Izstādē “Viņas” piedalās Elīna Broterusa un Rita Anttila no Somijas, Vija Muragina no Krievijas, latvietes – Aija Bley, Alise Rudēvica un Inta Puriņa
Ceturtdien, 15.decembrī plkst.17 Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās fotogrāfu grupas izstādi “Viņas” par mūsdienu sievieti, raksta aģentūra LETA. Grupas izstādes dalībnieces ir Elīna Broterusa un Rita Anttila no Somijas, Vija Muragina no Krievijas, kā arī latvietes – Aija Bley, Alise Rudēvica un Inta Puriņa. I
zstādē apkopotas sešas fotogrāfiju sērijas, kurās autores stāsta par mūsdienu sievieti – mīlošu māti, meitu, sievu, kas ikdienā pilda algota darba pienākumus, bet vakarā ir mājas pavarda sargātāja. Izstāde ir par sadzīvi, vērtībām, savstarpējām attiecībām, izskatu, sievišķības izpausmi, sievietes dzīves lomu laika griežos.
Broterusas projekta “Broterusa, meitene” centrā ir Hanna Broterusa, dejotāja un horeogrāfe, četru bērnu māte. Fotogrāfijas uzņemtas Hannas ceturto dzemdību laikā, bet video neilgi pēc viņas ceturtā bērna piedzimšanas. Darba nosaukums likumsakarīgs Somijas dzemdību klīnikās pieņemtajai praksei uz bērnu gultiņām rakstīt uzvārdu un bērna dzimumu.
Fotogrāfiju sērijā “Nezināmā kompass” Anttila pašportretu izmanto kā līdzekli, ar kura palīdzību izpētīt ķermeni un prātu, pārmaiņas un ierobežojumus. Nezināmais priekš Anttilas ir vieta subjektivitātei, kur viņa atrod tēmas saviem darbiem un kur fotogrāfiju pasaule kļūst par daļu no realitātes, kuru redz kamera. “Es strādāju intuitīvi, es spēlēju. Attēls ir kā puzle. Tikai darba procesā esmu spējīga apjaust tos pavedienus, kas aizved līdz nākamajam attēlam. Tomēr šī procesa avots ir iekšējā sajūta, ko es saucu par nezināmā kompasu. Tā ir vieta, visa neizbēgamā fiziskā telpa, kur arī atrodas vizuālā telpa. Es ievēroju neatgriešanās personīgās robežas, kas ir atzīmētas ar melanholisku nozīmi,” pauda Anttila.
Projekta “Vai es saku “nē” mūžīgām vērtībām?!” fotogrāfijās Muragina jautā, vai ģimenes vērtības ir mūžīgas, kā arī parāda mātes un meitas attiecības. Autores fotogrāfijas ir kā uzvedums, kur atmosfēru veido fons, priekšmeti un mēbeles, kas reizē ir arī metafora, kas var slēpt skaudro realitāti.
Savukārt “Dievietes” ir Bley dokumentāls foto stāsts par sievišķo varu, kurā uzmanība tiek pievērsta seksualitātes un varas attiecībām. “Savā darbā apvienoju sociālo pētniecību ar fotogrāfiju, kur foto ir veids, kā komunicēt vizuāli. Fotogrāfijas tiek uzņemtas varones mājās, kur viņa savā privātajā telpā rada un iejūtas Dievietes tēlā, pēc saviem ieskatiem iesaistot šajā spēlē arī savus partnerus,” skaidroja māksliniece.
Rudēvica piedāvās fotogrāfiju sēriju “Viņai piemīt dažāds laiks”. “Mans mērķis ir izpētīt, kā sievišķība izpaužas caur novecošanu un kā sievietes izceļ savu seksualitāti, apzinoties sava ķermeņa fiziskās izmaiņas. Katra fotogrāfija kalpo kā individuāls notikums/stāsts, kas atspoguļo, kādas ir mūsu attiecības ar mūsu ķermeni un ārējo izskatu – par spīti sabiedrības standartiem par konkrēto vecumu,” norādīja autore.
Izstādē būs apskatāms arī Puriņas projekts “Sievietes = Vīrieši”, kas ir stāsts par trīs ļoti apņēmīgām un stiprām sievietēm. Katrai ir savs dzīves stāsts un vēlmes, bet viņas apvieno nepieciešamība strādāt darbos, ar kuriem ir iespēja nopelnīt vairāk nekā ierastajās sieviešu profesijās.
Izstādi varēs apskatīt līdz nākamā gada 22.janvārim.
Vairāk informācijas muzeja mājas lapā
Komentāri (24)