Latviešu uzņēmuma Vispool radītās akmens masas vannas, kuru pamatsastāvs ir dabīgais marmors, iet pie sirds ne tikai kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, bet ieinteresējušas pat izsmalcinātos itāļus
Biznesa aizsākuma iedīglis bija gaužām neromantisks, smejas viens no uzņēmuma Vispool izveidotājiem Ilmārs Briksnis, – Latvijā trūka labu akmens masas vannu piedāvājuma. Pirms sava biznesa sākšanas Briksnis darbojās santehnikas tirdzniecības uzņēmumā, tā iepazīstot šīs nozares «drēbi». Tolaik, 90. gadu beigās, santehnikā pieejamas bija metāla un akrila vannas. Uzņēmuma līdzdibinātājam tehniskajam direktoram Mārim Jansonam bija pieredze franču uzņēmumā, kurš ražoja akmens masas vannas, viņš saprata kvalitatīvā produkta priekšrocības.
Abi metās uz vienu roku, lai arī cilvēkiem Baltijā šādas vannas būtu pieejamas. Sākumā bija doma taisīt arī baseinus, tāpēc nosaukumā iekļauts angļu vārds pool jeb baseins. Taču vēlāk šī ideja atmesta – bija bažas, ka tik lieli izmēri nebūs pa spēkam. Tagad uzņēmums Vispool izlietnes, vannas un duškabīnes ražo jau 15 gadus.
Marmora plusi
Vispool vannu noslēpums ir unikālā tehnoloģija, kuru uzņēmums nodēvējis par Marmoryl. Protams, firmas noslēpumus neviens neatklās, bet tehnoloģijas pamatā ir dabiskais marmors, kuru sadrupina līdz pulvera konsistencei un piejauc saistvielas – poliestera sveķus vai akrila sveķus. Tad masu ielej vajadzīgajā formā, un tālāk strādā fizika, molekulas «saprecinot». Visbeidzot vannu pārklāj ar speciāli izstrādātu santehnikas emalju.
Nav tā, ka akmens masas vannas Vispool izgudroja pirmie, tās radās jau 60. gados, bet biežāk to ražošanā izmantoja kvarcu. Taču tad šos smagos izstrādājumus izkonkurēja akrils. «Plāksni, kuru uzsilda, uzliek uz vajadzīgās formas, ar vakuumu izveido formu,» Briksnis skaidro akrila vannu ražošanas tehnoloģiju, kuras parādīšanās industrijai bija izdevīga un lēta. «Tirgū tas tika pozicionēts kā kaut kas mega, bet akrils jau plastmasa vien ir!» Salīdzinot ar akrila vannām, akmens masas ir masīvākas un stabilākas, arī izturība ir krietni lielāka. Akmens masas vannas izturībā salīdzina ar čugunu, bet akrila – ar skārdu. Akmens masas vannas ir arī klusas, ja tajās ierīko masāžas sistēmu, tad blakus telpā tās darbošanos nedzirdēs.
Vispool akrila dēļ aizmirsto akmens masas metodi reanimēja, bet kvarcu aizstāja ar marmoru. «Tas ir viens no mūsu jaunievedumiem,» saka uzņēmējs. Līdz ar to Vispool var arī lepoties, ka viņu vannas ir ekoloģiskākas. Parasti tie, kas strādā ar šo tehnologiju, izmanto apmēram 23% kompozītmateriālu – minēto poliesteru vai akrilu, bet Vispool ražojumā piedeva ir 15%. «85% ir dabīgās izejvielas – marmors,» lepojas Briksnis. Vācijas partneru izstrādātā emalja ir noturīga gan pret starojumu, gan temperatūras izmaiņām. Vannu var izgatavot jebkādā krāsā, uzņēmējs rāda paraugus, kur manāma pat salātzaļa un spilgti rozā vanna, kā arī variants ar daudzkrāsainiem granīta rakstiem.
Biznesu sākt nebija grūti, uzņēmējs uzskata – svarīgi atrast brīvu nišu. Sākuma kapitāls bija gan savs, gan kredīti izlīdzēja, bet nu jau ir dzēsti. Arī telpas, kurās izvietota ražotne un galvenais birojs, pieder uzņēmumam. Zīmola Vispool vannas «dienasgaismu» ieraudzīja 2000.gadā, kad tās nonāca tirdzniecībā. Briksnis stāsta, ka tirgošanu sāka, izmantojot santehnikas preču veikala Māja tīklu.
Tehnoloģija nav vienīgais, kas biznesu padara veiksmīgu. Tas iet roku rokā arī ar mūsdienu cilvēku paradumu maiņu. Agrāk vannasistabas bija maziņas, domātas tikai «mutes nomazgāšanai», saka Briksnis. Cilvēki to neuztvēra kā telpu, kur rūpēties par sevi. Pamazām šī telpa pārvēršas par pilnvērtīgu istabu, tajā mēdz būt logs, mīkstās mēbeles, pat kamīns. Šai intīmajai telpai kļūstot lielākai, ir vairāk iespēju pievērsties tās estētikai.
«Vanna izskatās skaisti, ja tā ir brīvstāvoša, nevis iespiesta stūrī,» par tendencēm stāsta uzņēmējs. Briksnis arvien biežāk dzird, ka cilvēkam jāmīl pašam sevi, jārūpējas ne tikai par fizisko labsajūtu, bet arī par garīgo komfortu. Vannasistaba ir vieta, kur pabūt vienam, atpūsties. «Vannasistabā nav pieņemts otru traucēt,» par šīs telpas priekšrocībām atgādina Briksnis. Pat ja būvē lielas mājas, kur ir bibliotēka, bērni tajā var «iesperties», lai vai cik tētis būtu aizņemts.
Itālijas iekarošana
Sākuši ar četru cilvēku štatu, šodien uzņēmums izaudzis – tajā strādā vairāk nekā 25 profesionāļi. Kadru mainība nav liela. Kvalificētos darbiniekus uzņēmums māk noturēt, taču nav problēmu mācīt arī jaunus cilvēkus, kurus interesē nozare, ja vien viņiem ir vēlme mācīties. Taču Briksnis atminas treknos gadus, kad valstī sākās lielais būvniecības bums, kurš atņēma darbiniekus. Būvniecībā varēja labi nopelnīt, un iemaņām neviens nepievērsa lielu uzmanību. Briksnis smejas, bija kā grāmatā Pifa piedzīvojumi – pietika, ja mācēja ķerru stumt, kaut arī ar riteņiem uz augšu. Kad šis bums beidzās, daži pārbēdzēji atgriezās, bet liela daļa aizgājušo devās tālāk laimi meklēt ārzemēs.
Lielo krīzi, protams, izjuta arī vannu ražotāji. «Tajā laikā mēs nebijām tik labi sagatavoti, nebija eksporta tirgu, kas kompensētu kritumu,» stāsta uzņēmējs. Viņš atminas, ka pirmajā krīzes gadā apgrozījuma kritums bija ap 40%, arī 2009. gadā turpinājās lejupslīde, bet jau gadu vēlāk uzņēmums, meklējot noietu ārzemēs, sāka atkopties. «Mūsu izaugsmes procents ir bijis augstāks nekā kopējā ekonomikas izaugsme valstī,» uzņēmējs lepojas, kopš 2010. gada visu laiku gājis tikai augšup. Iemesls – Vispool noskaņojās darbam eksporta tirgos. Tagad lielākā tirgus daļa Vispool vannām ir Lietuva un Igaunija, nedaudz arī citas Eiropas valstis – Vācija, Skandināvija, arī Baltkrievija. Latvijā noiets ir mazāks nekā puse.
Pērnā gada nogalē piepildīts kāds sen lolots sapnis. Vispool iekaroja itāļu tirgu. «Iet pie itāļiem ar vannām ir tas pats, kas eskimosiem tirgot sniegu,» smejas uzņēmējs, atzīdams, ka dizaina meka Itālija bija liels mērķis. Sākumā šķitis, ka līdz tam nāksies iet pamazām, vispirms stabilus klientus iegūstot citās Eiropas valstīs.
Briksnis Itālijā ir dzīvojis un studējis tur biznesa skolās, apmeklējis dažādu nozaru rūpnīcas. Vienu vasaru strādājis pasaulslavenajā Murano stikla rūpnīcā Venēcijā – ikviens par samaksu var tur doties pastrādāt, darīt mazus darbiņus, vērot, kā strādā meistari. «Redzēt, kā no karsta stikla pikuča izvelk brīnišķīgu zirga skulptūru,» par iedvesmojošo pieredzi stāsta uzņēmējs.
Saprotot itāļu mentalitāti, sarunas ar viņiem izdevās. Itāļi pamanīja, ka Vispool nekopē līdzīgu uzņēmumu preci, viņiem patīk arī oriģinālā ražošanas tehnoloģija un tas, ka ar tik maziem resursiem tiek panākts labs rezultāts. «Itālijā ar individuāliem pasūtījumiem strādā reti, un tas maksā pat piecas reizes dārgāk,» pieredzē dalās uzņēmējs. Briksnis rāda jaunāko vannu katalogu, tur trīs vannu dizainu domājuši paši klienti. Bāzējoties uz standarta vannu, klienti piedāvājuši, kā izskatīsies tās ārmalas. «Rādām klientiem, ka ir iespēja ne tikai izvēlēties no kaut kā gatava, bet arī pašiem kļūt radošiem,» šāda iespēja pasūtījumu sadārdzina minimāli, par 15-20 procentiem.
Ja cilvēks ir gatavs par vannu un izlietni iztērēt divus tūkstošus eiro, tad papildu 150 eiro neko daudz nemainīs. Citos uzņēmumos šādas iespējas nav, par oriģinālo piedāvājumu stāsta Briksnis. Kāds itālis šo iespēju pērn izmantojis, katalogā aplūkojama bilde ar vannu un izlietni, kas atgādina kuģi. «Itāļiem dizainā nav robežu,» jūsmo Briksnis. Latviešiem ir vairāk stereotipu, itāļi ar to tik ļoti nesirgst, viņiem var piedāvāt trakas lietas. Lai itāļiem un citiem klientiem būtu, no kā izvēlēties, jaunākajā katalogā 90% piedāvāto modeļu ir jauni (parasti jaunievedumu procents ir krietni mazāks).
Pagaidām latviešu vannas ir nopērkamas vienā veikalā Milānā, taču ir doma veidot kopuzņēmumu ar kādu vietējo firmu, lai iekarotu visu valsti. Briksnis pārliecināts, ka ideja dzīvos – to pierāda kāds atgadījums. Vienu vannu Milānā pārdeva jau pirms ienešanas veikalā, jo garāmgājējs uz ielas to pamanīja un uzreiz nopirka!
Kādi ir nākotnes plāni? «Tikt iespējami tālāk,» saka uzņēmējs. Viņš biznesu pielīdzina sportam – sākumā piedalies pagalma sacensībās, tad rajona, valsts, līdz beidzot nokļūsti olimpiādē. «Nebūtu pareizi kļūt par Eiropas čempionu un apstāties. Ja potenciāls nav izsmelts, tad jāvirzās tālāk,» saka uzņēmējs.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Ambīcijas, vēlme kļūt labākam savā nozarē, sasniegt maksimāli iepējamo attīstību.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Lielākās kļūdas esam pieļāvuši tad, kad neesam ieklausījušies intuīcijā. Tā parāda ceļu, kurā viss ir sabalansēts.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Pastrādāt uzņēmumā kā algotam darbiniekam, bet ar domu izmantot to kā treniņu laukumu, apgūstot visu, ko var.
Komentāri (37)