Būvniecības regulējumā sabiedriskajām ēkām būs daudz stingrākas prasības

Paredzēts šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši tas attiecas uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.

Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Būvniecības likuma, kas stāsies spēkā 1.februārī, mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Kā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, īpaša vērība un daudz stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā.

Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tai skaitā arī finansiālā. “Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. Nozarei ir jāmainās ne tikai retorikas līmenī, bet arī pamata principos un regulējumā, pēc kāda tā strādā,” uzsver ekonomikas ministrs.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu izstrādātajos un saskaņošanai nodotajos MK noteikumos tiek būtiski pastiprinātas būvniecības kvalitātes un drošības prasības, paredzot gan augstākas profesionālās prasības speciālistiem, gan jaunu sistēmu speciālistu sertifikācijā un atbildībā. Tāpat būtiskas izmaiņas skars būvniecības dokumentācijas iesniegšanas kārtību, kā arī ēku klasifikāciju un attiecīgas prasības katrā grupā.

Lai nodrošinātu valsts līmeņa uzraudzību un kontroli pār būvniecības procesu, Saeimā ir iesniegti un 1.lasījumā atbalstīti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību. Tāpat birojam tiks piešķirtas tiesības sekot līdzi ekspluatācijā nodotu būvju drošībai. Par biroja izveidi vēl jālemj Saeimai.

Jau izstrādātajos un saskaņošanai nodotajos MK noteikumos noteiktas stingrākas prasības dažādiem procesiem būvniecības laikā:

* Saskaņā ar Eirokodeksa LVS EN 1990:2006 L prasībām noteikta skaidra būvju klasifikācija trīs grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā augstākā grupa. Klasifikācija ir saistīta ar būvniecības un būves potenciālo risku: iesaistīto cilvēku skaitu, tehnoloģisko sarežģītību un iespējamo ietekmi uz vidi. Trešās grupas būvēs ietilpst sabiedriski nozīmīgās būves, bet pirmajā grupā ir būves, kuru būvniecībai nav jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts, piemēram, malkas šķūnītis.

* Tiek noteikta personu, kas vada un uzrauga būvdarbus, kā arī projektē – obligātā profesionālā atbildība, ko apliecina apdrošinātājs. Tas nozīmē, ka tad, ja darbs veikts nekvalitatīvi, iestājas apdrošināšanas gadījums.

* Būvdarbu uzraugiem tiek noteikts pienākums plānot un dokumentēt būvniecības procesu. Pirms būvdarbu sākšanas uzraugam jāizstrādā un jāiesniedz būvvaldē uzraudzības plāns, pēc kura vadoties apsekojumus arī veic un līdz ar to situāciju dabā konstatē arī būvinspektors. Atbilstoši būvuzraudzības plānam par visu galveno posmu pabeigšanu jābūt arī vizuālam apliecinājumam. Tāpat noteiktas stingrākas prasības būvinspektoriem par objektu apsekojumu biežumu.

* Tiek pagarināti būvniecības objektu garantijas termiņi, diferencējot tos ēku konstruktīvajiem elementiem un apdarei – konstruktīviem elementiem 5 gadi, apdarei 2 gadi, iestrādātiem materiāliem atbilstoši to ekspluatācijas īpašību deklarācijā noteiktajam. Savukārt sabiedriski nozīmīgajām ēkām garantijas termiņš nedrīkstēs būt īsāks par 5 gadiem (pašlaik 2 gadi). Paredzēts arī saglabāt apdrošināšanas polisi garantijas perioda laikā.

* Augstākas prasības tiek izvirzītas arī būvinspektoru profesionalitātei un kompetencei. Papildu patlaban spēkā esošajiem nosacījumiem, ka būvinspektoram ir jābūt augstākajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un 5 gadu pieredzei vai vidējai profesionālajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un augstākajai izglītībai citā jomā, kā arī 10 gadu pieredzei, turpmāk būvinspektoriem būs nepieciešams arī būvspeciālista sertifikāts un tiek noteikts, ka 5 gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo 10 gadu laikā un 10 gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo 20 gadu laikā. Savukārt būvspeciālista sertifikāta iegūšanas prasība ir augstākā izglītība arhitektūras vai būvniecības jomā.

* Šogad pavasarī darbu sāks Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Sistēmas ieviešana ļaus izvairīties no „dokumentu sakārtošanas”, jo tiks nodrošināta visas iesniegtās informācijas fiksācija, t.sk. sistēma saglabās vēsturiskus datus par jebkurām izmaiņām un to veikšanas laiku.

* Tiks padarīta caurskatāmāka un profesionālāka būvspeciālistu sertificēšana, nosakot, ka visām sertificēšanas iestādēm ir jāievēro vienotas sertificēšanas procedūras prasības, tādejādi veicinot sertificēšanas procesa caurspīdīgumu, regulāru būvspeciālistu profesionālās darbības un profesionālās pilnveides uzraudzību, būvspeciālista un tā veiktās profesionālās darbības informācijas pieejamību Būvniecības informācijas sistēmā.

* Patlaban noteikto kārtību būvkomersantu reģistrācijai plānots papildināt ar nosacījumiem, kas nepieciešami, lai uzsāktu komersantu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā BIS ietvaros. Plānots, ka komersantiem būs iespēja iesniegt reģistra iestādei iesniegumus elektroniski, autentificējoties un aizpildot speciālas tiešsaistes formas BIS. Tādējādi būs atvieglots un pārskatāmāks dokumentu iesniegšanas process būvkomersantiem un iesniegto dokumentu izskatīšana reģistra iestādei.

* Šogad tiks izveidota Latvijas Būvniecības padome, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Latvijas Būvniecības padomes darbības principi tiek veidoti līdzīgi Vides konsultatīvai padomei, kas ir atzīta par vienu no veiksmīgākām valsts un NVO sadarbības formām.

* Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto Eirokodeksu standartu nacionālo ieviešanas plānu 2013.-2014.gadam, pilnībā eirokodeksu standartus plānots pārņemt līdz 2014.gada vidum. Pagājušā gadā pārņemti standarti „Iedarbes uz koka konstrukcijām”, „Tērauda konstrukciju projektēšana” un „Ģeotehniskā projektēšana, bet šogad tiks izstrādāti nacionālie pielikumi „Betona konstrukciju projektēšana”, „Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana”, „Mūra konstrukciju projektēšana”. Ekonomikas ministrija vienlaikus ir lūgusi NVO sniegt priekšlikumus standartu pilnveidošanai.

Papildus normatīvā regulējuma izstrādei būvniecības jomā Ekonomikas ministrija sniegs ieteikumus ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām saistībā ar rīcību nekvalitatīvas būvniecības konstatēšanas gadījumā. Lielāka uzmanība tiks veltīta arī sertificēto speciālistu un sertifikātu izsniedzēju atbildībai. Ekonomikas ministrija piedāvās noteikt, ka jaunajā fondu plānošanas periodā starptautiskās būvinženieru organizācijas FIDIC standarta būvdarbu līgums ir piemērojams visos ES fondu projektu iepirkumos.