“Normandijas četrinieks” vienojas izstrādāt Minskas miera līguma “ceļa karti”

Olands un Merkele neizslēdz sankcijas pret Krieviju Sīrijas dēļ

Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu sarunās Berlīnē – tā dēvētā “Normandijas četrinieka” samitā – ir panākta vienošanās līdz novembra beigām izstrādāt “ceļa karti” Minskas miera līgumu īstenošanai Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, vēsta aģentūras LETA-AFP/Interfax.

Samitā panāktā vienošanās paredz, ka “Normandijas četrinieka” valstu ārlietu ministri līdz novembra beigām apstiprinās “ceļa kartes” projekta pamatus, un pēc tam šo dokumentu parakstīs valstu līderi, sacīja Porošenko. Samitā Berlīnē noteikti gaidāmās “ceļa kartes” pamatvirzieni, balstoties uz Vācijas un Francijas priekšlikumiem, un panākta vienošanās, ka dokumentu pēc saskaņošanas parakstīs valstu līderi.

Trešdien Berlīnē sākās Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu sarunas, lai novērtētu Minskas miera līgumu īstenošanu. “Normandijas formāta” samits tika rīkots pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ielūguma, tajā piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Līderu tikšanās notika aiz slēgtām durvīm. Tā bija pirmā reize kopš Ukrainas krīzes sākuma 2014.gadā, kad Putins oficiāli apmeklēja Berlīni.

Merkele pirms samita pavēstīja, ka tā mērķis ir “sniegt brutāli godīgu novērtējumu” par Minskas vienošanās īstenošanu. “Daudzās jomās – ugunspārtraukšana, politiskie jautājumi un humānie jautājumi, lietas ir iestrēgušas,” otrdien reportieriem pavēstīja Merkele. “Mums ir jāizmanto jebkāda iespēja progresa panākšanai. Man jāsaka, ka mēs nevaram gaidīt brīnumu, taču šobrīd vērts ir ikviens centiens.”

Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirms Putina brauciena pavēstīja, ka “mēs negaidām nekādus lielus panākumus”. Savukārt Porošenko paziņoja, ka Ukrainai nav “lielu cerību” par tikšanos Berlīnē. Olands pagājušajā nedēļā pēc sarunām ar Porošenko aicināja visas Ukrainas konflikta puses izstrādāt “ceļa karti”, lai panāktu strīda atrisinājumu.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien brīdināja, ka neizslēdz sankciju noteikšanu pret Krieviju par Sīrijas Alepo pilsētas bombardēšanu, ziņo LETA-AFP. “Viss, kas var radīt draudus, var būt noderīgs,” sacīja Olands, atbildot uz jautājumu par iespējamām sankcijām. Merkele piebilda, ka “mēs nevaram atteikties no šī varianta”.

Francijas un Vācijas līderi nāca klajā ar šo brīdinājumu dažas stundas pirms Briselē paredzēta Eiropas Savienības (ES) samita. Olands un Merkele kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas armijas īstenoto Alepo bombardēšanu. Olands to nosauca par kara noziegumu, un Merkele nosodīja gaisa triecienus pret šo pilsētu kā “necilvēcīgus un nežēlīgus”.

“Alepo notiekošais ir kara noziegums; viena no pirmajām prasībām ir, ka [Sīrijas] režīma un tās atbalstītāju (Krievijas) īstenotajām bombardēšanām ir jābeidzas,” sacīja Olands pēc “Normandijas četrinieka” samita Berlīnē.

Krievija ir gatava pagarināt uzlidojumu “humāno pauzi” Sīrijas pilsētā Alepo, “cik tas būs iespējams”, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. “Mēs esam informējuši par mūsu nodomu pagarināt, cik tas būs iespējams, ņemot vērā esošo situāciju Sīrijas teritorijā, pauzi aviācijas triecieniem. Mēs esam gatavi to darīt, kamēr nesaskarsimies ar Alepo paslēpušos bandītisko formējumu aktivizēšanos,” Putins sacīja žurnālistiem pēc Berlīnē notikušajām sarunām par Sīriju ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

“Mēs rēķināmies ar to, ka mūsu amerikāņu partneri izdarīs visu līdz šim apsolīto “Al Nusra” teroristu un tiem līdzīgo nošķiršanai no tā sauktās veselīgās opozīcijas daļas, lai mums būtu skaidrs, kā mēs varam tālāk turpināt kopīgo darbu [ar ASV],” uzsvēra Putins.

Jau ziņots, ka ceturtdien Alepo sāksies “humānā pauze” jeb pamiers, lai ļautu iedzīvotājiem un kaujiniekiem atstāt nemiernieku kontrolētos pilsētas austrumus. Krievija trešdien paziņoja, ka pagarina pamieru, kas bija plānots no plkst.8 līdz plkst.16, par trim stundām līdz plkst.19.