Nesenais “Pietiek.com” raksts par bankas “Citadele” cenu neadekvāti atspoguļo portāla nopludināto dokumentu saturu
Žurnālisti, kuri raksta par finansēm, paši reti kad ir kompetenti finanšu jomas speciālisti. Nesenais “Pietiek.com” raksts par bankas “Citadele” cenu neadekvāti atspoguļo portāla nopludināto dokumentu saturu. Balstoties uz konfidenciāliem dokumentiem, kurus “Ripplewood” ir sūtījis valdības padomdevējiem, raksta autore A.Margeviča apgalvo, ka bankas pircējs esot ievērojami «nokaulējis» uzņēmuma cenu uz leju. Tomēr izlasot oriģinālos dokumentus angļu valodā, daudz pamatotāk varētu teikt, ka valdība ir «uzkaulējusi» cenu par banku un varētu pat saņemt daudz augstāku summu par “Pietiek.com” rakstā minēto.
Pirmajā no publicētajām vēstulēm “Ripplewood” bankas “Citadele” akcijas novērtē 92 miljonu eiro vērtībā un piedāvā valdībai 69 miljonus eiro par 75% akciju. Uzņēmumu vērtēšana nav eksakta zinātne, tomēr šis novērtējums esot ticis balstīts uz vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, kuras “Ripplewood” apraksta savā vēstulē. Savukārt valdības vasarā nosauktā 113 miljonu eiro summa esot zemākā, kuru atgūstot valsts neciestu zaudējumus. Šai summai nav tieša sakara ar uzņēmuma tirgus vērtību un būtu nekorekti to uzskatīt par objektīvu kaulēšanās atskaites punktu. Turklāt parasti uzņēmumu izsoles sākas tieši ar potenciālo pircēju (nevis pārdevēja) norādēm par cenu.
Otrajā no publicētajām vēstulēm kļūst skaidrs, ka valdībai sākotnējā cena ir likusies pārlieku zema un “Ripplewood” vēršas pie valdības ar uzlabotu piedāvājumu, kurā bankas “Citadele” akcijas novērtē par 99 miljoniem eiro un piedāvā 74 miljonus eiro par 75% akciju. Tātad bankas vērtība tikusi «uzkaulēta» uz augšu.
Vēl būtiskāks ir fakts, ka otrajā vēstulē tiek pieminēts pirkuma cenas mehānisms (purchase price mechanism). Uzņēmumu pārdošanas darījumos pircējiem un pārdevējiem bieži vien ir domstarpības par uzņēmuma potenciālu un vērtību – pārdevējs grib pārdot dārgi, bet pircējs nopirkt lēti. Lai izvairītos no sarunu strupceļa, darījuma līgums tiek uzrakstīts tā, lai galējā samaksa būtu atkarīga no uzņēmuma rezultātiem.
“Ripplewood” otrajā vēstulē minētās detaļas liecina, ka galējā samaksa valdības darījumā ar “Ripplewood” būs atkarīga no bankas “Citadele” rezultātiem. Tiek minēts, ka samaksa vairs netikšot pazemināta par 5 miljoniem eiro, ja banka neizpildīs budžetu un ka tā varētu tikt paaugstināta par līdz pat 25 miljoniem eiro, ja bankas rezultāti pārsniegs budžetu. No finansiāla viedokļa abi šie līguma punkti ceļ darījuma vērtību. Turklāt valsts no darījuma varētu atgūt līdz pat 99 miljoniem eiro.
Ir skaidrs, ka “Pietiek.com” nopludinātajos materiālos trūkst būtiskas informācijas par darījuma nosacījumiem un bankas “Citadele” vērtību. Tomēr nav skaidrs, kāpēc portāls “Pietiek.com” priekšvēlēšanu laikā par valstij būtisku un politiski nozīmīgu tēmu maldina sabiedrību ar nepilnīgu un sensacionālistisku žurnālistiku.
Autors ir Hārvarda biznesa skolas absolvents
Komentāri (17)
Valdemārs Valdemārs 26.09.2014. 10.56
Ja pircējs būtu kāda rietumvalstu banka, kura vēlētos ātri izvērsties Latvijas tirgū, nevis kredītportfeli, klientu bāzi un infrastruktūru veidot no nulles, par cenu varētu pat nekaulēties. Finanšu sistēmas ilgtermiņa stabilitāte ir daudz vērtīgāka par dažiem desmitiem miljonu šur vai tur. Savukārt finanšu investoru apvienībai, mainoties tirgus konjunktūrai, var izrādīties kārdinoši pelnīt uz pirkšanas-padošanas cenas starpību. Galu galā Latvijas vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz pārdošanu, kā izrādījies, visai nelabvēlīgā laikā. Ja vien bankas pārdošanas līgumā nav iestrādāti tālākpārdošanas ierobežojumi, investoru piederība ASV nav nekāda garantija, ka Banka galu galā nenokļūs Krievijas kontrolē. Lietuviešiem ir pieredze ar Mažeiķu naftas privatizāciju, kad Williams International pārdeva uzņēmumu Jukos. Banku pārdot ir sarežģītāk, jo regulators var darījumu neatļaut, bet mums ir pieredze ar Krājbankas pārdošanu “lietuviešu” Snoras bankai. Manuprāt, politiski būtu bijis labāk, ja valdība atvēlētu EK pašai meklēt Citadeles pircēju un neiesaistītos pārdošanā. Tagad ei nu sazini, kā vēlētājs interpretēs šo darījumu, un ir viennozīmīgi skaidrs, uz kuru kritīs atbildība, ja atkārtosies lietuviešu piedzīvotais scenārijs.
3
ILZE > Valdemārs Valdemārs 26.09.2014. 12.02
Ivars
Manuprāt, politiski būtu bijis labāk, ja valdība atvēlētu EK pašai meklēt Citadeles pircēju un neiesaistītos pārdošanā.
_________________
Tad čekistu piesmietais morālais kroplis, Dombrovskis un viņa banda neuzvārītos, tik valstij ienāktos būtiski vairāk līdzekļu. Kādreiz krievu Alfa bank centās piespiest pārdot tai Parex par miljardu eiro no kā īpašnieki atteicās. Vismaz pusi no šīs summas arī šodien banka maksā.
0
piziks > Valdemārs Valdemārs 26.09.2014. 10.59
“Kritīs atbildība”? Nu, un? Kā tas atbildības kritiens izpaudīsies un kā ietekmēs tos, uz kuriem kritīs?
0
Alise > Valdemārs Valdemārs 26.09.2014. 11.10
Ivars, ļoti precīzs komentārs!
0
Þanis Bezmers 26.09.2014. 09.16
” Tomēr nav skaidrs, kāpēc portāls Pietiek.com priekšvēlēšanu laikā par valstij būtisku un politiski nozīmīgu tēmu maldina sabiedrību ar nepilnīgu un sensacionālistisku žurnālistiku.”
Man gan ir skaidrs- tur tāds kūmiņš šiverē.
2
ILZE > Þanis Bezmers 26.09.2014. 11.57
hombros
Es praktiski vispār neskatos šo portālu, jo nevaru par pilnu
______________
Portāls uzplēš daudz mūsu sabiedrības augoņu, arī par VVF.
0
Timurs Čuntonovs > Þanis Bezmers 26.09.2014. 11.50
Es praktiski vispār neskatos šo portālu, jo nevaru par pilnu ņem cilvēku, kas burtiski rakājas, teiksim, pa Vairas Vīķes-Freibergas rokassomiņu, jo neko daudz vairāk, kā tur nejauši iekritušu kastani nemaz nevar atrast.
0
lebronj2356 26.09.2014. 09.40
Runa ir par ko citu – kā īsi pirms vēlēšanām absolūti necaurspīdīgi tie noandelēta banka, kuras atrašanās valsts īpašumā brīdī, kas skandināvu bankas nekaunīgi veic spiedienu uz valsts amatpersonām, izmantojot draudus, būtu ļoti izdevīga un līdzsvarojoša ! LV amatpersonas acīmredzot to negrib, lai pēcāk var kopā ar Rimšiku žēloties, ka bankas nekreditē privātpersonas, nekreditē tautsaimniecību, utt. Un arī cenu +/- izmaiņas ir aprakstītas vispusēji, jo mēs jau nezinam kādam jābūt budžetam, kādi papildus punkti tur ir un kā noteiks gala cenu…Nav arī pārliecības, ka fonds banku paturēs īpašumā un kā mēs parasti zinam, no kurienes nāk LV uzņēmumu pārpircēji ? :) Citadeles pārdošanas lieta ir ļoti šaubīga afēra, kas jau sāk atspoguļoties dažu partiju reitingos, jo iedzīvotāji no šī ir noguruši…
5
+7
-8
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+9
-5
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+12
-1
Atbildēt
@Alise > lebronj2356 26.09.2014. 10.58
Unabomberz, nevienā valstī, kur pastāv nolikto atslēgu princips (t.sk. ASV), tas nav apturējis privātpersonu kreditēšanu. Tas ir banku blefs, lai spiestu uz tādu normu neieviešanu, kuras bankām nepatīk.
Bet tas, ka to dara skandināvu bankas, tas ir loģiski, jo faktiski Latvijā citas bankas ar privātpersonu masveida kreditēšanu nenodarbojas. Bet tā nav nekāda īpaša skandināvu banku iezīme, sev izdevīgas normas lobē un spiež uz politiķiem visas bankas visur pasaulē.
Tai pat laikā, lai arī Skandināvijas valstis mums ir draudzīgas un esam vienā kompānijā, tik un tā tas ir ekonomisks drauds Latvijai, ja visa finanšu sistēmas būtiskā daļa ir faktiski vienas valsts – Zviedrijas – uzņēmumu rokās.
Un zviedru bankas nekaunās izmantot arī savas valsts valdību spiešanai uz citām valdībām, tai skaitā – Latvijas. Lai arī esmu piekritējs krīzes laikā pieņemtajam lēmumam nedevalvēt latu, bet tur vairāk ir nevis mūsu politiķu, bet zviedru valdības nopelns. Rimševics, un laikam arī finanšu ministrs, tai laikā bieži slepeni lidinājās uz Zviedriju runāties par šiem jautājumiem ar zviedru valdības pārstāvjiem, jo zviedru bankas varēja tikt parautas zem ūdens, ja tiktu pieņemts lēmums par lata devalvāciju.
Tajā laikā zviedru bankas bija pakāsušas milzīgas summas Ukrainā dēļ valūtas svārstībām, un ja Latvija devalvētu latu, tāds lēmums varētu izsaukt devalvācijas draudus arī dažās citās Austrumeiropas valstīs (domino efekts), kur zviedru bankām bija pozīcijas. Latvijas lēmums varēja palaist pa burbuli zviedru lielākās bankas un sekas tam varēja būt diezgan bēdīgas visā Eiropas mērogā. Tā kā šis ir galvenais iemesls, kādēļ krīzes laikā netika devalvēts lats.
0
Alise > lebronj2356 26.09.2014. 13.27
Tas taisnība, ka kredītņēmēji ciestu tik un tā. Un lielākā daļa kredītu bija ārvalstu valūtā, ne jau latos. Pie tam, devalvācijas rezultātā ciestu arī visi pārējie – visas importējamās preces kļūtu dārgākas. Devalvācija varbūt der lielām valstīm, kurām pašām ir savi energoresursi un kuras ražo gandrīz visu nepieciešamo, bet tādai mazai valstij kā Latvija devalvācija ir garām.
Bet nu bija jau tai tirgošanās ar zviedriem par nedevalvēšanu arī savs labums. Ne jau par velti pēc tam attiecībā uz eiro ieviešanu un vēl dažos citos jautājumos mums bija spēcīgs atbalsts no Zviedrijas :)
Es jau to nedevalvēšanu un zviedru spiedienu vienkārši minēju kā piemēru par lielu zviedru banku ietekmi. Bet ja ņem vērā, ka varbūt pat arī bez visa zviedru spiediena mēs būtu palikuši pie nedevalvēšanas, tad šo tirgošanos var uzskatīt par vienu no retajiem reālajiem Vienotības veiksmes stāstiem, jo tika tiešām ietirgots reāls zviedru atbalsts daudzos nozīmīgos jautājumos. Tikai Vienotībai bēda tā, ka ar šādu stāstu atklāti nedrīkst palielīties :)
0
nefratete > lebronj2356 26.09.2014. 10.34
“lai pēcāk var kopā ar Rimšiku žēloties, ka bankas nekreditē privātpersonas, nekreditē tautsaimniecību”
Nu jā, to ka bankas jau piepriekš (pirms pusgada) brīdināja ka populistiskais “nolikto atslēgu princips” apturēs privātpersonu kreditēšanu ir patīkami ignorēt. Nekas, ka pati valdība pieņem lēmumus, kuri spiež apturēt kreditēšanu. Galvenais vainot skandināvu bankas par sekām, nevis valdību par cēloņiem.
0
Zoņtiks > lebronj2356 26.09.2014. 10.07
Citadeli Latvija ir spiesta pārdot – esošās vienošanās ir jāievēro. Otrkārt – Hipotēku un Zemes banka taču ir valsts banka, kas arī nodarbojas ar atbalstu Latvijas uzņēmējiem.
Par caurspīdīgumu un fonda tālāko rīcību, tur varētu piekrist – varbūt tas ir atrunāts, ka gadus X tālāk pārdot nedrīkst, vai kā citādi tas regulēts?
0
nefratete > lebronj2356 26.09.2014. 13.02
Austras koks,
Protams, ka bankas velnu mālē melnāku, nekā tas ir. Normāla lobēšana. Arī es neuzstāju, uz to ka kreditēšana izbeigsies pa visam, tai pat laikā tikai tuvredzīgs cilvēks var uzskatīt, ka šādam lēmumam uz kreditēšanu (īpaši pirmo iemaksu) vispār nebūs ietekmes.
Par lata devalvāciju/tās neveikšanu – šobrīd tas jau ir aizbraucis vilciens līdz ar to zīlēšana kas būtu, ja būtu nav īpaši produktīva. Visādā ziņā es pats arī atbalstīju nedevalvēšanu. Kaut arī neesmu ekonomists intuitīvi likās, ka tā būtu bijusi problēmas pārcelšana uz vēlāku laiku, piedrukājot naudu. Turklāt ja to veiktu, visiem EUR kredītu ņēmējiem sekas nespējā samaksāt kredītus būtu identiskas. T.i. vienā gadījumā nevar kredītu samaksāt jo samazināta alga, otrā gadījumā to nevar samaksāt, jo latos saņemtās algas nepietiek lai samaksātu kredītu, kurš ir EUR.
0