Tādējādi grib izskaust to, ka mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanu
Saeimas galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības, ziņo LETA.
“Šāda iespēja būs viens no risinājumiem parādu problēmai, un iedzīvotāji, slēdzot tiešos līgumus par norēķiniem ar pakalpojumu nodrošinātājiem, vairs nebūtu spiesti maksāt starpniekiem, kuri neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem,” iepriekš teica par likuma izmaiņām atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Tāpat Dolgopolovs uzsvēra, ka “jaunā kārtība izskaudīs līdz šim nereti pastāvošo praksi, ka mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanu, vai arī samaksā par komunālajiem pakalpojumiem naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam”.
Likuma izmaiņas paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai. Dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.
Turpmāk līgumā par pakalpojuma tiešo piegādi būs jānorāda līdzēji, norēķinu kārtība, kā arī kritēriji un metodika, pēc kā tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu. Tāpat līgumā būs jānorāda persona, kas veiks aprēķinus, sagatavos un piegādās iedzīvotājiem rēķinus, iekasēs maksājumus un arī veiks parādu piedziņu.
Savukārt pakalpojuma sniedzējam paredzēts noteikt pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus, tai skaitā sagatavot un izsniegt izziņu vai atgādinājumu par maksājumiem, kā arī savlaicīgi celt prasību tiesā pret nemaksātāju. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs pienākums informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par cita dzīvokļa īpašnieka saistību neizpildi.
Komentāri (25)
Janka, Janic 19.12.2013. 16.48
kaada jeega šim verveleejumam , ja reiz likumu pieņeema , tad kaada daā maajas iedziivotaajiem par kaimiņu nemaksaataaju , tad lai arii pakalpojumu sniedzeejs uzņemaas atbidiibu par to ka viņam nemaksaa, paarvadnieki beidzot vareetu priecaaties ka viņiem nav jaamaksaa par siltuma paraadniekiem naudu no maajas finanseem kuru peec likuma nedrrikst izmantot paraadnieku paraadu segšanai ,pkalpojumu sniedzeejam ir pašam jaaruupeejas lai saņeemeejs par to maksaa , komoonisms beidzies suudzi tiesaa attiesaa tos mersedesus , dziivokūs , bet iec mieraa maajas iedziivotaajus .
1
sausins > Janka, Janic 19.12.2013. 20.40
Tevis minētais var darboties tikai tad kad problēmas tiek risinātas savlaicīgi un mehānismi ir ātri un efektīvi. Diemzēl nekas no tā pie mums neeksistē un tāpēc diez vai dos praktisku labumu !
Tā ir aksioma, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības un ja kāds naivi iedomājas ka ar likumu var šo aksiomu apstrīdēt tad tā ir viņa problēma !
0
piziks 19.12.2013. 16.31
Kas traucēja vislatviskākajām partijām menedžēt šo ļoti vajadzīgo likuma maiņu? Latvpartijām tikai kaujas par lielvaru aktuālas. Vēlāk brīnīsies, kādēļ elektorāts balso par “nelatviešiem”?!
Laikam jau ierindas pilsoņi un viņu problēmas, — arī Saeimā, likumdevēja radītās! — latviskajām partijām tiešām pie kājas vai vēl zemāk.
0