Pret zaptes burkas zagļiem vērsties ar visu likuma bardzību, bet bezspēcīgi noplātīt rokas par liela mēroga korupcijas vai citu smagu un grūti atklājamu noziegumu izmeklēšanas neveiksmēm — tā jau ir kļuvusi par Latvijas tiesībsargu publiskā tēla neatņemamu, nožēlojamu sastāvdaļu. Kad ik pa brīdim šo jautājumu publiski iztirzā, visi vaino cits citu — prokurori izmeklētājus, izmeklētāji tiesas, bet visi kā viens valdību par naudas nedošanu un Saeimu par likumdošanas brāķiem. Cilvēkam, kas nav iesvaidīts Krimināllikuma niansēs, grūti vispār orientēties šajās pašaizsardzības meistarklasēs, un galu galā viss paliek pa vecam, jo svarīgākais ir mundiera gods, nevis sabiedrības labums. Tīri papīri slēpj birokrātisku tukšgaitu un neapmierinošus rezultātus.
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.