NATO brīdina par „Ukrainas destabilizācijas scenārija” atkārtošanās draudiem

Ukrainas teritorijā no Krievijas atkal iebraukusi smagā bruņojuma kolonna

NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis alianses dalībvalstis par “Ukrainas destabilizācijas scenārija” atkārtošanās draudiem, svētdien vēsta vācu raidorganizācija “Deutsche Welle”.

“Bruņoti kaujinieki bez atpazīšanas zīmēm, kas sarīko nekārtības, sagrābj administratīvās ēkas, kūda iedzīvotājus, īsteno separātistu sagatavošanu, sniedz militārās konsultācijas, tādā veidā var sekmēt būtisku valsts destabilizāciju,” intervijā laikrakstam „Welt am Sonntag” sacīja ģenerālis.

Ukrainā Krievija demonstrē “jaunu kara vešanas tipu”. Tāpēc galvenais, lai NATO valstis būtu gatavas jauniem “zaļajiem cilvēciņiem”. Pastāvošo draudu dēļ Austrumeiropas policijas un armijas spēkiem ir jābūt gataviem to pārvarēšanai, uzsvēra ģenerālis.

Vaicāts, kādas būs sekas tam, ja citās Austrumeiropas valstīs parādīsies “zaļie cilvēciņi”, ģenerālis atgādināja par Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz tiesības uz kolektīvo aizsardzību pierādītas trešās valsts agresijas gadījuma, ziņo LETA/Ukrinform.

“Tāpēc mums ir jāizstrādā iekšējie, nacionālie scenāriji šādu darbību identificēšanai un to pārvarēšanai,” viņš sacīja.

Neraugoties uz Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka Maskava aktīvi atbalsta prokremliskos kaujiniekus Donbasā, neviena NATO valsts “tagad negrib militāru iejaukšanos konfliktā”, norādīja Brīdlovs. “Alianses dalībvalstis ir saskaņojušas palīdzības sniegšanu Ukrainai tās militāro iespēju uzlabošanai, kā arī, lai atbalstītu Kijevu reformu īstenošanā aizsardzības sfērā,” sacīja ģenerālis.

Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības centra preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien preses brīfingā pavēstīja, ka Ukrainas teritorijā no Krievijas caur Djakovas ciemu iebraukusi kolonna ar smago bruņojumu un devusies Luganskas apgabala virzienā.

“No Krievijas Federācijas teritorijas caur Djakovas ciemu Ukrainas teritorijā iebrauca militārās tehnikas kolonna, kuras sastāvā bija trīs daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas “Grad”, un devās Luganskas apgabala Ņižņijnahoļčikas pilsētciemata virzienā,” sacīja amatpersona.

Arī Ukrainas valdības spēku pozīciju apšaudīšana no Krievijas teritorijas turpinās, viņš piebilda. Tā sestdien plkst.15.10 un 15.40 no Krievijas Novosjolovkas ciema ar artilērijas ieročiem apšaudītas Ukrainas valdības spēku pozīcijas Lužku rajonā.

Vienlaikus fiksēts, ka no Krievijas teritorijas ar artilērijas ieročiem un sistēmām “Grad” robežas Ukrainas pusē apšaudīta Amrosijivkas apkaime, sacīja Lisenko.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs svētdien noraidīja Ukrainas prokremlisko kaujinieku līdera apgalvojumus, ka kaujinieki nesen no Krievijas ir saņēmuši lielu ieroču un bruņutransportieru partiju. “Mēs vairākkārt esam teikuši, ka uz turieni nekādas iekārtas netiek sūtītas,” radiostacijai “Govorit Moskva”, sacīja Kremļa preses sekretārs.

Peskovs gan neko neminēja par citu kaujinieku līdera apgalvojumu, ka Ukrainas austrumos būtu nogādāti “Krievijā apmācītu” karavīru papildspēki.

Teroristu organizācijas “Doņeckas tautas republika” līderis Aleksandrs Zaharčenko kaujinieku sapulcē paziņojis, ka teroristi ir saņēmuši papildspēkus – 1200 karotājus, “kas četrus mēnešus apmācīti Krievijas teritorijā”.

Krievija arī slepeni iesūtījusi 30 tankus un 120 smagā bruņojuma vienības, izmantojot robežšķērsošanas punktus, kas atrodas promaskavisko bandu kontrolē, sacīja Zaharčenko.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par „zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luganskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.