Kristovskis paliek savā vietā

Valdošā koalīcija tikusi galā ar minikrīzi

Intriga saglabājās līdz otrdienas Saeimas ārkārtas sēdei, kurā pēc divu opozīcijas partiju pieprasījuma tika skatīts jautājums par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska atbilstību amatam. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tikai neilgi pirms sēdes sākuma pieņēma lēmumu, kāds būs frakcijas balsojums. Par Kristovska atlaišanu balsoja tikai šī priekšlikuma rosinātāji, un tās bija 36 balsis.

Šis ir pats dīvainākais mēģinājums panākt ministra demisiju, kuram līdzīgs nenāk prātā. Nav redzams šī mēģinājuma dabiskais pamats – tas balstījās uz kaut ko līdz galam nepateiktu, ne tā saprastu vai tīši pārprastu.

Sākotnējā “bilde” pagājušajā trešdienā likās pietiekami skaidra: publiskajā telpā nonāca divi dokumenti – nu jau Latvijā pie ievērības tikušā Aivara Sluča būtībā rasistiskas ievirzes vēstule par “krievu neārstēšanu” un Kristovska vēstule Slucim, kas sākas ar vārdiem “piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam”. Rasistisku uzskatu atbalstīšana nav savienojama ar ārlietu resora vadītāja amatu un varēja gaidīt, ka Kristovskis demisionēs no laba prāta. Tiesa, bija pamats šaubām, ka Sluča vēstule ir adresēta Kristovskim.

Sagaidījām ko citu. Pirmdien publiskajā telpā parādījās vēl viena Sluča vēstule – tā, uz kuru ministrs tika atbildējis. Tas ir vecs specdienestu paņēmiens vispirms palaist efektīvu dezinformāciju un pēc pauzes ieturēšanas pateikt patiesību vai daļu patiesības. Pirmā ziņa gandrīz vienmēr ir visiedarbīgākā – ja prasmīgi palaista tautās.
Nekā graujoša vai agrāk nezināma šajā Sluča vēstulē nav. Viņš sniedz savu mūsdienu Latvijas redzējumu un uzskaita 12, viņaprāt, noteikti izdarāmus darbus. Puse no tiem mazliet koriģētā veidā pirms vēlēšanām bija skatāmi presē Sluča apmaksātās reklāmās.

Slucis runā par “Latvijas pārkrievošanu”. Bez grūtībām varētu atrast cilvēkus, kas sūrojas par “krievu pārlatviskošanu”. Slucis domā, ka daļai jaunpilsoņu būtu jāatņem pilsonība. PCTVL priekšvēlēšanu programmā bija ietverta prasība pēc pilsonības nulles varianta. Slucis min “krievu repatriāciju”. Akurāt šī paša mērķa sasniegšanai Krievijā ir izstrādāta speciāla programma, bet tās izpildi var saukt visādi, tikai ne par sekmīgu. Uz vienām un tām pašām lietām var skatīties atšķirīgi, un tas pats par sevi nav nekas “krimināls”.

Saeimas sēdē, ja tā var teikt, ievadpārsteigumu sagādāja galvenais “apsūdzības uzturētājs”, apvienības “Par labu Latviju” (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns. Viņš tribīnē attīstīja “neārstēto krievu” motīvu. To neapgāja arī citi opozicionāri. Kā no plaukta nokrituši. Itin kā nebūtu uzradušies, juristu valodā runājot, “jaunatklājušies apstākļi”. Itin kā nebūtu zināms, ka Kristovskis Slucim atbildēja nevis uz rasistisko, bet uz otro, daudz garāko vēstuli, kura plašākai publikai kļuva pieejama pirmdien.

Opozīcijas pieejas ticamākais skaidrojums ir vienkāršs. Var diskutēt, vai ārlietu ministra amatu ieņem šim darbam vispiemērotākais cilvēks. Opozīcija domā, ka nē, un šim viedoklim ir tiesības uz pastāvēšanu, taču tas ir mazākuma viedoklis.Var diskutēt par Sluča “manifestu”, taču tā saturs un Kristovska atbilde uz šo vēstuli nedod pamatu prasīt ministra demisiju. Ja zūd pamats prasīt demisiju, prasība būtu jāatsauc. Tāpēc atkal uzradās saistībā ar Kristovski aktualitāti zaudējušie “neārstētie krievi”.

Šim Saeimas balsojumam bija arī “Lemberga dimensija”. Joprojām smago kriminālo apsūdzību sloga māktā Ventspils mēra Aivara Lemberga partija “Latvijai un Ventspilij” (LV) piektdien pievienojās prasībai atlaist no darba ārlietu ministru. VL ietilpst četru partiju apvienībā, kas plašāk pazīstama ar abreviatūru ZZS. Lembergs savu nostāju tika paudis gana cieti, taču frakcija lēma citādi. Mēneša laikā šis ir jau otrais “dumpis uz kuģa”. Pirmā reize bija, uzņemoties Veselības ministrijas vadību – pretēji Lemberga viedoklim. Taču vēl ir pāragri spriest, vai Lembergs patiešām sācis zaudēt ietekmi ZZS. Tā tas varētu būt – ar laiku maitājas pat vislabākie tauki. Taču iespējams arī taktisks manevrs, sak, domājiet vien. Skaidrība, domājams, nāks vēl šogad, jo valdība apņēmusies līdz Ziemsvētkiem pieņemt nākamā gada budžetu.