Pavērt plašākas iespējas iegūt dubultpilsonību iespējams grozot konstitūciju
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Seimam nodevusi atpakaļ atkārtotai izskatīšanai jauno pilsonības likuma redakciju, kas reglamentē dubultpilsonības piešķiršanu, jo atsevišķas tās normas ir pretrunā konstitūcijai, ziņo LETA, atsaucoties uz lietuviešu ziņu aģentūru ELTA.
Prezidente norādījusi, ka īpaši svarīgi ir grozījumi, kas attiecas uz ārzemēs dzimušiem Lietuvas pilsoņu bērniem, taču dažas normas ir pretrunā konstitūcijai, jo legalizē dubultpilsonību Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu iedzīvotājiem un atļauj izņēmuma kārtā pilsonību iegūt plašākam lokam personu.
"Saskaņā ar konstitūciju dubultpilsonība ir rets izņēmums, nevis plaši izplatīta parādība. Pavērt plašākas iespējas iegūt dubultpilsonību ir iespējams tikai grozot pašu konstitūciju," teikts prezidentes preses dienesta paziņojumā. Jau iepriekš Grībauskaite bija izteikusies, ka jautājums par dubultpilsonību būtu jāizšķir referendumā.
LETA vēsta, ka saskaņā ar jauno likuma redakciju Lietuvas Republikas pilsonis drīkstēs vienlaikus būt arī citas valsts pilsonis tādos gadījumos, ja Lietuvas pilsonību un citas valsts pilsonību viņš ieguvis piedzimstot un vēl nav sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš ir persona, kas deportēta vai emigrējusi no okupētās Lietuvas līdz 1990.gada 11.martam un saistībā ar to ieguvusi citas valsts pilsonību, vai arī ir šādas personas pēctecis, ja viņš ir lietuviešu izcelsmes persona, kas izbraukusi no Lietuvas Republikas pēc 1990.gada 11.marta un ieguvusi kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonību.
Uz Lietuvas pilsonību varēs pretendēt arī lietuviešu izcelsmes personas, kas tradicionāli dzīvo valstī, ar kuru Lietuvai ir kopīgas robežas, personas, kas slēgušas laulību ar citas valsts pilsoni un līdz ar to automātiski ieguvušas šīs valsts pilsonību, ja no laulības slēgšanas nav pagājuši trīs gadi, personas, ko adoptējuši Lietuvas pilsoņi, kā arī personas, kas ir Lietuvas pilsoņi, kurus adoptējuši citu valstu pilsoņi un kas līdz ar to ieguvušas šīs valsts pilsonību, personas, kas Lietuvas pilsonību ieguvušas izņēmuma kārtā, vienlaikus būdamas citas valsts pilsoņi, personas, kas Lietuvas pilsonību ieguvušas, pateicoties bēgļa statusam Lietuvā, paredz likuma redakcija.
Seims par likuma grozījumiem vienojās pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām. No likumprojekta tika svītrots punkts, kas paredzēja atļaut piešķirt Lietuvas pilsonību tiem pie ES un NATO nepiederošo kaimiņvalstu – tātad Krievijas un Baltkrievijas – pilsoņiem, kuri Lietuvu atstājuši pēc 1990.gada 11.marta, informē LETA.
Komentāri (22)