Provizoriskie rezultāti liecina, ka vēlēšanu barjeru pārvarējušas sešas partijas
12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija “Saskaņa” – 24 deputātu vietas, vēsta LETA.
“Vienotība” jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 17 vietas.
Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā “No sirds Latvijai” (NSL) – septiņus, svētdien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kā liecina pirmdien saņemtā jaunākā informācija no CVK par visiem 1054 iecirkņiem, par “Saskaņu” nobalsojuši 23%, par “Vienotību” – 21,87%, par ZZS – 19,53%, par Nacionālo apvienību – 16,61%, par NSL – 6,85%, bet par LRA – 6,66%. Kopumā vēlēšanās piedalījās 913 491 pilsonis, saņemtas 912 553 aploksnes, kurās bija 906 538 derīgas vēlēšanu zīmes.
Pārējās partijas šajās vēlēšanās nav pārvarējušas 5% barjeru. Par Latvijas Krievu savienību nobalsoja 1,58%, par partiju “Vienoti Latvijai” nobalsoja 1,18%, par “Latvijas attīstībai” – 0,89%, par Jauno konservatīvo partiju – 0,7%, par partiju “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” – 0,19%, par politisko partiju “Izaugsme” – 0,17%, par “Suverenitāti” – 0,11%,
Uz deputātu vietām 12.Saeimā kandidēja kopumā 1156 pretendenti no 13 sarakstiem.
Iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, “Saskaņas centrs” ieguva 31 mandātu, “Vienotība” – 20, VL-TB/LNNK – 14 bet ZZS – 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī Nacionālajai apvienībai un “Vienotībai”, bet “Saskaņas” deputātu skaits saruks.
Vēlētāju aptauja: Saeimā iekļūs sešas partijas
Jau ziņots, par informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar LNT un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto nobalsojušo vēlētāju aptauju pie iecirkņiem, kas liecināja, ka sestdien 12.Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi valdošā koalīcija, kurā darbojas “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība.
Aptaujā 23,8% savu izvēli vēlēšanās izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par “Vienotību”, bet par “Saskaņu” balsojis 21,6% aptaujāto. Par ZZS savu balsi atdevuši 19,4% vēlētāju, bet par NA balsojuši 18,5% aptaujāto vēlētāju.
Tāpat 5% barjeru vēlēšanās varētu būt pārvarējusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), par kuru balsojuši 6% aptaujāto, un šovasar izveidotā partija “No sirds Latvijai” (NSL), par kuru savu balsi atdevuši 5,4% aptaujāto vēlētāju.
Šāda balsu sadalījuma gadījumā “Vienotība” Saeimā varētu iegūt 25 deputātu mandātus, “Saskaņa” – 23, VL-TB/LNNK un ZZS – pa 19, bet LRA un NSL – pa 7. Pārējās partijas saskaņā ar aptaujas datiem 5% barjeru nav pārvarējušas.
Savukārt “Latvijas Faktu” un LTV veiktā aptauja liecina, ka procentu barjeru pārvarējušas tikai piecas partijas – – saskaņā ar šīs aptaujas datiem “Vienotība” saņēmusi 17,5% balsu, “Saskaņa” 15,6%, bet ZZS un NA – katra 13,7%, bet NSL – 5,1%, bet Reģionu apvienība ar 4,4% balsu paliek zem procentu barjeras. Šajā aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem aptaujāti 29 tūkstošu balsotāju.
Vēl vienu aptauju sarūpējusi arī aģentūra BNS, pēc kuras datiem Saeimā iekļūst sešas partijas – “Vienotība” ir līderpozīcijās ar 25,7%, “Saskaņa” seko ar 19,4% balsu, NA saņēmusi 18,9% vēlētāju atbalstu, bet ZZS – 18,46%, savukārt Reģionu apvienība – 6,18% un procentu barjeru pārvarējusi arī NSL ar 6,84% balsu. Šajā reizē aptaujāti 7748 vēlētāji, no tiem 27% nevēlējās atklāt savu izvēli.
Jāuzsver, ka šie vēl nav reālie vēlēšanu rezultāti, bet gan tikai vēlētāju aptauju dati. Turklāt mandātu sadale notiek piecos vēlēšanu apgabalos, nevis valstī kopumā, tāpēc iegūtos balsu procentus tieši pārrēķināt mandātos nevar. Iecirkņi 20.00 ir slēgti un sākusies balsu skaitīšana.
“Paldies visiem vēlētājiem, kas noticēja – ne tikai “Vienotībai”, bet visai koalīcijai,” komentējot rezultātus LTV tiešraidē sacīja “Vienotības” priekšsēdētājs Solvita Āboltiņa. Par atbalstu vēlētājiem pateicās arī “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs, vienlaikus atgādinot – pašlaik zināmi tikai aptauju dati, tāpēc “Vienotības” uzvara vēl nav fakts un tāpēc viņš nekomentēja, kāpēc SC ir zaudējis līderpozīcijas Saeimā.
“Latvijas jaunajā valdībā nebūs ģeopolitiska pavērsiena,” secināja Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle – viņaprāt, vēlētāji ir mobilizējušies saistībā ar karu Ukrainā, ārpolitisko situāciju un potenciālo apdraudējumu Latvijai. “Vēlētājs ir redzējis padarītos darbus un uzticējies un nobalsojies par esošo koalīciju,” komentēja ZZS pārstāvis Uldis Augulis. Inguna Sudraba pauda prieku, ka vēlētāji ir noticējuši viņas jaunveidotajai partijai.
Konsultācijas par jauno valdību sāksies nākošnedēļ, sacīja Āboltiņa, atgādinot, ka jaunā Saeima sanāks 4.novembrī. Līdzīgi arī premjerministre Laimdota Straujuma uzvser, ka sadarbību jaunajā koalīcijā turpinās esošie partneri un tuvākajās dienās “Vienotība” izveidos darba grupu valdības veidošanai. Ušakovs ieteica, ka prezidentam būtu jāuztic valdības veidošana tai partijai, kas ieguvusi lielāko balsu skaitu. Savukārt Zīle sacīja, ka mērķis ir izveidot valdību, kas spēs nostrādāt visus nākamos četrus gadus.
SKDS, LETA un LNT aptauja liecina, ka par Latvijas Krievu savienību balsojuši 1,3% aptaujāto vēlētāju, par “Vienoti Latvijai” balsi atdevis 1,1%, par “Latvijas attīstībai” – 0,8%, par Jauno konservatīvo partiju – 0,7%.
1% aptaujāto norādīja, ka vēlēšanās ir piedalījušies, bet nav nobalsojuši, proti, urnā iemetuši nederīgu vēlēšanu zīmi, piemēram, tukšu aploksni, vai arī tikai reģistrējušies, bet nebalsoja.
Kopumā tika aptaujāti 6418 vēlētāji, no kuriem derīgas atbildes sniedza 5025 vēlētāji, bet neatbildēja 1393.
Vidēji vairāk nekā pārējā Latvijā uz jautājumu par balsojumu neatbildēja vēlētāji Latgalē. Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušos pilsoņus. Intervētāji strādāja pie vairāk nekā 70 iecirkņiem gan pilsētās, gan novados. Nosakot iecirkņus, pie kuriem veikt aptauju, tiek ņemts vērā ievēlamo deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā, iepriekšējo vēlēšanu pieredze, aktivitātes rādītāji dažādos vēlēšanu dienas laikos un citi kritēriji. Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (30)