Kopš 1996.gada septembra Latvijā noteikts nāves soda moratorijs
Saeimas deputāti ceturtdien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz pievienoties 1966.gada 16.decembra starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvajam protokolam par nāvessoda atcelšanu.
ANO Ģenerālās Asamblejas laikā 1989.gadā izstrādātais protokols ir universāls dokuments, kura mērķis ir ne vien nāvessoda nepiemērošana, bet tā pilnīga atcelšana, lai gan dokumentā ir paredzēta atruna, ka minētais soda veids var tikt piemērots kara laika apstākļos, ziņo LETA.
Jau 2001.gadā Ārlietu ministrija (ĀM) virzīja likumprojektu par pievienošanos protokolam, bet tas netika atbalstīts ar atrunu, ka attiecīgi jāsakārto tiesību akti krimināltiesību jomā. Tagad ĀM uzsver: ņemot vērā Latvijas tiesību aktu atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecīgajā jomā, pievienošanās protokolam ir formāls, bet nepieciešams solis.
1966.gada 16.decembra starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvais protokols par nāves soda atcelšanu stājās spēkā 1991.gada jūlijā, un 2012.gada 15.augustā tam ir pievienojušās 75 ANO dalībvalstis. Protokolam ir pievienojušās vai to ir ratificējušas 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, piemēram, Lietuva ratificēja protokolu 2002.gadā, bet Igaunija pievienojās tam 2004.gadā. Polija protokolu ir parakstījusi 2000.gadā, bet nav ratificējusi. Līdz ar to Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kura nav pat parakstījusi šo protokolu.
Latvijai vairākkārt rekomendēts pievienoties protokolam. Turklāt atbilstoši ES kopējai nostājai Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir jāveicina nāves soda atcelšana globālā kontekstā. ĀM norāda, ka, pievienojoties protokolam, Latvija būs izpildījusi visas saistības attiecībā uz pievienošanos starptautiskajiem instrumentiem, kuri aizliedz nāves soda piemērošanu, un varēs pilnvērtīgi piedalīties Eiropas Padomes un ANO formātos, aizstāvot arī ES kopējo pozīciju par nāves soda nehumāno raksturu, kura atcelšana veicina tiesību uz dzīvību augstāko standartu ievērošanu.
Kopš 1996.gada septembra Latvijā noteikts nāves soda moratorijs un nevienam tiesājamajam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. 1999.gada 7.maijā Latvija ratificēja 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu, kurā noteikts, ka nāves sods tiks atcelts un nevienam cilvēkam nedrīkst piespriest šo sodu vai to izpildīt.
Tāpat 2012.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Latvijas Krimināllikumā, izslēdzot no likuma soda veidu “nāves sods”. Kopš 2000.gada 18.maija Krimināllikuma 37.panta otrā daļa paredzēja, ka nāves sods Latvijā piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. 2012.gada 26.janvārī Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, kas stājās spēkā Latvijā 2012.gada 1.maijā.
Komentāri (43)
kristaps_drone 28.02.2013. 13.31
Ļoti labi, jo līdz ar to, piemēram, Godmani par to, ko viņš nodarījis valstij un tās iedzīvotājiem divu premjerēšanu laikā nevarēs sodīt ar vieglu sodu – nāvi, bet būs jāpiespriež mūža ieslodzījumu.
0
Sandris Maziks 28.02.2013. 10.32
Kamēr kaut viens nolāpīts komunists, čekists, krievu armijnieks vai rusists, vai viņu atvase vēl rāpo pa mūsu svēto zemi, no nāvessoda, pārāk lielā riska dēļ, nedrīkst atteikties.
0