Iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī palielinājies par 4,5%

Būvniecība, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, pieaugusi par 11,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī palielinājies par 4,5%. IKP šā gada trešajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 4,3 miljardi latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Trešajā ceturksnī Latvijā bija straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums no Baltijas valstīm. CSP publicētie dati rāda, ka Latvijas tautsaimniecība trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn auga par 4,5%, Lietuvas – par 2,2%, bet Igaunijas – 0,7%.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 4,5%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, audzis par 1,3%, ziņo LETA.

Deviņos mēnešos IKP salīdzinājumā ar 2012.gada deviņiem mēnešiem audzis par 4,2% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā (0,9 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 5,4%, tai skaitā mazumtirdzniecības pieaugums par 3%. Mazumtirdzniecības palielinājumu veidoja 3% pieaugums pārtikas preču mazumtirdzniecībā un 4% kāpums nepārtikas preču, izņemot auto degvielas, mazumtirdzniecībā. Par 0,4% samazinājās auto degvielas mazumtirdzniecība, kuras īpatsvars nepārtikas preču grupā ir 29%.

Būvniecība, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, pieaugusi par 11,6%. Nozares attīstību sekmēja 83% liels pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā. Par 21% palielinājās inženierbūvju produkcija ar būtisku apjoma palielinājumu tiltu un tuneļu būvniecībā par 99%, kā arī ostu rekonstrukcijas darbos par 2,3 reizēm. Kritums par 3% bija ēku būvniecībā, tai skaitā ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvēs par 51%, izglītības iestāžu ēku būvēs par 13%.

Šā gada trešajā ceturksnī par 2,5% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja koksnes un koka izstrādājumu ražošanas palielināšanās (20,5% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 6%, pieaugums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (9,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 4%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (8,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 6%. Par 6% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,6%). Samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana par 10% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošana (1% no kopējās apstrādes rūpniecības).

Par 6,4% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.

Faktiskajās cenās šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 5%. Pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (22% no kopējiem izdevumiem) – par 1,3%, pārtikai (19% no kopējiem izdevumiem) – par 4,7% un transportam (16% no kopējiem izdevumiem) – par 3,8%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 4,4%, ko sekmēja būvniecības produkcijas apjomu palielināšanās. Preču eksports (71% no kopējā eksporta) samazinājies par 4,1%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,4%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) samazinājušies par 0,7%, bet pakalpojumu imports – par 4,8%. Savukārt valdības galapatēriņš pieaudzis par 9,9%.

Salīdzināmajās cenās šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 4,9%, tai skaitā izdevumi mājoklim samazinājušies par 4%, bet izdevumi pārtikai palielinājušies par 2% un transportam – par 7%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 3,1 procentpunkta apmērā.

Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 3%, kas atstāja 0,8 procentpunktu pozitīvu ietekmi uz IKP. Par 1,4% palielinājās valdības galapatēriņš, kopējo IKP tempu ietekmējot 0,2 procentpunktu apmērā. Preču eksports samazinājies par 4,5%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 7,5%. Tie IKP samazināja par 0,8 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 0,1%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 8,1%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 0,9 procentpunktu apmērā.

Salīdzinājumā ar novembrī publicēto ātro novērtējumu par IKP kāpumu precizētie dati koriģēti uz augšu. Kā ziņots, saskaņā ar CSP ātro novērtējumu šogad trešajā ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, audzis par 4,2%.