IKP trešajā ceturksnī pieaug par 0,8%, gada griezumā – par 2,7%
Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumi varētu būt mazāk sāpīgi, nekā iepriekš pieļauts, komentējot jaunākos iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, žurnālistiem pieļāva finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Tikmēr finanšu analītiķi aicina labo rādītāju dēļ neatlikt valsts pārvaldē nepieciešamās reformas.
Šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, ir palielinājies par 2,7%, paziņojusi Centrālā statistikas pārvalde. Savukārt šogad trešajā ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar otro ceturksni IKP apjoms palielinājies par 0,8%.
Sarunas par veicamo budžeta deficīta konsolidācijas apjomu ar aizdevējiem vēl noritot, tomēr, ņemot vērā pozitīvās tendences, konsolidācijas pasākumi varētu būt mazāk traucējoši biznesam un mazāk sāpīgi mājsaimniecībām, par Vilka teikto vēsta LETA. Pagaidām nav nosaukta summa par kādu budžets būs jākonsolidē, taču ir minēti 350 – 390 miljoni.
Pieaugums 2,7% apmērā esot kārtējais apliecinājums skeptiķiem, kuriem šķita, ka Latvijas ekonomikas izeja no krīzes nav pārliecinoša, par Vilka teikto ziņo BNS. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka trešajā ceturksnī pozitīva virzība redzama visās nozarēs, tostarp patēriņa nozarēs, izņemot būvniecību, kas vairāku objektīvu iemeslu dēļ joprojām ir problemātiska joma. Ministrs sacīja, ka labās ziņas par IKP, kā arī nodokļu ieņēmumu pārpilde ir labs signāls valsts kredītreitingu pieaugumam salīdzinoši īsā laikā.
IKP ātrā novērtējuma dati pārsnieguši pat optimistiskākās prognozes, komentējis SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr tie jāuztver ar zināmas piesardzības devu. Viņš norāda, ka lielu ietekmi uz ekonomiku turpinās saglabāt budžeta konsolidācijas procesi. No tā būs atkarīgs cik veiksmīgi notiks reitinga atgūšana un attiecīgi cik labvēlīgi būs apstākļi investīciju ienākšanai. Ieilgusi šo jautājumu risināšana var draudēt ar jauniem atslābuma periodiem, norāda Gašpuitis.
Arī “Swedbank” analītiķis norāda, ka labie IKP dati palielina risku, ka valdība nākamajā gadā var paļauties uz pārāk mazu konsolidāciju, atliekot strukturālās reformas.
Komentāri (10)
Guncītis 09.11.2010. 16.04
daudz svarīgāki par ikp pieaugumu šodien ir dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu septembrī.
Vēsturiski lielākais eksporta apjoms mēnesī! Tas noteikti mainīs ikp pieaugumu ceturksnī palielinājuma virzienā par veselu procenta punktu. Ņemot vērā ka CSB ekonometriskais IKP modelis tendencē ir mazliet atpaliekošs (lagging), decembra sākumā publicējamie 2010 Q3 izvērstie dati būs krietni labāki – mana prognoze +4,5% attiecībā pret 2010 Q2.
0
Jānis Ātrens 09.11.2010. 16.19
Tās ir optimismu rozinošas ziņas. Cerams jauni iegūto ekonomikas izaugsmi būvēsim gudri – uz eksportu balstītu, ne tik daudz uz iekšējo patēriņu. Cerams neradīsies jauns kreditēšanas un nekustāmo īpašumu burbulis. Manuprāt:
1. Lai izvairītos no NI burbuļa – jāceļ nekustamo īpašumu nodokļi (par otro un nākamajiem mājokļiem it īpaši)
2. Jāsamazina birokrātija uzņēmumiem, lai varētu efektivizēties Mikrouzņēmumu nodolkis ir liels solis pareizā virzienā un vajadzētu kaut kādu gandrīz tik pat vienkāršu sistēmu arī lielākiem uzņēmumiem.
3. Nekur neliksimies arī no finansiālās disciplīnas – jāierobežo tēriņi vēl vairāk.
1
Una Grinberga > Jānis Ātrens 09.11.2010. 16.38
Un to var izdarīt novirzot ERAF līdzekļus uzņēmumu darbības optimizēšanai, kā arī atbalstīt eksporta pasākumus – nav noslēpums, ka Polija vai Lietuva spēj saražot lētāk pirmās nepieciešamības preces, ja saimnieciskā darbība ir optimizēta un ir plašs noieta tirgus. Un no SF noteikumiem ir jāsvītro ārā tādi muļķīgi kritēriji kā darba vietu skaita saglabāšana vai palielināšana, jo tas ir pretrunā ar izmaksu optimizāciju.
0
dro 09.11.2010. 20.11
Gaidām Andreja Zviedra komentāru par ļurbošanos un neeksistējošo plānu:))
1
+4
0
Atbildēt
@andris902 > dro 10.11.2010. 00.32
…lielā speciālista viedoklis būtu…akūti nepieciešams!…:))
0