Vakuumtehnoloģiju metrs Sidrabe jau gadiem demonstrē, ka Latvija var būt pasaules līdere kādā biznesa nišā
Līdz Sidrabes un GroGlass ražotnei turpat blakus žurnālu Ir aizved Dienvidu tilta pievedceļu cilpas un intensīva pierunāšana vairāku mēnešu garumā. Rīgas nomalē, Krustpils un Katlakalna ielas krustojumā, mīt smadzenes un dzelži, kas vakuumtehnoloģiju jomā pasaulē spēlē augstākajā līgā, ražojot tādiem zīmoliem kā Toyota, Nissan, Sanyo un 3M. Iespējams, jūsu nupat nopirktā televizora LCD displejs vai telefona skārienjutīgais ekrāns tapis tepat Maskavas forštatē.
Arī no Sidrabes laboratorijām dzimušajai GroGlass fabrikai pietika ar pāris darba gadiem, lai panāktu, ka tās ražotais stikls klāj gleznas Luvrā. Abu uzņēmumu šefi rēķina, ka turpmāko desmit gadu laikā Sidrabes ietvaros, visticamāk, radīs «vēl vairākus «groglāsus»». Balstoties pusgadsimtu senajā Latvijas pieredzē (Sidrabes priekštecis ir 1962.gadā dibinātais padomju militārsektoram strādājušais Vakuuma pārklājumu konstruktoru birojs), viņi saredz valstī veidojamies šīs nišas uzņēmumu klasteru. Līdzīgi, kā tas jau ir kokrūpniecībā.
Kas notiek pagalmā
Lai gan abas rūpnīcas iejoztas ar vienu žogu, parasti Sidrabes šefs Nils Veidemanis un GroGlass vadītājs Aleksandrs Kelbergs satiekas aptuveni reizi gadā. Uz Ziemassvētkiem, viņi nosmej. Patlaban ikdienas attiecības kļuvušas skopas gluži kā vecākiem ar bērnu, kurš sācis mācīties augstskolā, stāsta Aleksandrs, atsaucoties uz abu uzņēmumu nabassaiti. Pirms astoņiem gadiem ASV kompānijai New Century Holding, abu uzņēmumu galvenajam investoram, radās doma par fabriku, kas liktu lietā Sidrabes radītu tehnoloģiju un ražotu starptautiski konkurētspējīgu produktu. Viņi radīja GroGlass. «Galvenais, kas mūs tagad vieno, – stratēģiska ieinteresētība vienam otra pastāvēšanā. Kad mums ievajadzēsies otru ražošanas iekārtu, gribam, lai tās izstrādātājs būtu Sidrabe. Savukārt Sidrabei mēs kalpojam kā lielisks mārketinga instruments. Atbrauc klients, un viņi var pateikt: nāciet, apskatiet, kas mums pagalmā notiek,» vērtē Aleksandrs.
Toreiz daudz sprieduši, kura no tehnoloģijām būtu piemērotākā, un sapratuši, ka grib ražot kādu galaproduktu. «Nevis to, kas nonāk pie kāda ražotājgiganta, tiek vēl uzlabots un papildināts,» – tā Aleksandrs. «Pretējā gadījumā mums nāktos pieaicināt, piemēram, Sony, un tad tas vairs nebūtu mūsu projekts.» Piecus gadus un 20 miljonus latu vēlāk, 2009.gadā, GroGlass bija gatavs sākt ražot pirmos optiskos vakuumpārklājumus lielizmēra stiklam.
Kamēr GroGlass darbinieku skaits katru gadu dubultojies, no 20 sasniedzot turpat 100, nebūtu pārspīlēti teikt, ka ik gadu dubultojušās arī viņu ambīcijas. Pēdējais no sasniegumiem ir Vācijas lielveikalu aukstumiekārtas. Vācu tirgotāji ir izpētījuši – ja piena produktu skapis stāv bez durvīm, lielveikalu ķēdes rēķini par elektroenerģiju strauji aug, bet, ja uzliek stiklotas durvis, pircējs to uztver kā barjeru, liekot bodes ienākumiem kristies. Ar GroGlass neatspīdošo stiklu durvis vairs nešķiet kā barjera, un vienlaikus elektrība ietaupās. Ar līdzīgu neatspīdošo stiklu, tikai mākslas darbu ierāmēšanai domātu, uzņēmums patlaban liek kāju ASV tirgus durvīs.
Liktenīgie nīderlandieši
«Neviens cits kā Alfa nenāk prātā,» Nils saka par iepretim tagadējam lielveikalam vēl aizvien redzamajiem pusvadītāju ražotnes korpusiem, vaicāts par citiem uzņēmumiem, kas savulaik ražojuši padomju militārajiem spēkiem un veiksmīgi pārorientējušies dzīvei kapitālismā. «Un arī par viņiem nezinu, vai tas ir kas sekmīgs, vai drīzāk izdzīvošana.» To nenoliedz arī Nils – Sidrabes likteni lielā mērā noteicis tās ilggadējais vadītājs, konstruktors izgudrotājs Edgards Jadins. Tagad konsultanta lomā, bet 90.gadu sākumā būdams rūpnīcas direktors, Jadins spēja novērst toreizējā Vakuuma pārklājumu konstruktoru biroja resursu izvešanu no Latvijas. «Pateicoties viņa plašajiem kontaktiem, šī rūpniecība netika pēc pavēles aizvesta. Tolaik visu, kas bija daudzmaz spējīgs ražot, piemēram, VEF un citus, izveda no Latvijas. Par to vēsture klusē,» Nils nosaka.
Tomēr nevar apgalvot, ka Sidrabei izdevās plūdeni pārorientēties uz darbu citos ekonomiskajos apstākļos. Starp PSRS sabrukšanu un 1994.gadu, kad Sidrabe tika privatizēta un pārorientējās uz Rietumu pasūtījumiem, pagāja vairāki šaubu pilni gadi. Vajadzīgo devu pārliecības par saviem spēkiem sniedza divi kungi no nīderlandiešu siltumnīcu industrijas, kuri ieradās ar Sidrabi pārspriest sev nepieciešamās tehnoloģijas. Viens no pirmajiem starptautiskajiem darījumiem solījās būt tieši šis, tomēr nīderlandieši nolīga kādu citu ražotāju. «Pēcāk viņi nogāja pa burbuli, un es sliecos domāt – tas notika tāpēc, ka viņi nepalika pie Sidrabes,» joko Aleksandrs.
Sakritība, bet Nīderlande, kuru uzskata par vienu no augsto tehnoloģiju centriem pasaulē, bija arī pirmais GroGlass klients. Tie bija siltumnīcu īpašnieki, kas lūkojās pēc augšanas procesu stimulējoša stikla. Nīderlande aizvien ir viens no lielajiem vaļiem, uz kuriem turas abu uzņēmumu eksports. Tā ir arī viena no valstīm, no kurām Sidrabe iepērk zināšanas, ja ar saviem spēkiem nepietiek.
Kuģis bez liekā svara
Sidrabe, kas stabilu vietu ieņem Nīderlandes, Vācijas, ASV un Japānas tirgos, par saviem pašreiz eksotiskākajiem izaicinājumiem sauc Austrāliju un Koreju. «Ar lielu piesardzību, tomēr skatāmies arī uz Ķīnu. Bažas ir lielas, ka līdz ar pirmās iekārtas izgatavošanu drīz tur parādīsies copy-paste variants simt citām tādām pašām,» piesardzību skaidro Nils.
Tikmēr Austrālija izskatās cerīga. Tās krastus nupat sasniedzis liels zinātniski pētnieciskajā jomā investētās naudas vilnis, un Sidrabes grafikā jau iekļautas vairākas reģiona konferences un izstādes. Gada laikā tiek apmeklēts ap 25 konferencēm un izstādēm. Izklausās, ka tas paģēr plašu mārketinga departamentu, taču Sidrabē šādā amatā strādā trīs darbinieki. Esot gana, jo Sidrabi ārvalstīs brauc pārstāvēt gan izpētes un attīstības, gan dizaina nodaļas cilvēki. Tas nav taupības, bet biznesa specifikas jautājums. Ja Sidrabe tirgotu galaproduktu, mārketinga departamentam nāktos būt plašākam, taču viņi ražo tehnoloģiju – ražošanas instrumentu, kas ik reizi pielāgots klienta vajadzībām.
Administratīvo slogu viņi cenšas turēt nelielu, to sarunas laikā dzirdu vairākkārt. «Latvijas kompānijām tas bieži raksturīgi – peld kuģis, apaudzis ar visu ko,» spriež Nils. «Nav mums arī glaunu biroju, sēžam turpat, kur citi, nav glaunu mašīnu un luksusa, jo viss ieguldīts ražošanā.» Nezinātājam grūti paredzēt, ka, atverot laika zoba apgrauztās angāra durvis, ieraudzīsim vairāk nekā miljonu latu vērtu iekārtu. Padomju laika ēku komplekss, kas ir rūpnīcas rīcībā, tiek atjaunots tad, kad nepieciešams, un bez grandioza vēriena. Ārišķību Sidrabē ir maz. Un ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzi līzingā nopirktajos džipos vairs nevarēja saliet degvielu, Sidrabe piedzīvoja savu lielāko uzrāvienu. «Tobrīd uzņēmumi bija spiesti pārtraukt sērijveida ražošanu un meklēt jaunus produktus, jaunas iespējas, un mēs aktīvi sevi piedāvājām pasaulei,» saka Nils. Arī šogad plānotā apgrozījuma dubultošanās līdz septiņiem miljoniem eiro daļēji ir raža no krīzes gados sētās sēklas. Turpmāko divu, trīs gadu laikā Sidrabe iecerējusi izaugt līdz 30-40 miljonu eiro apgrozījumam. Arī trīs gadus strādājošajam GroGlass šogad gaidāmā apgrozījuma dubultošanās no 1,4 līdz 2,8 miljoniem latu ir gaužām pieklājīga.
«Ir vēl, kur tiekties,» nosaka Nils, norādot uz lielākajiem konkurentiem, kuri gadā apgroza 100-150 miljonus eiro. Lūgts nosaukt priekšrocības pār konkurentiem, Nils uzsver 50 gadu ilgo pieredzi, uzņēmuma spēcīgo dizaina departamentu, kas spēj radīt patentējamas iekārtas, un gatavību pielāgot tehnoloģiju klienta vajadzībām līdz pēdējai detaļai. Pēdējo viņu iekārtu, «sapakotu» 13 kravas konteineros, pēc nedēļas sūtīs prom klientam, un Sidrabe lepojas, ka tā tapusi ciešā saskarē ar pašu pasūtītāju. Nav runa par e-pastiem vai pasūtītāju vadības vizītēm Krustpils ielā. Ap 20 klienta darbinieku to izstrādāja tepat Rīgā kopā ar Sidrabes speciālistiem.
Eksperimentu rezultāti
Ja eksperiments ar GroGlass radīšanu būs izdevies (un Aleksandrs apzināti lieto vārdu «eksperiments»), tad investori būs ieinteresēti radīt «vēl vairākus «groglāsus» no tā potenciāla, kas ir Sidrabes laboratorijās». Nils min divus savus klientus, zviedru un vāciešu uzņēmumu, ar kuriem Sidrabe sākusi sarunas par rūpniecības izvietošanu Latvijā. «Gribam veidot klasteru. Jo vairāk Latvijā būs augsto tehnoloģiju uzņēmumu, jo stiprāki mēs paši būsim,» viņš lēš.
Patlaban viņi Latvijā ir divi. Lauvastiesu darbinieku nākas izglītot no nulles, pat izcīnīt vakuumtehnoloģiju priekšmeta atjaunošanu augstskolu mācību programmā. Bet, nozares spēlētāju skaitam pieaugot, varēs dalīties ar resursiem, kopā pasūtīt iekārtas un dalīt to uzturēšanas izdevumus, viņi pārliecinoši uzbur nākotnes ainu.
3 biznesa principi
1. 50 gadus krātas zināšanas un cilvēki, kas prot tās izmantot
2. Skrupuloza vienošanos un piegādes laiku ievērošana
3. Vismaz pussoli priekšā pasaules augsto tehnoloģiju tendencēm
Komentāri (5)