Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”
Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Finanšu ministrijas izstrādāto eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus, ziņo LETA.
Preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās, teikts likumprojektā.
Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati.
Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis, aizstājot latus grāmatvedības uzskaitē.
Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti, izņemot kredītiestādes, Latvijas Pastu un Latvijas Banku, norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu vairākos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks, un šādas banknotes nomināls vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu.
Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā.
Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.
Kredītiestādes, Latvijas Pasts un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts.
Kredītiestādes un Latvijas Pasts varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu, teikts likumprojektā.
Likums regulēs eiro banknošu un monētu izgatavošanu un piegādi, lata banknošu un monētu iznīcināšanu un bojātu lata banknošu un monētu nomaiņu.
Eiro monētu izgatavošanu, eiro monētu un banknošu izsniegšanu kredītiestādēm organizēs Latvijas Banka, kura arī izplatīs eiro monētu komplektus. Latvijas Banka nodrošinās no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu.
Likums regulēs arī pasākumus, kas saistīti ar bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu nomaiņu, grāmatvedības uzskaites un kredītu reģistru pielāgošanu eiro ieviešanai, finanšu tirgus piemērošanas pasākumus eiro ieviešanai, tiesību aktu pielāgošanu.
Likumā tiks noteikti noapaļošanas principi un pārrēķina principi.
Likumprojektā teikts, ka valsts budžeta iestādes eiro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, citas iestādes – no sava budžeta līdzekļiem, bet privātpersonas – no saviem līdzekļiem. Izņēmums ir Latvijas Pasts, kam eiro ieviešanas likuma noteiktās skaidrās naudas nomaiņas izmaksas finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai tiks kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”. Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu “eiro”.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
Komentāri (50)
Aivars Krauklis 22.11.2012. 13.36
„Pret eiro” cīņā sabiedrotie parādās tik uzskatāmi, kā nekur citur. Kremļa specprojekta ausainīši tā rūpējas par Latvijas neatkarības pēdējās pazīmes – savas valūtas – saglabāšanu, ka latvju kreisie, ZZS, antiglobālisti, lāpneši un citi patrioti, visi „postā iedzītās tautas” gara paudēji pilnās rīklēs dzied līdzi. Nu opera gatavā – viena melodija, viens diriģents, pat dialogi precīzi saskaņoti.
11
kristaps_drone > Aivars Krauklis 22.11.2012. 16.37
Nevajag vulgarizēt. Šajā minētajā “korī” daudzi tomēr dzied ko citu: ka nevajag skriet uz eiro tagad, kad ir eiro krīze, ka iestāties eiro zonā varēs arī vēlāk.
0
grislits > Aivars Krauklis 22.11.2012. 18.02
Par to, ka otra iespēja vairs nebūs, un ka jāpievienojas ir pēc iespējas ātrāk, un labāk būtu bijis, jau kopā ar Igauniju, tam es piekrītu.
Bet Biotopa kungs, nevajag pārspīlēt ar to vienu kori un vienu diriģentu. Tāda vispārināšana izskatās pēc kārtējā bļāvēja vai kāda viena noteikta viedokļa vai politiska spēka fanātiska atbalstītāja, kam vienīgais pareizais viedoklis ir savējais, pārējie visi idioti, respektīvi, ar tādiem apgalvojumiem izskatāties pats tieši tāds, kā jūs raksturojat tos citus, kuriem nepiekrītat.
0
Ieva Priedenfelde > Aivars Krauklis 24.11.2012. 00.25
Biotop, tu man arī paliksi atmiņā.
0
marmed > Aivars Krauklis 22.11.2012. 22.18
Biotop, tak nēsi tāds mīzējs, Krievija mums neko nepadarīs ar vai bez EUR… un tās ir muļķības ka ja ne tagad tad nekad, Eiropai mūs vajag, bet via vajag mums tas vēl ir jautājums
0
Ojārs > Aivars Krauklis 23.11.2012. 16.16
Nu pastāsti – kas bija Republikāņu partija? Un kas bija tās vadītāji? :)
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 23.11.2012. 17.18
Andrej – Mūsu valstī bijušas vairākas partijas ar līdzīgiem nosaukumiem, iespējams, ka Jūsu domātā ir atjaunotajā Latvijā redzētā APVIENOTĀ republikāņu partija (šķiet – b.Jēgere). Pirmskara dibināto nepieminēsim, manis domātā ir sīka bļaustīga brigādīte, ar kuras aktīvistiem bija darīšanas 1989.-90. gados, diemžēl viņu vadību tiešām neatceros, toreiz ņēmos pa provinci. Vairāku pakāpju transformāciju rezultātā tās biedru daļa iekļāvās nacionālajā apvienībā „Tēvzeme” un pamazām izgaisa, tā arī nenonākot līdz kādām vēlēšanām. Tādēļ atbilstoši atjaunotās valsts likumiem šī kompānija nekad nav reģistrēta. Bet smirdēja pietiekoši, lai paliktu atmiņā.
0
Ojārs > Aivars Krauklis 23.11.2012. 11.45
„Republikāņu partijām”
——–
Nu gan izgāzies, Republikāņu partijai nav nekā kopīga ar Pilsoņu kongresu un citiem 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanas aizstāvjiem un izcīnītājiem. Respublikāņu partija bija ar bijušajiem komunistiem pārpildīts Čevera partijas Saimnieks piedēklis.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 22.11.2012. 16.46
Ciniķi, korī visi dzied vienu, jo diriģents labi zina – ja nebūs Latvijā eiro tagad, tad nebūs nekāda “vēlāk”.
Pasakas par īsto brīdi lai paliek pasaku teicējiem. Austrumu gādīgai māmuļai neko vairāk nevajag, kā mazu aizkavēšanos, tālāk process ritēs kā no kalna zaļš arbūzs ar sarkanu saturu. Lāpu gaisma tad uz kādu laiku būs īsti vietā, smukumam un pļuraļizmam, sevišķi, ja tās nes braši plikvēderi.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 23.11.2012. 12.22
Andrej, viens no mums tiešām izgāzās
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 23.11.2012. 07.12
Sunīt, Jums nekaitētu mazliet svešvalodās palasīt, pieejami dikti interesanti materiāli no abām pusēm. I par krievu (ne)darīšanu, i par Eiropas aizstāvēsanu. (Par Jūsu gramatiku un stilu neizteikšos, tas tāpat pārliecina)
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 22.11.2012. 18.18
roberts_j – diemžēl par kāda viena politiska spēka atbalstītāju nevaru būt, kaut ļoti gribas. Nav Latvijā tāda un pašam izveidot spēciņa par maz.
Ja ar tiem, kam nepiekrītu, domājāt to daudzvārdaino veidojumu, ko šobrīd apzīmē NA, tad nelaimīgā kārtā gadījies gadus 25 personīgi vērot viņu evolūciju no jau aizmirtajām „18.novembra apvienībām”, „Republikāņu partijām” „Tēvzemes savienībām” un vieta jebkādām šaubām par vienoto saimnieku nav palikusi.
Varu Jums piekrist, ka analoģija ar kori un diriģentu nav visai veiksmīga, jo kora dziedātājs savu diriģentu redz vienmēr, bet minētajās brigādēs izpušķojumu iespaidā iesaistās arī godīgi ļaudis, kam par saimnieku nav pat nojausmas. Kas arī ir viens no saimnieka nosacījumiem.
0
buchamona 22.11.2012. 12.16
Domāju, ka šī tīri praktiskā likumprojekta apspriešanas vietā deputāti mazāk runās par konkrētajām detaļām ar kurām tiks nodrošināta pāreja no lata uz eiro, bet vairāk un skaļāk cīnīsies par Latvijs Republikas neatkarības nodrošināšanu, tikai katrs savā izpratnē – atjunotās LR atbalstītāji ” par” eiro ieviešanu, ” trešās republikas” cēlāji – “pret” eiro ieviešanu. Šīs debates līdz likuma pieņemšanai būs ļoti noderīgas, lai saprastu, kas kurš īsti ir tajā Saeimā :)
7
oktaavs > buchamona 22.11.2012. 17.29
Ar Grieķiju skaidrība būs jau šogad! Grieķija nav arguments pret EUR!
—————————–
Tas IR arguments un pie tam vēl kāds ! Kad būs skaidrība ne tikai ar Grieķiju ,bet arī ar visiem pārējiem čaklajiem dienvidniekiem, tad arī parunāsim.
Padaidām nevajag spļaut acīs ~ 80% Latvijas pilsoņu. Kas to darīs, tas tiks patrenkts ar attiecīgu koku, pat ja viņa uzvārds ir Dombrovskis, vai Rimševičs.
0
efeja60 > buchamona 22.11.2012. 19.28
Bet
…tāpat nodrošinātu vairāk investīciju gan no Eiropas , gan Āzijas valstīm, kuras zina un uzticas EUR
=======================
Latvijā investīcijas, pirmkārt, nāk no Krievijas, un viņiem vienalga kādā valūtā, ka tik izvest ārpus savas zemes. Otrkārt no tām investīcijām vidējam latvietim ne silts, ne auksts, jo no nākamā gada nerezidentu kapitālsabiedrībām nodoklis ir 0% – jenotu lielākais sapnis. Bet EUR patreiz uzticas tikai Vilks, Dombrovskis un pārējā valdošā kliķe. Pasaulē visi gaida, kas būs un eur nevienam nav vajadzīgs.
0
Ieva Priedenfelde > buchamona 24.11.2012. 00.31
agrunte, tikko pietiek.com ir publicēts raksts, kā krievu nauda ir kļuvusi par norvēģu investīcijām. Latvija ir ofšors postpsrs valstu izlaupītājiem un pašreizējā jenotu vara to atbalsta.
0
marmed > buchamona 22.11.2012. 22.12
Nav katram saprātīgam cilvēkam skaidrs ar EUR ieviešanu, Varbūt BET ir kādas ekstrasenca spējas, kas ļauj prognozēt skaistu EUR nākotni, man pagaidām tādas pārliecības nav…. Latviešiem tā ir kaut ka’da slimība, Padomju savienībā mum bija jābūt pašiem lielākajiem komunistiem, tagad maums jābūt pašiem lielākajiem EUR optimisitem, pārāk mēs uzķeramies visādām ideoloģijām… vajag mierīgi pasēdēt paskatīties un redzēs kas būs. Tas ka lielākajai daļai kredīti ir EUR arī nav nekāds arguments, jo algu ta 90 % saņem LVL un pat ja EUR stavoklis galīg pasliktinās, alga ta vēl būs latos un ir kaut kāda cerība samaksāt kredītu ar augstajiem procentiem, bet ja ar EUR viss būs kārtībā un ES tiks galā ar dienvidu slaistiem, tad mēs mierīgi iestāsimies
UN vispār no top 10 investējošām valstīm tikai 2 ir EUR, tas liek aizdomāties! Ja ar tirzniecības bilnsi ir līdzīgi tad uz maiņu tik un tā tik pat vien zaudēsim..
0
austrisv > buchamona 22.11.2012. 16.58
Katram saprātīgam cilvēkam, manuprāt, ir pieņemama EUR ieviešana Latvijā, jo tā mēs mazinātu valūtas konvertācijas izdevumus, no kā barojas bankas un dažādi kantorīši, tāpat nodrošinātu vairāk investīciju gan no Eiropas , gan Āzijas valstīm, kuras zina un uzticas EUR, kā maksāšanas līdzeklim, bez tam Latvija vairāk integrētos Eiropas Savienībā, un tas jau ir galvenais!
Ar Grieķiju skaidrība būs jau šogad! Grieķija nav arguments pret EUR!
0
Andris > buchamona 22.11.2012. 22.05
Normundam –
Investīcijām no Krievijas ir niecīgs īpatsvars, tikai 5,1%.
http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Arvalstu-tieso-investiciju-sadalijums-pa-valstim&id=501
Ja tu gribēji teikt, ka investīcijas pārsvarā nāk no neeirozonas, tad jā.
Bet tas nav tas pats kā Krievija. Krievija ir pundurinvestors. Pat sīka un tāla Norvēģija investē vairāk.
0
kristaps_drone > buchamona 22.11.2012. 16.34
“atjunotās LR atbalstītāji ” par” eiro ieviešanu” – viss nav tikai balts un melns, daudzi starp atjaunotās LR atbalstītājiem ir par eiro, bet pret tā ieviešanu histēriskā un nepamatotā steigā eiro krīzes laikā, kad daudzas ES valstis, kas ir ievērojami augstāk attīstītas nekā Latvija, ieņem saprātīgi nogaidošu pozīciju.
0
Ieva 23.11.2012. 08.35
Manuprāt, viss rodas no nekompetences un slimīgām aizdomām. Piemēram,Eiro kurss nevienā ieguvējvalstī ieviešanās brīdī nav mainīts, un Latvijā arī netiks. To arī piesauca Vilks un Osis Satsrēgumstundā. Varat neticēt Vilkam, bet Osis bija viens no “devalvētajiem”, kuri nu ir iesēdušies peļķē, un velk āra jebkuru preteiro argumentus- viņš būtu to izdarījis, ja vien šāds fakts būtu.
Tāpat par cenu kāpumu- jā ,būs, visdrīzāk. Bet cenas kāpj vienalga, un ieviesējvalstī šis uz inflāciju attiecināmais kāpums ir bijis 0,1 – 0,2%, un vienā pat krities. Mums ir tirgus ekonomija, un tam tirgotājam, kas cenu uzskrūvēs, vienkārši nebūs pircēju. Tirgus pašregulējas. Pat, ja Latvijas tirgotāji cenas kopīgi palielinās ,vienmēr būs iespēja preci nopirkt kaimiņvalstī. Bet tas nenotiks, jo tad tirgotāji zaudēs jebkuru peļņu.
Vienīgais arguments- iemaksu pieaugums. Bet zinu, ka būs mazāki kredītprocenti, būs lielākas garantijas nepiedzīvot banku krahu utt. Man tomēr šīs garantijas, Parexa un Krājbankas neatkārtošanās liekas svarīgas – bet te gan par tām iemaksām varētu būt precīzāki aprēķini no ekonomistiem. Žēl, ka nebijām laicīgi Eirozonā.
Tālāk par izmaksām. Man algu pārskaita kontā. Tas nozīmē, vienā brīdi kontā būs eiro, arī manai kredīta apmaksai vairs nevajadzēs konvertēt (un zaudēt katru reizi) latus uz eiro. Jā, varbūt būs jāsavāc lati no mājiniekiem, lai nepaliktu neiztērēti. Kur man izmaksas? Drīzāk ieguvumi. Varēšu uz Igauniju braukt ar to pašu maku.. varēšu precīzāk cenas salīdzināt. Bankai pareja kaut ko maksās. Tirgotājiem ar. Bet man? Man neko!
Lats ir piesiets Eiro. Kurss lēkā nevis tam līdz, bet kopā ar to. Lats jau tagad vienkārši ir cits Eiro attēlojums. Kāpēc izliekamies, ka tam ir kāda pastāvība? Ko mēs mēģinam saglabāt? Eiro sasiešanai ar latu viens no mērķiem bija eiro ieviešanas atvieglošana. Tad jāsien vaļā ,un jākļūst par meža dīvainīšiem, un jāskatās pēc pieredzes ar tugrikiem. Latvijas ekonomika ir tik maza, ka t;a nav un nebūs pastāvīga, jo jebkura globāla izmaiņa to skar. Tāpēc ir jābūt mentoram, kuram ildzināties. Ja eiro vairs neder, jāņem kāda cita valūta.
Kā sākumā rakstīju, pretestība rodas no nekompetences un slimīgām aizdomām- cenas dikti kāpas, mums būs jāmaksā par Grieķiju, maiņas kurss būs cits, gan jau mani te piečakarēs, tas man būs dārgi…
Lats ir smuka valūta. Smukākā pasaulē, manuprāt. Žēl. Bet mēs nevaram čubināties stūrīti. Tur ari paliksim, ja neiesim pasaulē līdz.
1
+1
-2
Atbildēt
@ineta_rr > Ieva 23.11.2012. 13.44
Jā, ja mēs būtu bijuši Eirozonā jau 2008. gadā, tad Parex nebūtu Latvijas problēma, bet man ir bail, ka tādā gadījumā mēs būtu Grieķija 2, un mums nebūtu spiediena kaut ko reformētu, rezultātā var gadīties, ka Latvijas vēsturē ilgākā premjerēšana būtu sanākusi Kalvītim, un arī par jauno ES budžetu lemt brauktu viņš nevis Eiropā tad vairs (ne-)pazīstamais un (ne-)respektētais Dombrovskis (bez/)ar Dižķibeles rūdījumu.
Tā teikt, kas mūs nenogalina, tas padara mūs stiprākus.
0