NATO apstiprina ātrās reaģēšanas vienības veidošanu (papild.)

 NATO dalībvalstu līderi atbalsta alianses “pastāvīgu” klātbūtni austrumu dalībvalstīs

 NATO valstu līderu samitā Velsā piektdien apstiprināts ātrās reaģēšanas plāns, kas cita starpā paredz izveidot “īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā”, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, vēsta LETA

Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku “pastāvīgu” klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens. Viņš uzsvēra, ka alianses Rīcības gatavības plāns došot Krievijai nepārprotamu apliecinājumu, ka “NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā”. 

“Ja jūs pat tikai domāsit par uzbrukumu vienam sabiedrotajam, jums būs jāstājas pretī visai aliansei,” vēršoties pie jebkura potenciālā agresora, norādīja NATO ģenerālsekretārs Rasmusens.

“Visi šie soļi, par kuriem ir vienojusies alianse, tiks pildīti. Parādīsies reāli spēki, kuru uzdevums būs atbildēt agresoram nepieciešamības gadījumā. Mēs gatavojam arī cita veida pasākumus, par kuriem esam jau diezgan daudz runājuši, – tā ir gan infrastruktūras stiprināšana, gan mācību organizēšana ar ASV un Eiropas valstu karavīru dalību,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atzīstot – ja situācija turpinās pasliktināties, būs “jauni, vēl spēcīgāki lēmumi”.

Komentējot lēmumu par ātro reaģēšanas spēku izveidi, ministrs norādīja, ka NATO 5.pants tiek apskatīts plašākā nozīmē, tostarp diskutēts par mēģinājumiem destabilizēt situāciju, izmantojot “zaļos vīriņus” un provokatorus.

Savukārt, lūgts komentēt NATO samita laikā pausto viedokli, ka nepieciešams pilnveidot konfliktu novērošanas mehānismus, Rinkēvičs aicināja atcerēties, ka pēc Malaizijas aviokompānijas “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanas nedz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, nedz izmeklētāji netika pielaisti pie notikuma vietas.

“Tas tikai liecina, ka ir jāskatās, kādus vēl papildu pasākumus mēs varam īstenot, kādas garantijas EDSO dalībvalstis var dot un kādas papildu darbības var veikt. Pretējā gadījumā tādiem novērotājiem nav īsti jēgas. Par šiem jautājumiem mēs diezgan atklāti runājām,” atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka šajā jautājumā “ātru un visiem pieņemamu risinājumu nebūs”.

Kā vēstīts, NATO sanāksme Velsā ir svarīgākā visā alianses vēsturē kopš Berlīnes mūra krišanas astoņdesmito gadu beigās, jo Krievijas agresija Ukrainā ir fundamentāli izmainījusi Eiropas drošības situāciju un NATO jāpiedāvā efektīvi risinājumi kolektīvajai aizsardzībai jaunajos apstākļos.

Nākamais NATO samits notiks Polijā 2016.gadā, piektdien pavēstīja alianses ģenerālsekretārs Rasmusens.

Viņš piebilda, ka Polija ir “ļoti atbilstoša” mākamā samita norises vieta, jo tas apliecina, ka Varšava var pilnībā paļauties uz NATO, kā arī uzskatāmi demonstrē alianses klātbūtni austrumu dalībvalstīs.