Tāda būšana

. Nebūs nekāds brīnums, ja nākamā gada 9. maijā biedrs Zatlers pie t.s. uzvaras pieminekļa teiks izjustu runu par «daudzetnisku un iekļaujošu sabiedrību», par fona muzikantu izvēloties savu ilggadēju draugu Ainaru Mielavu. Neba jau pirmo reizi abi kāps uz sabiedrības saliedēšanas nepateicīgās skatuves.

Neieteiktu arī brīnīties par kaut kādu mistisku drosmes trūkumu vai vēl par kaut ko tikpat ēterisku. Diez vai jums būtu tik daudz dūšas, lai nakts melnumā izlemtu sevi un savus partijas gara radiniekus atdot lielas tautas daļas nicinājumam un pēc tam – aizmirstībai. Tādiem soļiem katrā ziņā vajag daudz lielāku drosmi nekā, piemēram, lidot uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, ko 2008. gadā postīja Krievija. Bet arī priekš tādas nelidošanas bija jāierauj savs graķītis drosmei: vajadzēja kārtīgi saņemties, lai nepamestu olimpiskās spēles, kuras, protams, bija daudz interesantākas un svarīgākas par solidaritātes apliecinājumiem Gruzijai, kurus demonstrēja Lietuvas, Igaunijas un Polijas augstas amatpersonas. Izņemot Zatleru.

Tāds mums tas mācību līdzeklis – eksprezidents Zatlers. Viss kā pēc grāmatas: perfekts noslīdējums no vistautas varoņa pjedestāla (rīkojums nr. 2!) līdz banālam politiskā izdevīguma šķūrētājam. Vienīgais, kas mulsina: ar kādiem banāniem un pankūkām Zatlera kungs partijas valdē uzpirka nelokāmos taisnās nacionālās muguras turētājus, piemēram, Valdi Liepiņu, lai piedabūtu viņus parakstīt apsolījumu par atbalstu SC ņemšanai valdībā? Vai tiešām taisnās muguras bija tik viegli pārvērst līkmugurās? Ja tā, tad – visu cieņu mācību līdzeklim. Efektīgs. Un arī audzēkņi – talantīgi
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/57177-liko-muguru-uznaciens.htm

Kreiviajs karoga vietā vajadzetu tomēr padomju. SC planktona sirdī tomēr vairāk nostaļģija pēc psrs un sarkaniem karogiem, nekā pēc mūsdienu Krievijas, kas, iespējams, tiem pat ir sveša.

man nepatīk šitā fiška, bet tomēr labāk lai ir dombrovskis nevis kāds no SC vai ZRP