Kanāda neredz nekādu Putina režīma atbildes reakciju uz aicinājumiem pārtraukt atbalstīt bruņotos kaujiniekus
Sekojot ASV un Eiropas Savienības pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, papildu sankcijas ieviesusi arī Kanāda. Par to paziņojis Kanādas ārlietu ministrs Džons Breds, ziņo BBC.
Pamatojums sankciju ieviešanai ir Krievijas agresija pret Ukrainu, jo Austrumukrainā netiek pārtraukta karadarbība.
„Tā, piemēram, šodien mēs saņēmām ziņojumu, ka prezidents Vladimirs Putins pavēlējis palielināt Krievijas karaspēku Krimā, mēs arī neredzam nekādu Putina režīma atbildes reakciju uz aicinājumiem pārtraukt atbalstīt bruņotos kaujiniekus, kas raisa vardarbību,” teica Breds.
Jaunajā Kanādas ieviesto sankciju sarakstā iekļauta Krievijas Krājbanka, Mitišču mašīnbūves rūpnīca, Kaļiņina mašīnbūves rūpnīca, Tihomirova zinātniskās pētniecības institūts, Dolgoprudņenskas zinātniskais uzņēmums, Jūras radioelektronikas zinātniskās pētniecības institūts „Altair”.
Sankciju sarakstā iekļautas arī privātpersonas, kurām aizliegts iebraukt Kanādā, kā arī iesaldēti aktīvi, kas atrodas Kanādas bankās. Šo personu skaitā ir Krievijas aizsardzības ministra vietnieki Jurijs Sadovenko un Dmitrijs Bulgakovs, Krievijas Gaisa spēku ģenerālštāba pirmais vietnieks un Centrālā kara apgabala armijas komandieris Nikolajs Bogdanovskis, Krievijas armijas komandieris Oļegs Saļukovs.
Kanādas ārlietu ministrs arī paziņoja, ka valsts uz Ukrainu nosūtīs vairāk nekā 300 novērotāju, tai skaitā būs 12 parlamenta deputāti, kuru uzdevums būs monitorēt gaidāmās Ukrainas parlamenta vēlēšanas.
Jau ziņots, ka 12.septembrī ASV un ES paziņoja par papildu sankcijām pret Krieviju. ASV sankcijas vērsusi pret Krievijas bankām un naftas pārstrādes uzņēmumiem. Banku sarakstā iekļautas Krievijas Krājbanka, Maskavas banka, „Gazprombank”, „Rosseļhozbank”, VTB un VEB bankas.
Komentāri (22)