Rēzeknes patrioti

Krīzes laikā Rēzeknē likvidētais IT uzņēmums deva atspērienu diviem rēzekniešiem, kuri atvēra savu programmētāju firmu un tagad ar to iekarojuši gan vietējo, gan ārvalstu tirgu

Rēzeknes informācijas tehnoloģiju uzņēmums MS-IDI pierāda sen zināmo patiesību – vieta nekad tukša nepaliek. Nikolaja Pušņakova un Valērija Šerkina firma dzima, jo pilsētu Latgales sirdī bija pametis liels šīs nozares spēlētājs. Nikolajs stāsta, ka pirms gandrīz desmit gadiem vienai no lielākajām IT kompānijām Dati bija filiāle Rēzeknē, kurā puiši strādāja. 2007. gadā to iegādājās Exigen Group, kas ekonomiskās krīze sākumā 2008. gadā filiāli slēdza. Taču Nikolajs ar biedriem bez darba nepalika – pasūtījumi bija, un puiši turpināja strādāt kā pašnodarbinātie. Augot pasūtījumiem, 2010. gadā entuziasti saprata, ka jādibina savs uzņēmums.

Rēzeknes Augstskolas dienesta viesnīcā, kurā iekārtojies uzņēmums, to meklējot, lauzu mēli, burtodama firmas nosaukumu. Nikolajs saka – tolaik, ejot uz Uzņēmumu reģistru, par nosaukumu daudz neesot domājuši. Nolēmuši, lai vārds apzīmē to, ar ko firma nodarbojas, Nikolajs atšifrē MS-IDI nozīmi – multifunkcionālās sistēmas un inovācijas risinājumi internetam (innovative development – angļu val.) . Pirms pāris gadiem prātojuši ne pārāk skanīgo nosaukumu mainīt, bet tagad šī doma atmesta, jo MS-IDI pazīst gan valsts, gan privātajā sektorā, arī ārvalstīs.

Izauguši inkubatorā

Sākot biznesu, sava kapitāla puišiem gandrīz nebija. Dibinot firmu, viņi vērsās Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur bija īpaša programma jauniem uzņēmējiem, un saņēma naudu pirmā servera iegādei. Nikolajs stāsta, ka tolaik nebija iespēju serveri nomāt, tapēc pirkts savs.

Kredītus nav ņēmuši, bet visu nopelnīto ieguldījuši tālākā attīstībā. Tā viņi dara joprojām.

MS-IDI ir savā ziņā uzaudzis biznesa inkubatorā – pirmos četrus gadus mitinājas inkubatorā Ideju viesnīca. Firmas adrese ir joprojām tā pati, tikai mērogs cits – sākumā Nikolajs ar komandu mita 18 kvadrātmetros, bet tagad īrē visu ēkas pirmo stāvu.

Inkubators bijis atspaids, jo pašiem nebija jālauza galva par telpām, grāmatvedības un sekretāra pakalpojumiem. «Tas palīdzēja attīstībai, jo samazināja izmaksas.» Tomēr, runājot par inkubatoru, Nikolajs saka – gribējās vairāk mentoru palīdzības, piemēram, mārketinga jomā. Arī birokrātija bijusi liela.

Birokrātija joprojām, pēc Nikolaja domām, ir viena no lietām, kas bremzē straujāku attīstību. Viņš aicina paskatīties Krievijas un Igaunijas virzienā, kur IT jomā, kas ir strauji augoša, uzņēmumi tiek maksimāli atbalstīti, piemēram, ar nodokļu atlaidēm. Agrāk MS-IDI sadarbojās ar Krieviju, bet nu vairs ne, jo tur priekšroku dod vietējiem IT uzņēmumiem. Nikolajs stāsta, ka šajās kaimiņu valstīs ir stipras mentoru programmas, kā arī naudas apgūšana ir mērķēta uz attīstību, samazinot birokrātiju.

«Mūs šobrīd neinteresē nauda kā nauda, mūs interesē pieredze – lai ir cilvēks, kas var pateikt, vai šis solis būs pareizs vai kļūdains,» skaidro Nikolajs. Arī iegūstot ES naudu, nereti nākas tērēt laiku birokrātiskiem procesiem, lai izvēlētos pareizos vārdus pieteikumā un visu nekļūdīgi noformētu. Nikolajs saka – gadās, ka pieteikumu atsaka nepareiza noformējuma dēļ, bet nepakonsultē, kas būtu jāmaina vai jālabo.

Pasaules uzlabotāji

Tomēr, neraugoties uz grūtībām, uzņēmums aug – kopš atkopšanās no krīzes, ik gadu apgrozījums gandrīz dubultots. 2013. gadā tie bija 128 tūkstoši eiro, gadu vēlāk jau 257 tūkstoši, un 2015. gadā – vairāk nekā pusmiljons. Pērn gan kāpums bijis mazāks, bet Nikolajs precīzus skaitļus vēl nenosauc, grāmatvedība pašlaik strādā pie gada pārskata. Viņš spriež, ka nākamie trīs gadi firmai būs izrāviena spurts, kad tā pāries jaunā līmenī.

MS-IDI pamatlieta ir specializētu programmatūru izveide – tās ir programmas dažādiem biznesa vai administrācijas procesiem. Piemēram, jauns vai jau sen strādājošs uzņēmums vēlas digitalizēties, un MS-IDI var viņam palīdzēt. To var izdarīt, modernizējot dokumentu apriti, grāmatvedības sistēmas un finanšu pārvaldības sistēmas.  Taču uzņēmums veido arī jaunus produktus – mājaslapas, mobilās lietotnes, maijā laidīs klajā arī pašu radītu datorspēli.

Viens no lielākajiem MS-IDI klientiem ir firma Lielbritānijā, kas nodarbojas ar finanšu lietām, pārskaitījumiem. Rēzeknieši ir izveidojuši viņiem sistēmu, kas pārvalda tās iekšējos procesus un klientu vadību. Sadarbība ilgst ne pirmo gadu, britiem izveidota arī mobilā vietne, mājaslapa. MS-IDI klients ir arī Latvijas Banka, kurai izstrādāta biržas spēle. To pēc aptuveni pusgada varēs aplūkot Latvijas Bankas muzejā.

Vēl cits klients ir transporta uzņēmuma Norma-A, dažus no partneriem uzskaita Nikolajs. «Tie ir projekti, ar kuriem paši lepojamies, un klienti ir apmierināti», taču tie nav vienīgie, uzsver uzņēmējs.

Viena no sfērām, kurai uzņēmums vēlas pievērsties, ir pasaules uzlabošana, kā Nikolajs smejas. Rēzeknieši strādā pie programmatūras, kas spētu optimizēt resursus, tā dēvētās viedās mājas vai viedās pilsētas (smart house, smart city – angļu val.). Piemēram, Rēzeknē vai kādā citā pilsētā varētu optimizēt pilsētas apgaismojumu. Tas reaģētu ne tikai uz dabisko apgaismojumu, bet arī uz cilvēku plūsmu – ja iela tukša, tad arī gaisma nedeg, bet, kolīdz parādās cilvēks, tā iela apgaismojas. Šajā jomā Nikolajam jau ir pieredze, un viņi vēlas uztaisīt produktu, kas būtu piemērots Latvijai, bet vēlāk piedāvāt arī ārzemju tirgiem.

«Ir populāri domāt, kā uzlabot pasauli, un mēs arī tajā virzienā skatāmies,» saka Nikolajs. Taču, ja nevari parādīt, ko uzņēmums ir paveicis savās mājās, iekšējā tirgū, tad iekļūt ārzemju tirgos ir grūti. Tāpēc sākumā, domājot par gudro tehnoloģiju izstrādi, MS-IDI mēģinās radīt to Latvijai un pielietot uz vietas un vērtēt, vai izdevies kas derīgs un tiešām izmantojams. Nikolajs cer, ka šādi projekti interesēs arī valsti.

Dod darbu vietējiem

Katra gada darbu uzņēmums izvērtē. Nikolajs stāsta, ka līdz šim viens no svarīgiem uzdevumiem bija komandas izveidošana. Nu var teikt, ka stipra komanda ir savākta un visi spējīgi radīt jaunas lietas. MS-IDI strādā rēzeknieši un tuvējās apkaimes cilvēki. Vadītājs teic – atlasot kadrus, ņem vērā to, vai cilvēks ir ieinteresēts palikt un strādāt Rēzeknē, vēlas attīstīties pats un attīstīt arī uzņēmumu.

Nikolajs pats mācījies Rēzeknes Augstskolā, vēlāk maģistrantūrā programmēšanu apguvis Rīgā, Transporta un sakaru institūtā. Savus speciālistus uzņēmums sagatavo, sadarbojoties ar Rēzeknes Augstskolu, taču Nikolajs neslēpj – atnākušie pašiem vēl gadus divus jāmāca. Studējušajiem teorētiskā bāze ir laba, bet trūkst praktisko iemaņu. «Diemžēm izglītības līmenis nav pietiekams, lai cilvēks atnāktu un uzreiz sāktu strādāt,» saka speciālists.

Strādājot ar jauno darbinieku, Nikolajs ar kolēģiem pievērš uzmanību gan IT jomas tendencēm, gan klientu vēlmēm, kā arī jauniesauktā interesēm. «Kopīgi meklējam mērķus, kas interesē gan uzņēmumu, gan darbinieku.» Arī vidi mēģina radīt tādu, lai cilvēkiem būtu vēlme nākt un strādāt, piemēram, atpūtas telpā ir spēļu konsole, kas ļauj gan izklaidēties, gan mudina domāt par kāda jauna produkta radīšanu.

Taču nākas saskarties arī ar konkurenci darbinieku pārvilināšanā. Nikolajs stāsta, ka pieprasījums pēc labiem programmētājiem ir liels, arī uz Rīgu, kas nemaz tik tālu neatrodas, var braukt strādāt. «Labu darbinieku trūkst.» Turklāt Latvijā kadrus medī arī ārzemju kompānijas, kuras pie sevis vilina ar krietni lielākām algām, nekā vietējie uzņēmumi spēj piedāvāt. MS-IDI šobrīd strādā padsmit darbinieku, nule atvērta filiāle arī Daugavpilī.

Runājot par nākotni, Nikolajs stāsta, ka skatās eksporta virzienā. Pērn tas veidoja apmēram 40% no apgrozījuma, bet gribas līmeni kāpināt. Lai ideju īstenotu, uzņēmums, neraugoties uz Lielbritānijas lēmumu pamest Eiropas Savienību, jau šogad cer atvērt meitasfirmu Anglijā. Nikolajs stāsta, ka prakse rāda –  Lielbritānijā bāzētiem uzņēmumiem ir vieglāk ielauzties Eiropas tirgū, tāpēc rēzeknieši mēģinās iet šo ceļu. Iecerēts atvērt filiāli arī Rīgā. Ideju daudz!

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Katra diena ir jauns izaicinājums un atbildība par cilvēkiem, kas pie tevis strādā.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Mēģinājums visus ikdienas darbus paveikt pašam, tērējot tam laiku un nedeleģējot atbildību citiem.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Jāsaprot, vai produkts, kuru grib ražot, būs kādam vajadzīgs. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka lieki iztērēta nauda un spēki.