu. Gan ģimene, gan cilvēki, kas noticējuši idejām un uzticas tām jau vairākus gadus, ir tie, kas motivē no rīta celties pat tad, kad liekas — tūlīt jau asinis tecēs pa degunu. «Ne reizi neesmu bijis atvaļinājumā. 15—16 stundu dienā septiņas dienas nedēļā.» Tev arī pašam ir elektromotors iekšā, vaicāju. Nē, viņš smejas. Atbildība pret citiem cilvēkiem un milzīga ticība savai idejai.

Elektrokartingi ir tikai otrais posms Arta lielajā plānā. «Esmu nolēmis veltīt desmit gadus no savas dzīves tam, lai pierādītu, ka cilvēki var divas trīs reizes lētāk un dabai draudzīgāk pārvietoties ar elektroauto. Pieci no tiem jau pagājuši.» Nākamais ir veidot elektroneatkarīgas mājas, kurās atjaunojamos energoresursus uzkrātu velosipēdos un kartingos jau nokalpojušās baterijas. «Pēc dažiem gadiem baterijas jāmaina, tomēr tās vēl var izmantot saules un vēja enerģijas uzkrāšanai,» viņš skaidro. Vēlāk varētu jau veidot mājsaimniecību kompleksus, kas spētu savstarpēji sadarboties.

Piektais posms — energoefektīva pilsēta, kurā gan mājsaimniecības, gan transports darbojas neatkarīgi. Artis cer, ka vēl pēc desmit gadiem par šādu vietu izveidos dzimtos Kalnus, nelielu ciematu netālu no Saldus. Savulaik izveidots tukšā vietā, tas varētu kļūt par pirmo elektroneatkarīgo pilsētu Latvijā, viņš spriež. Vai nav bail no lielām idejām? «Nevari cerēt, ka apprecēsies ar meiteni, ja neuzlūgsi viņu uz randiņu,» viņš smejas. Lai pārliecinātu citus par savām idejām, arī māka vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas ir ļoti svarīga. Tomēr Artis saka — ir pieradis būt negaidīts, nevēlams un nesaprasts. Jau mākslas skolā iemācījies, ka jāatrod pašam savs izpausmes veids, pat ja citi to nesapratīs.

Kāpēc Liepāja?

Ikdienā liels ieguvums ir zināma vide un savi cilvēki apkārt.

Moto: lai pārliecinātu par savu ideju investorus, jāspēj pārdot sapni.