Lielvārds no mācību grāmatu apgāda 25 gados izaudzis līdz izglītības uzņēmumam, kurš piedāvā ne tikai drukāto skolas lasāmvielu, bet arī digitālo bibliotēku un inovāciju kursus. «Nākotnē viss būs digitāls»
Kompetences centrā Lielvārds Rīgā, pie Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas, ienācē-ju sagaida divi milzīgi ekrāni, kuros slīd digitālās mācību grāmatu krātuves Soma.lv lappuses. Arhitekta Mārtiņa Pīlēna ergonomiski dizainēto telpu dziļumā notiek skolotāju kursi. ActivInspire programmatūru apgūst četri pedagogi, viņi mērojuši 220 km no Vārkavas vidusskolas, kurā mācās 150 bērnu. Pašvaldība atbalstījusi jauno tehnoloģiju kursus. «Mēs esam tie, kuriem klasē tūlīt būs interaktīvās tāfeles. Redzu tām tiešām lielu pielietojumu!» priecīgi stāsta viena no skolotājām.
«Skolotāji ir sapratuši, ka pedagogs, kurš prot izmantot tehnoloģijas, ir konkurētspējīgāks,» klausoties smaida iestādes namatēvs Aivars Gribusts. Kompetences centru, investējot 100 000 eiro, 2014. gadā atklāja viņa vadītais izglītības uzņēmums Lielvārds, kam mācību grāmatu apgāda vārds jau gadsimtu mijā šķita par šauru. «Mums ir jauno produktu attīstības daļa, kurā top mācību saturs, ir mācību līdzekļu attīstības daļa, kura no citu pasaules valstu ražotājiem izvēlas mācību līdzekļus, ko aprobēt. Ir izglītības tehnoloģiju daļa – digitālie rīki un programmatūra. Un ceturtā – pedagogu profesionālā pilnveide, šis kompetences centrs,» skaidro Gribusts.
No skolotāju dzimtas
«Mūsu konkurētspējas pamats gadiem pāri ir bijis – ļoti laba sapratne, ko no mums vēlas sagaidīt izglītības nozare, jo paši esam no tās nākuši. Diezgan labi izprotam ne tikai izteiktās, bet arī iedomātās vēlmes, kas nodrošina ilglaicīgo darbību,» Aivars Gribusts runā ar pārliecību.
Pirms diviem gadiem Lielvārdē, kur joprojām ir uzņēmuma galvenais birojs, Lielvārds nodibinājis arī interešu izglītības centru bērniem, tur pieejami pulciņi vietējiem un ekskursijas viesiem. «3D printeri, mikroskopi, sensori, ar kuriem var mērīt skaņu un apgaismojuma intensitāti, tie skolās jau ir ļoti populāri. Miniatūra, droša virpiņa, figūrzāģis,» boss arī Rīgā var nodemonstrēt rīkus, ko ražo sadarbības partneri Austrijā.
«Vēlamies izstrādāt un skolām piedāvāt jaunu mācību priekšmetu Dizains un tehnoloģija 10-12 gadus veciem skolēniem, kurā būtu gan grafiskā dizaina lietas, gan tehnoloģijas, gan robotika. Kritiskajā vecuma posmā, kad grūti noturēt skolēnu interesi un zinātkāri, tāds integrēts kurss palīdzētu rast motivāciju. Šī ideja radusies, kolēģiem darbojoties ar bērniem interešu izglītības centrā.»
Var redzēt, ka viņš šajā vidē jūtas kā pīle ūdenī. Pats skolā darbu sācis 1984. gadā. Tūdaļ pēc Latvijas Universitātes fizmatu absolvēšanas kļuva par fizikas skolotāju dzimtajā Lielvārdes vidusskolā. «Tēvs bija skolas direktors un vēstures skolotājs, mamma – bioloģijas skolotāja. Abi vecāki nākuši no Latgales, studēja pedagoģiju Daugavpilī, bet 50. gados jauniešus mērķtiecīgi sāka sūtīt darbā tuvāk Rīgai. Lielvārdē dzīvoju no piecu gadu vecuma.» «Klikšķis» par pedagoga darbu radies, mācoties 10. klasē, kad tēvam un mammai blakus kā fizikas skolotājs parādījies Aivara vecākais brālis Andris. «70. gadu nogalē skolās ienāca jauna skolotāju paaudze, atraktīvi un inovatīvi,» viņš atceras. Gājis brāļa pēdās, Aivars 1986. gadā Lielvārdē izveidoja pirmo informātikas kabinetu Latvijā.
Par nākamo lielo «klikšķi» uzskata 10 dienu braucienu uz Lielbritāniju, Londonu, 1987. gadā, toreiz vēl PSRS delegācijā. «Igaunijas PSR izglītības ministre, divi vīri no Kijevas un vienkāršs lauku skolotājs no Latvijas – laikam grupai vajadzēja būt pietiekami dažādai,» viņš pasmaida. «Bija Gorbačova un Tečeres attiecību atkusnis, sākās sadarbība ar Britu Padomi, kas mūs uzņēma. Apmeklējām datoru ražotnes, izglītības programmatūras veidotājus. Bijām arī Kembridžā un Oksfordā. Tas man deva izpratni par izglītības tehnoloģijām, mācību procesa organizāciju Rietumos – kādā veidā ir sadalīta atbildība starp valsts institūcijām, kas nosaka politiku un attīstību, un kā privātās iniciatīvas iesaistās šo uzdevumu sasniegšanā. Toreiz vēl neuzdrīkstējos domāt par savu uzņēmumu, domāju par izglītības centru, kādu skolas iniciatīvu.»
Atmodas laikā kopā ar studiju laiku profesoru Edvīnu Šilteru jaunais censonis veidoja mācību materiālus fizikā, 1989. gadā iznāca «brošūriņas un uzdevumu burtnīciņa», kā pieticīgi var definēt tagad. Bet āķis jau bija lūpā. 1991. gadā, vēl strādājot skolā, arvien nopietnāka kļuva ideja par sava uzņēmuma dibināšanu. 1992. gada 20. janvāris ir Lielvārda reģistrācijas diena. Simboliski, pirmais ražojums bija Jura Cibuļa un Lidijas Leikumas radītā latgaliešu ābece. «Ar prieku joprojām atceramies šo melnbalto grāmatu – tas bija paaudžu savienojums, ļoti interesanta pieredze. Pēc tam sāka veidoties mūsu redakcija – nevis klasiskais izdevniecības kadru sadalījums, bet uzreiz projektu grupas: autors, redaktors, salicējs. Aktīvi sākām strādāt ar autoriem, inovatīvajiem skolotājiem, augstskolu mācību spēkiem, kuri vēlējās realizēt savas radošās ieceres. 1996. gadā sadarbībā ar tipogrāfiju Jāņa sēta, toreiz progresīvāko no visām, tapa pirmā krāsainā mācību grāmata. Tas ilgu laiku bija populārākais no dabaszinību izdevumiem latviešu skolās.»
Ar bibliotēku telefonā
25 darbības gados Lielvārds izdevis ap 500 dažādu nosaukumu produktu. Var piedāvāt grāmatas un darba burtnīcas jeb, kā to apzīmē profesionālajā terminoloģijā, «mācību saturu» no pirmskolas līdz vidusskolai latviešu valodā, matemātikā, dabaszinībās, ķīmijā, bioloģijā, fizikā, ģeogrāfijā.
«Šīs ir jomas, kur mums ir ekspertu kopums, izveidota pamatplatforma, kam ik pa brīdim pieliekam klāt kādu jaunu ķieģelīti,» stāsta Aivars Gribusts. «Svarīga pēctecība: ja sākam ar 1. klasi, tad [konkrētajā priekšmetā] izdodam pilnu piedāvājumu līdz 3., 6. vai pat 9. klasei.» Katras grāmatas mūžs skolas apritē tradicionāli esot 10 gadi. «Jaunā Matemātika 7. klasei. Gandrīz 200 skolu izmanto šo grāmatu, arī Somā.lv tas ir viens no populārākajiem produktiem. Autores – Ilze France, Gunta Lāce, Evija Slokenberga, matemātikas skolotājas ar pieredzi, divas no viņām ir matemātikas zinātņu doktores. Plus mūsu komanda,» sarunas biedrs noceļ no plaukta svaigi zilu sējumiņu. «Iepriekšējo izdevām 2007. gadā.»
Ieskatāmies grāmatā. 2017. gada septītklasnieks, lai izpildītu kādu uzdevumu, saņem komandu datorā vai mobilajā ierīcē lejupielādēt bezmaksas programmatūru www.geogebra.org, tad sekot norādījumiem. «Protams, pirms 10 gadiem nekas tāds nebija iespējams,» secina izdevējs. «Nākotnē šie posmi būs vēl īsāki. Iespējams, viss process būs digitāls, varēsim vēl ātrāk reaģēt. «Cietās grāmatas» formā noteikti paliks daiļliteratūra, mākslas albumi, bet kā mācību satura elements tā vairs nebūs ilgu laiku.»
Lielvārda 25 gados radītajam saturam jau tagad jākļūst digitāli pieejamam – tā radusies ideja par platformu Soma.lv. Gan skolēnu muguras veselības, gan laikmeta prasību dēļ. Somā.lv, kas lasītājiem atvērta pagājušā gada septembrī, tiek piedāvāti ne tikai grāmatu teksti, bet arī tēmu saraksts. «Lai tad, kad skolēns mērķtiecīgi veido savas zināšanas, viņš var viegli atrast to, kas ir mācīts kādā citā klasē, bet varbūt paskrējis garām. Ja tu 9. klasē fizikā mācies par elektriskajiem lādiņiem, draugs mīļais, paskaties – 8. klasē jūs ķīmijā runājāt par atomu uzbūvi!» uzņēmēja balsī ieskanas pedagoga intonācijas. «Ar poligrāfiskajiem produktiem mēs nekad to nevarēsim izdarīt, jo skolēns nevar vest līdzi visu bibliotēku. Bet digitāla mācību platforma var būt pieejama vai nu paša mobilajā ierīcē, vai skolas datorklasē.» Saņemta priecīga reakcija no Strazdumuižas internātvidusskolas vājredzīgo un neredzīgo bērnu pedagogiem: ar teksta lasīšanas programmām tagad šos materiālus varēs izmantot viņu audzēkņi! Visas 25 gados izdotās Lielvārda mācību grāmatas publikai digitāli atvēlētas par brīvu, topošā izglītojošo videomateriālu sērija un attīstošie uzdevumi, kam vajadzīgas nopietnas investīcijas, gan būs par maksu.
«Jautājumi, kas palīdz mācīties – tā ir vēl viena sadaļa, kas pašlaik Somā tiek attīstīta. «Iedot mērķtiecīgu jautājumu sēriju, kas palīdzēs veidot izpratni, apliecinās, ko skolēns jau zina, un dos papildu enerģiju nākamajam izaicinājumam,» viņš skaidro ideju. «Nevis kļūdīties ir slikti, bet – kļūdies, dari, labo kļūdas!»
Vēl viena «paka» – darba lapu sagataves, metodiskie materiāli skolotājiem, ko viņi pēc vajadzības var izmatot, lai stundu darītu saturīgāku. Īpaši aktuāli, strādājot ar jauno paaudzi, kam uzmanības noturība ir īsāka, piebilst Aivars Gribusts.
Četri dēli biznesā
Kaut jau pasen teicis ardievas pedagoga profesijai, Aivars Gribusts šajā laikā ir nepārtraukti mācījies. Iespēju palikt izglītības vidē un darboties skolotāja lomā uzturējis citās formās: skolotāju profesionālās pilnveides kursos, jauniešu mentorprogrammās, komunikācijā ar valsts amatpersonām. «Izglītības ministrijai ir regulējošā loma, mums jāturas pie viņu izstrādātajiem standartiem. Ja liekas, ka standarts ir nepareizā virzienā, dodam ziņu. Esam aktīvi Izglītības tehnoloģiju asociācijā. Galu galā, mums ir 25 gadu pieredze, starptautiski kontakti. Arī izglītībā pārmaiņas nevar notikt viena vēlēšanu cikla laikā. Diemžēl mana pieredze liecina, ka ierēdniecība ir novesta līdz situācijai, kurā nesodīs tad, ja tu neko nedarīsi.»
Uzņēmējdarbībā gan arvien jābūt kustīgam, jādomā divi soļi uz priekšu. «Ar savu saimniecisko darbību jāgūst tik daudz resursu, lai varam īstenot radošas ieceres. Bet to varam darīt tikai tad, ja zini, ka tās ir kādam vajadzīgas. Tas ir mūsu pamatprincips.»
2014. gadā Lielvārds iepriekšējo logo, kurā bija atvērta grāmata, nomainīja uz citu, ar stilizētiem pulksteņa rādītājiem. «Mūsu devīze- līdzi laikam izglītībā. Logotipa dizaners ir mans dēls Jānis,» Aivars Gribusts ar prieku informē. «Uzņēmumā ir 29 darbinieki, un te strādā visi četri mani dēli. Mārtiņš atbild par sociālo tīklu komunikācijām, Andris vada skolotāju kompetences centru. Jaunākā dēla Jura, Latvijas florbola virslīgas spēlētāja, atbildībā ir klientu zvanu un pasūtījumu apkalpošana. Un brālim Andrim, kas ir līdzīpašnieks, arī šeit darbojas gan dēls, gan meita. Esam lepni un gandarīti. Savulaik bija ambīcija izvēlēties Lielvārda vārdu, ceram, ka esam godam to nesuši.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Vēlme būt neatkarīgiem savu radošo ieceru īstenošanā un iespēja gūt gandarījumu par paveikto.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Agrāk pašiem vajadzēja pāriet uz mācību grāmatu tiešo tirdzniecību, lai nepieļautu, ka grāmatnīcām ir iespēja sadārdzināt un nepamatoti gūt peļņu, sniedzot tikai starpniecības pakalpojumu.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Apzināties savu pozitīvo ietekmi un darīt visu, lai sapņi kļūst par īstenību.
Komentāri (28)